Skip to footer
Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

Atbildības meditācija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Vasara ir tas laiks, kad dzīvnieku izvēlē jeb, precīzāk, pret četrkāju uzņemšanu savā ģimenē liela daļa no mums diemžēl izturas pilnīgi bezatbildīgi. Uz siltajiem mēnešiem lauku mājās/vasarnīcās suņus, kaķus vai viņu mazuļus pieņemam, pieradinām, rudenī pametot likteņa varā.

Anglijas karaliskā pamesto dzīvnieku aizsardzības organizācija ir izstrādājusi pamatnostādnes dzīvnieku izvēlē, lai katrs indivīds pilnīgi skaidri apzinātos to atbildību, kas līdz ar dzīvnieka pieņemšanu ienāk cilvēka dzīvē.

Pirms mājās ved kaķi...

Pirms mazu kaķēnu atzīstat par savu mīļdzīvnieku, ar vēsu prātu, atmetot liriku par to, cik kaķēni ir aizkustinoši, jauki, mīļi utt., atbildiet sev uz jautājumu: vai kaķis jums ir vispiemērotākais dzīvnieks? Un atbildot ņemiet vērā: kaķi ir ļoti tīrīgi, ir laba sabiedrība daudziem cilvēkiem, tomēr viņi ar saviem nagiem var nodarīt bojājumus paklājiem un mēbelēm. Turklāt kaķu neatkarīgā daba ne vienmēr pieļaus, lai cilvēks viņu glauda, ņem rokās, mīļo vai bērni muri murca.

Ja pagaidām jūsu atbilde joprojām ir apstiprinoša: «Es gribu sev kaķi!» – tad, atkal emocijas liekot malā, izsveriet: vai savam mīļdzīvniekam spēsiet nodrošināt pienācīgu aprūpi turpmākos 10 – 15 gadus.

Saimniekam savam kaķim jānodrošina:

* sabiedrība: būt kopā ar citiem kaķiem vai cilvēkiem vismaz kādu dienas daļu;

* sabalansēts uzturs. Kaķa barībā nedrīkst būt kauli!

* regulāra piekļuve tīram, svaigam ūdenim;

* dārzs vai cita droša vieta, kur katru dienu spēlēties un izskraidīties. Pastaigu vieta nedrīkst būt ceļu tuvumā!

* silta un omulīga vietiņa gulēšanai;

* regulāra ķemmēšana, it īpaši periodos, kad tiek mesta spalva (mainās kažoks). Kaķi ar garu spalvu ir jāķemmē katru dienu!

* nagu asināšanas vieta (dēlītis);

* ļaut nākt un iet, kad kaķis to vēlas: «kaķu vērtne» (durtiņas) durvīs ir ļoti ērta;

* tikt apmācītam iet uz kaķu tualeti;

* mikročips – gadījumam, ja kaķis ir pazudis;

* kaķa sterilizēšana, kas jāveic pēc iespējas agrāk, lai izvairītos no nevēlamiem kaķēniem. Vairums kaķu ir dzimumnobrieduši sešu mēnešu vecumā, bet daži kaķi jau piecu mēnešu vecumā, tāpēc īstais vecums, lai sterilizētu kaķi, ir starp četriem un pieciem mēnešiem;

* vešana pie veterinārārsta, ja kaķis ir apslimis vai savainots;

* regulāra potēšana;

* regulāra attārpošana un vajadzības gadījumā – pretblusu līdzekļu izmantošana;

* pieskatīšana, kad saimnieks ir brīvdienās;

* zobu kopšana. Kaķa zobus var tīrīt ar speciālu zobu pastu; zobi ir arī regulāri jāpārbauda pie veterinārārsta.

Pirms mājās ved suni...

Arī saistībā ar rējējiem vispirms sev pilnīgi godīgi atbildiet: vai suns būs jums vispiemērotākais dzīvnieks? Ziniet, ka suņi ir ļoti draudzīgi, gudri, uzticami un rotaļīgi, taču, nepareizi audzināti, var kļūt neprognozējami, agresīvi, apdraudēt kā savus cilvēkus, tā svešus. Suns ir ne tikai cilvēka labākais draugs, bet var arī kļūt par nāvējošu ieroci... Sunim būs jāvelta daudz laika un enerģijas, turklāt arī finansiāli rējēja uzturēšana nav lēta. Suns nav īsti piemērots cilvēkiem, kas visu dienu pavada ārpus mājas.

Saimniekam savam sunim jānodrošina:

* sabiedrība: būt kopā ar citiem suņiem vai cilvēkiem un neatstāt rējēju vienu uz pārāk ilgu laiku;

* sabalansēts uzturs;

* regulāra piekļuve tīram, svaigam ūdenim;

* gulta un sega;

* dārzs ar labu žogu, kur var spēlēties un trenēties;

* regulāras pastaigas (minimums: divas reizes dienā!) un suņu pavada, lai pastaigātos vietās, kur tuvumā ir satiksme vai lauksaimniecības dzīvnieki;

* kāds, kurš aiz suņa satīra ne tikai mājās, bet arī pastaigu laikā sabiedriskās vietās atstātos izkārnījumus;

* identifikācijas informācija (informācija par suņa saimnieku) – mikročips;

* tikt labi apmācītam vai arī iegūt vismaz elementāru apmācību paklausības komandām, lai suns neapdraudētu pats sevi un citus cilvēkus;

* ķemmēšana katru dienu, jo īpaši, ja sunim ir gara spalva;

* vešana pie veterinārārsta, ja suns ir apslimis;

* sterilizēšana;

* regulāra potēšana;

* regulāra attārpošana un arī pretblusu līdzekļi;

* pieskatīšana, kad saimnieks ir brīvdienās;

* zobu tīrīšana (arī regulāra zobu pārbaudīšana pie veterinārārsta);

* nekad netikt atstātam mašīnā siltos laika apstākļos, pat ja logs ir atvērts.

Ja kaut daļu no šīm rūpēm uz teju vai diviem nākamajiem gadu desmitiem neesat gatavs uzņemties – atcerieties, ka viss minētais prasīs ne tikai laiku, bet arī naudu! – nevediet, nepieņemiet savās mājās ne suni, ne kaķi.

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu