Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēdz teikt, ka sirds un asinsvadu slimības piezogas nemanot, bet patiesībā pat nelielu šo slimību risku jau laikus var atklāt, veicot pavisam vienkāršus izmeklējumus
Nosakot vidukļa apkārtmēru un ķermeņa masas indeksu, asinsspiedienu, pulsa biežumu, holesterīna līmeni asinīs. To visu var pārbaudīt Sirds veselības kabinetos.
Kuldīgas, Liepājas, Aizputes, Priekules, Saldus un Ventspils iedzīvotājiem šādi kabineti jau pazīstami. Pērn tos apmeklējuši ap 7900 cilvēku. Tagad Veselības ministrija un Veselības veicināšanas valsts aģentūra (VVVA) atvērusi Sirds veselības kabinetu arī Rīgā, bet tuvākajos divos gados tādus plānots papildus ierīkot vēl citos Latvijas reģionos.
"Sirds veselības kabinetus vajadzētu apmeklēt tiem, kam rūp sava veselība un kas vēlas saņemt informāciju, kā nesaslimt," atzīst Rīgas 1. slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes docents, kardiologs Guntis Bahs. "20–30 gadus vecam cilvēkam vajadzētu vienreiz iegriezties kabinetā, lai pārliecinātos – ar mani viss ir labi. Četrdesmitgadniekiem un piecdesmitgadniekiem būtu nepieciešama kontrole reizi trīs gados, bet pēc 50 gadu vecuma cilvēkiem, kuri sevi uzskata par pilnīgi veseliem un kuriem visi rādītāji ir optimāli, vajadzētu pārbaudīties reizi divos gados."
Lietderīgi
"Doma par šādu kabinetu izveidi radās jau 90. gadu beigās. Sākumā tas bija Latvijas un Somijas pilotprojekts. Izvērtējot rezultātus, tika secināts, ka darbs jāturpina. Pirmais bija Sirds veselības kabinets Kuldīgā, un pakāpeniski Kurzemē tika atvērti vēl vairāki kabineti," stāsta VVVA Reģionālā darba koordinācijas departamenta vadītājas vietniece Kristīne Zariņa. "2006. gadā tos nodeva Veselības veicināšanas valsts aģentūras pārziņā. Atkārtoti izvērtējot, atzinām, ka ir lietderīgi ne tikai saglabāt pašreizējos kabinetus, bet arī attīstīt to tīklu vēl tālāk. Paredzams, ka līdz gada beigām visā Latvijā būs 20 Sirds veselības kabinetu, bet ar laiku katrā rajonā būs vismaz viens kabinets."
Galvenais – informēt
Sirds veselības kabinetu galvenais darbības mērķis ir informēt iedzīvotājus par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem un to novēršanas iespējām. Tos var apmeklēt bez maksas, nav nepieciešams arī ģimenes ārsta nosūtījums. Kabinetos galvenokārt strādā pieredzējušas medicīnas māsas. Apmeklētājam izmēra vidukļa apkārtmēru, nosaka ķermeņa masas indeksu, pulsa biežumu, asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni asinīs. Ja nepieciešams, nosaka arī triglicerīdu un glikozes līmeni asinīs.
"Šie vienkāršie rādītāji sniedz ļoti daudz informācijas," saka K. Zariņa. "Reizēm gan cilvēki vēlas, lai viņus mēra un analizē ar kaut kādiem sarežģītiem aparātiem, cits ir izbrīnīts: kur tad elektrokardiogramma? Agrāk, ja bija runa par sirds veselības pārbaudi, to veica praktiski visiem. Šodien mūsu konsultanti no Latvijas kardiologu biedrības teic, ka šis izmeklējums būtībā neparāda neko, ja cilvēks tajā brīdī nesūdzas par sāpēm krūtīs vai citiem traucējumiem. Izvērtējot iegūtos datus, Sirds kabineta māsa pateiks, vai jums šajā brīdī ir risks saslimt ar sirds slimībām un, ja ir, tad – cik liels. Saņemsiet arī ieteikumus par uzturu, fiziskajām aktivitātēm, kaitīgo ieradumu atmešanu un dažādiem citiem jautājumiem, to visu jums būs iespēja izrunāt detalizēti, nesteidzoties."
