Par mūsu skaisto pilsētu jāpateicas daudziem talantīgiem inženieriem, arhitektiem, dārzniekiem, kas savulaik Rīgu ir plānojuši un, ja tā var teikt, "iekārtojuši". Viens no tiem ir Rīgā dzimušais talantīgais baltvācu inženieris Gustavs Ādolfs Agte, kura 100 gadu nāves dienas atcerei nesen notika vairāki pasākumi. No 1879. līdz 1899. gadam viņš bijis Rīgas pilsētas būvkomisijas inženieris, vēlāk pilsētas galvenais inženieris, bet no 1899. līdz 1906. gadam - Rīgas Būvbiedrības direktors. Viņam varam pateikties arī par vairākiem svarīgiem būvniecības objektiem.
Talantīgais Rīgas plānotājs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz 19. gadsimta vidum Rīga saglabāja tipiskas viduslaiku pilsētas iezīmes - bastioni, zemes vaļņi, ūdens grāvji. Iekšrīgā vairs nebija vietas jaunu māju celtniecībai, savukārt Ārrīgā nebija ļauts celt mūra namus. Bija traucēta satiksme starp abām pilsētas daļām. Rīga no Krievijas valdības saņēma atļauju norakt Rīgas cietokšņu vaļņus un likvidēt Rīgas cietoksni. Tā laika Rīgas pilsētas galvenie arhitekti J. D. Felsko un O. Dice izstrādāja pilsētas centra rekonstrukcijas projektu, ko apstiprināja 1857. gadā. Iecere bija ap vecpilsētu izveidot arhitektonisku ansambli, zaļo bulvāru loku gar pilsētas kanālu, kas veidoja nepieciešamo saikni starp vecpilsētu un bijušo priekšpilsētu. Tādu mēs Rīgu redzam arī šodien.
1863. gadā Rīgas cietokšņu vaļņu un bastiona nojaukšanas darbi tika pabeigti, bet 1879. gadā sāka izstrādāt Rīgas ģenerālo jeb apbūves plānu. Tad arī Gustavs Ādolfs Agte tika ataicināts no Šveices, kur apguva pieredzi, par inženieri reorganizētajā Rīgas pilsētas pārvaldē. Sadarbībā ar galveno arhitektu Reinholdu Šmēlingu un inspektoru mērnieku Rihardu Štegmanu viņš sāk izstrādāt pirmo Rīgas attīstības plānu. G. Ā. Agte kopā ar Štegmanu izstrādā arī pilsētas pirmo kanalizācijas sistēmu, bet kopš 1897. gada viņš jau ir pilsētas galvenais inženieris. Pēc viņa projekta 1892. gadā pie Bastejkalna tiek uzcelts gājēju tiltiņš, bet 1896. gadā - Eiropā pirmais metāla pontonu tilts. Pēc tam top vēl daudz paliekošu darbu - notiek ielu un krastmalas bruģa seguma paplašināšana, uzcelts ostas elevators, pilsētas lopkautuve un daudz citu nozīmīgu objektu.
Laikā, kad tuvojas 20. gadsimts, G. Ā. Agte ir uzkrājis milzīgu pieredzi, viņš joprojām domā par pilsētas attīstību - viņaprāt, tajā jābūt modernam, ātram un ērtam transportam, bet cilvēkiem jādzīvo saskaņā ar dabu, jābūt iespējām radoši izpausties, sportot.
1898. gadā Agte lūdz viņu atbrīvot no pilsētas galvenā inženiera pienākumiem, jo viņš vēlas īstenot savas ieceres un veidot pirmo pilsētudārzu Ķeizarvaldi, ko tagad pazīstam kā Mežaparku. To viņš gribēja veikt kopā ar draugu Georgu Kūfaltu, pilsētas galveno dārznieku. Realizējama vēl arī doma par elektrisko tramvaju. Viņu lūdz palikt amatā, paralēli viņš veic arī būvkomisijas inspektora pienākumus, veic plašu izglītošanas darbu, izdod Rīgas industriālo avīzi.
20. gadsimts atnāk ar lieliem sasniegumiem zinātnē un tehnikā, arī G. Ā. Agte var to pilnībā izbaudīt - 1901. gadā ir radīta Rīgas elektriskā tramvaja sistēma, notiek arī Ķeizarvaldes apbūve. Atdzimst olimpiskā kustība, un Agte ir tās iniciators un atbalstītājs, bet Ķeizarvalde kļūst par vienu no centriem.
Diemžēl jauno gadsimtu Agtem nav lemts izbaudīt ilgi - 1906. gada 22. jūnijā pēc lēkmes apstājas viņa sirds.
Taču gājējus joprojām priecē viņa radītais tiltiņš, bet pilsētā joprojām darbojas viņa radītā kanalizācijas sistēma. Arī pontonu tilts, lai gan tā vairs nav, ir pazīstams.
Gustavs Ādolfs Agte apbedīts Lielajos kapos.