Lapmežciema novads – būt vai nebūt? (33)

Viena no šādām pašvaldībām ir Lapmežciema novads. Par tā vadītāju Edmundu Pētersonu žurnāls “Mans nams ir mana pils” jau ir rakstījis, turklāt pašvaldība tiek ķidāta ne jau pirmo reizi. Iespēju izstaigāt reiz jau staigātu taku un izrunāties ar pazīstamu cilvēku par tik aktuālu tēmu, - to garām laist nevarēja.

Pētersona kungs piekrita sarunai, neskatoties uz to, ka piezvanījām viņam tikko uzzinājām, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nosūtījusi Lapmežciema novadam pieprasījumu pēc paskaidrojumiem, uz ko jāatbild trīs dienu laikā. No kolēģiem žurnālistiem jau zinājām, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) tā arī nav atradusi nekādu paskaidrojumu tam, ka pieprasījums nosūtīts tādā steigā, un tieši šai pašvaldībai (pašvaldības priekšsēdētājs Edmunds Pētersons vada 34 pašvaldību grupu, kas gatavojas Satversmes tiesā cīnīties par tiesībām uz iedzīvotāju pašnoteikšanos). Vienīgie argumenti esot, ka tas tiek veikts kompleksas un plānveida pārbaudes ietvaros, un gatavots jau sen. Ja tā ir kompleksa un plānveida pārbaude, tad kāpēc tāda steiga? Kā to savā lēmumā atzina Saeima Ķekavas pašvaldības lietā – tādus jautājumus steigā nerisina.

Lapmežciema novada pašvaldība izvietojusies pašā novada centrā – šosejas Rīga Talsi malā reprezentablā piecdesmitajos gados būvētā tautas nama otrā stāvā. Tautas nama atjaunošanas darbi vēl turpinās, bet teritorija ap to jau labiekārtota, pat pirms pusgadsimta izveidotā strūklaka ar enkuru atjaunota. Līdz šai pašvaldībai no jebkura novada gala pat nesteidzīgs riteņbraucējs nokļūs stundas laikā. Pārsimts metrus no tautas nama caur kokiem spīd Latvijas pasta nodaļas izkārtne, bet norāde vēsta, ka vēl simts metrus tālāk atrodas doktorāts. Šī pašvaldība nekādi neatgādina tādu, kurai būtu nepieciešams, kādam pievienoties, lai izdzīvotu.

Edmunds Pētersons ir ielūdzis mūs pie sevis uz kabinetu, katras dienas rīta pusē viņam esot pieņemšanas laiks un šo kārtību viņš cenšas ievērot, laukos cilvēki ir raduši agri celties un visas lietas darīt vēl rīta pusē, lai dienas darbi nekavējas. Tāpēc arī pašvaldībai savs darba grafiks tiem jāpieskaņo.

Sāku ar jautājumu, kas ir pašā mēles galā:

Šobrīd Lapmežciemu ķidā presē un visi kam nav slinkums – vai tiešām prasība sniegt atbildes RAPLM bija trīs dienu laikā?

Es saņēmu to trešdien 9. datumā un līdz pirmdienai 14. datumam ir jāsniedz atbilde. Atbilde jau ir gatava uz 30 lapām un es to šodien aizvedīšu (14.04.2008 un Pilns RAPLM vēstules un Lapmežciema novada domes atbildes teksts skatāms www.lapmezciems.lv - red.). Protams, ja uzdevums ir atlaist pašvaldību par katru cenu, tad tam visam nav nozīmes.

Kāda bija sajūta, saņemot šādu pieprasījumu?

Kad saņēmām, tad tā bija kāda bija. Tagad ir gatava atbilde. Es jau esmu sniedzis šāda veida paskaidrojumus arī agrāk – piemēram 2002. gadā, kad pacēla zemes kadastrālo vērtību. Pašvaldības iedzīvotāji bija pret to, un pašvaldībai bija tiesības kadastrālo vērtību necelt, ko arī tā neizdarīja. Vienīgie Latvijā mēs to pacēlām tikai par 20 procentiem. Vēlāk mums šo izvēli, mainot ministru kabineta noteikumus, atņēma, bet vienalga šobrīd pagastā cilvēki par tādu pašu zemi kā Jūrmalā maksā 5 reizes mazākus nodokļus, un tiem vietējiem pensionāriem, kuri pamatā dzīvo ciema ekskluzīvākajā daļā – 300 metru aizsargjoslā – tas ir būtiski, jo viņiem nav jāpārdod dzimtās mājas un jādodas prom meklēt pajumti citur. Tāpat bija jātaisnojas KNAB un prokuratūrā par iepriekšējiem zemes plānojumiem, bija krimināllietas, kas tika izbeigtas, jo nebija nozieguma sastāva. Uzskatu, ka šī brīža ministrijas aktivitātes ir tieši saistītas ar to, ka pastāvēju par novada iedzīvotāju interesēm un atbalstīju vēl 33 novadu iniciatīvu nepiekrist esošajam teritoriālās reformas projektam. Valdības reakcija bija tāda, kādu to varēja gaidīt, bet tas neapstādinās mūs virzīt jautājumu uz Satversmes tiesu. Mums bija tikšanās ar saeimas deputātiem no „zemniekiem” un viņi mūsu visu intereses solīja aizstāvēt, aizstāvēt visas 34 pašvaldības.