Nedublē ģimenes ārstu
Teorētiski par slimību profilaksi katrs cilvēks var runāt ar savu ģimenes ārstu, taču statistika rāda, ka ģimenes ārstiem ir milzu slodze un viņi pat gribēdami nevar atlicināt laiku tādām sarunām.
"Pie ģimenes ārsta vai kardiologa cilvēks ne vienmēr var pavaicāt visus interesējošos jautājumus. Piemēram, viņš ir dzirdējis kaut ko par holesterīnu, bet nezina, kas tas īsti ir un kāpēc tik svarīgi to noteikt. Cilvēks neatrod pareizo formulējumu, kā jautāt, turklāt jūtas neērti, redzot, ka citi, nereti par viņu daudz vecāki un slimāki pacienti, gaida rindā. Mūsu pieredze rāda, ka cilvēki patiešām ir priecīgi, ja var visas šīs lietas mierīgā gaisotnē izrunāt ar Sirds veselības kabineta māsu, kura prot tās izskaidrot vienkārši un saprotami," savos vērojumos dalās K. Zariņa.
"Ja cilvēkam par šiem jautājumiem ir radusies interese, tad mums ir iespēja izsniegt viņam dažādus informatīvos materiālus par sirds veselību. Daudziem gribas, lai pa rokai būtu informācija, kur laiku pa laikam ieskatīties, izlasīt, labāk saprast. Piemēram, vēlamo un nevēlamo produktu saraksts, kuru var kaut vai ņemt līdzi, ejot uz pārtikas veikalu. Mēs vienmēr uzsveram, ka Sirds veselības kabinetā cilvēks ir apmeklētājs, nevis pacients. Te nevienu neārstē, bet vienkārši informē un iesaka, kā samazināt saslimstības risku. Un, ja cilvēks ieteikumus izprot, pieņem un ievēro, tad, viņam pēc kāda laika ierodoties atkal, māsa konstatē, ka rādītāji ir uzlabojušies, slimības risks samazinājies – un tas panākts ar vienkāršām metodēm, ko pat nevar saukt par ārstēšanu."
Ja rodas pamatotas aizdomas, ka cilvēkam jau ir kāda veselības problēma, Sirds kabineta māsa viņam iesaka doties pie ģimenes ārsta. Piemēram, pērn šādu ieteikumu saņēmuši 20% no visiem kabinetu apmeklētājiem.
Aug darbspējīgo interese
K. Zariņa stāsta, ka sākotnēji Sirds veselības kabinetos biežāk iegriezušies vecāki ļaudis, kuriem vairāk laika. Tagad kabinetu darba laiks tiek organizēts tā, lai tur varētu iegriezties strādājošie. Interesenti var iepriekš pieteikt apmeklējumu uz vēlamo laiku, bet ir iespējams arī vienkārši atnākt bez pieteikšanās – ja iegadījusies brīva pusstundiņa un tobrīd citu apmeklētāju nav. Līdz ar to jaunu darbaspējīgu apmeklētāju īpatsvars pieaug. Atraidīts gan netiek neviens, tomēr cilvēkam ar hroniskām slimībām jāatrodas ārsta uzraudzībā, tur ar riska faktoru kontroli vien līdzēts nebūs.
Tiek domāts arī par jaunām darba formām. Šogad Sirds veselības kabinetu popularizēšanas kampaņas ietvaros māsas kopā ar aģentūras reģionālo koordinatoru dodas izbraukumos uz iestādēm, kur dala vizītkartes, informē par kabineta darbu un ieskatam turpat uz vietas arī veic kādu izmeklējumu, piemēram, nosaka holesterīna līmeni asinīs. Nākotnē tiek domāts par pilotprojektu, kura ietvaros vai nu pašas Sirds kabinetu māsas papildus mācītos profesionāli sniegt diētas ieteikumus, vai arī šim nolūkam varētu pieaicināt uztura speciālistus.
Raksti savas domas un ieteikumus Mēs parūpēsimies par pārējo.