Ko pārmet pašvaldībai?

Pašvaldībai un man personīgi ministrija pārmet bezdarbību, kā rezultātā teritorijas plānojums nav apstiprināts līdz 2007. gada 31. decembrim, kā tas bija noteikts. Tiesa - ministrija jau sen bija informēta par to, ka mēs to nevaram paveikt noteiktajā laikā. Novads atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, tajā ir milzums aizsargjoslu un liegumu. Parks tikai oktobrī iesniedza papildinājumus ar saviem aizsargājamajiem objektiem, pēc tam bija jārīko sabiedriskā apspriešana vismaz mēneša garumā, jāapkopo tās rezultāti jāsaņem atzinumi no 17 valsts institūcijām. Tad tas viss jānosūta RAPL ministrijai atzinuma sniegšanai, kas prasa 8 nedēļas. Cerējām otro redakciju pagūt sagatavot līdz maijam, bet projektētāji pateica, ka tas nav iespējams – ātrākais uz jūliju varot gaidīt, ka izdosies pabeigt darbus.

Jau pirms 2004. gada 16.jūnija sanāksmes RAPLM pārstāvjiem lūdzam palīdzību lēmuma pieņemšanā un viņi mutiski mums to bija apsolījuši, jo savdabīgās situācijas dēļ ir nepieciešama ministrijas palīdzība jautājumu ātrākai sakārtošanai, bet diemžēl ar to palīdzība beidzās. Šogad 10. martā rīkojām apspriedi par šo jautājumu ar Ķemeru nacionālo parku, pieaicinājām arī ministrijas pārstāvjus – neviens no ministrijas pārstāvjiem neuzskatīja par vajadzīgu ierasties.

Kad ministrija atbildēs uz jūsu paskaidrojumiem, vai iedosiet atbildi pievienot rakstam?

Viņi neatbildēs, viņi nekad neatbild – kad februārī rakstījām viņiem par to, ka esam nonākuši strupceļā – atbildes tā arī nebija.

Vai nav dīvaini?

Nav nekā dīvaina, ja jau tu aktīvi cīnies par savām tiesībām, rēķinies ar to, ka tevi sodīs. Par to, ka problēma pastāv, viņi zināja jau 2007. gada vidū. Martā viņi jau zināja, ka esam nonākuši strupceļā un nelikās ne zinis – sanāk, ka pusotru mēnesi ir gatavojuši pieprasījumu, uz kuru atbilde jāsniedz trīs dienu laikā. Turklāt pieprasījums bija sastādīts tā, ka bija skaidrs – lai ko atbildētu, ministrija jau ir izlēmusi. Tagad vienkārši bija izdevīgs brīdis. Vecā padomju sistēma – izrēķināšanās ar citādi domājošiem brīžos, kad sabiedrības uzmanība pievērsta, kam citam, vai attiecīgi uzkurināta.

Sistēma jau nekur nepazūd, nav tik Sibīrijas.

Nekas, ja valdība tā turpinās, gan jau atjaunos nepaklausīgajiem Kalnciema akmeņlauztuves. Jebkurā gadījumā, ja Zalāns (RAPLM mnistrs) domā mūs atlaist, lai rēķinās ar tiesāšanos. Mums kaut vai teorētiski, bet tomēr skaitās, ka ir tiesiska valsts.

Kā jūs komentētu presē izskanējušo versiju par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izēšanas politiku.

Piekrītu, manā vietā Tukuma rajona padomē 3 vai 4 reizes ir virzījuši TP pārstāvi, bet mani kolēģi ir apstiprinājuši mani. Rajonā no pašvaldības vadītājiem, TP ir tikai Jaunpils, visi citi ir vai nu ZZS vai bezpartejiskie. Reformas rezultātā TP varētu mēģināt tomēr varu pārņemt. Tomēr viņi vāji saprot to, ka pašvaldībās nav nozīmes partijas piederībai, iedzīvotāji vairāk vēl par noteiktiem cilvēkiem, kuri savukārt zina, ka viņiem ir jāstrādā iedzīvotāju interesēs, citādi nākamreiz neievēlēs un var gadīties, ka pēc sevišķi cūcīgas uzvedības nāksies mainīt arī dzīvesvietu. Laukos cilvēki ir vienkārši – ar nelieti neviens nerunās un kaimiņos nevēlēsies redzēt.

Internetā bija pārmetumi par radu būšanām par pašvaldības policista darbu, kā jūs to vērtējiet?

Kādas var būt radu būšanas – ja tuvu radu starpā, tad vienīgi mantotā no tēva zeme, kur es pat nepiedalos ar to saistīto jautājumu izlemšanā, ja tālos rados, tad novada pamatiedzīvotāji gandrīz visi ir viens otram attāla rada. Runājot par novada pašvaldības policistu gribu teikt, ka, stāvot malā, ir visvieglāk kādu pelt un lamāt, kur ir tie, kuri gribētu šo darbu darīt? Es vienmēr esmu teicis, ka nerunā par tiem, kas neko nedara, bet, ja ir pretenzijas rakstiet. Daudzi interneta komentāros raksta muļķības un tikai paši sevi tā pazemo.

Dīvaini - it kā ir nevainīguma prezumpcija, bet visus apvaino par ko vien vēlās.

Jā, man arī jau bija izrēķināts, cik es sēdēšot arestā un par ko.

Šajā kontekstā, kāds ir Jūsu viedoklis par notiekošo Ķekavas pašvaldībā?

Pats biju tādā situācija – 2003. gadā – mani jau bija sabiedriski izsludinājuši par kriminālnoziedznieku, kā jau teicu, ka pat sodu bija izrēķinājuši. Ievērojot to, ka zinu, kā tas notiek, neredzot pats visus apstrīdētos lēmumus, nevaru nevienu nosodīt vai attaisnot.

Citi šādu „neformālu” agresiju iztur, bet citi salūzt – cik dzīves tā nav sabojātas?

Jā, tam ir jāpiekrīt, bet es nepadošos, un noteikti piedalīšos nākamajās vēlēšanās - vienalga kāds būs novads. Jo pieredzējušās pašvaldības vadītājs, jo grūtāk ar viņu manipulēt, jo vairāk viņš var izdarīt.

Tā teikt, izmeta pa logu - ienāksiet pa durvīm. Tomēr patiesi jāatzīst, ka 15 gadi pašvaldības vadītāja postenī – tas nav maz.

Pārņemot pašvaldību 1994. gadā, pēc algu izmaksas kasē palika 100 lati, šobrīd pašvaldībai ir 200 000 latu rezerves fondā, tā kā esam manāmi auguši. Ir labākā rajona pamatskola, sportisti un kultūras darbinieki. Paldies par novadnieku ekonomiskajām aktivitātēm, kas uztur pašvaldību un ticiet tam, ka pašvaldību deputāti pieņemot svarīgus lēmumus, neko nav pārkāpuši. Nenoliedzu, ka var būt neprecizitātes, jo tās gadās jebkurā darbā. Esiet politiski aktīvi.

Vai novadnieki ir aktīvi?

Pietiekami, lai varētu panākt savu. Sevišķi, ja nokaitina, kā Godmaņa kungs, kas apgalvoja, ka netiks savākts nepieciešamais skaits parakstu par saeimas atlaišanas tiesībām, no mūsu novada bija nepieciešami tikai 200 paraksti, bet rezultātā tika savākti divreiz vairāk.

Saprotu, ka pie tik aktīvas pašvaldības dzīves ir arī lieli plāni, kādi, ja drīkst zināt?

Pirmkārt – labi izstrādāts teritorijas plānojums. Bez tam, jau ir projekti ar iestrādēm - sporta zāle, kur ir izsludināts konkurss projektēšanai un būvei. Ceram nākamgad realizēt pirmo kārtu un septembrī to atklāt. Ir ceļu remonta plāni un mūsu lielākais labiekārtošanas projekts saskaņošanas stadijā - par ceļa apgaismojumu no Jūrmalas robežas līdz Kalniņiem (cauri visam pagastam). Izveidot ūdensvada un kanalizācijas sistēmu Bigauņciemam un Ragaciemam. Pēdējā projekta ietvaros ir jau uzstādīta atdzelžošanas stacija. Attīstām skolu un pirmsskolas iestādes.

Bet cik zinu pirmsskolas iestādes esošajai dzimstībai ir par mazu.

Plānojam jau vēl, bet sabiedrisko ēku celtniecība ir sarežģīts process, domājam piesaistīt sabiedrisko iniciatīvu un mums jau ir pieteikusies biedrība „Māmiņas bērnu labklājībai”, kura attīsta savu iniciatīvas projektu šajā jomā. Esam iecerējuši, ka arī jaunajā sporta hallē būs vieta pirmsskolas bērnu aktivitātēm, vai dienas centram.

Interneta atsauksmēs, pat tie kas jūs ne visai mīl atzīst, ka Pētersons zinot, kas notiek pašvaldībā, neviens jaunais ieliktenis to nezinās.

Jā, es to piezīmi Delfu komentāros redzēju. Tā tas ir, ja cilvēks gadus 15 – 20 ir bijis pašvaldības vadītājs, ar viņu jārēķinās, jo viņa viedoklī ieklausās. Viņš arī zina, kur pašvaldībā kas atrodas, kur kādreiz ir atradies un kāpēc šis darbs ir jādara tā, nevis savādāk. Turklāt es te dzīvoju, te dzīvoja mani senči, es nevaru darīt muļķības vai nelietības, jo nekur negribu braukt prom, un kā es varēšu te dzīvot, un kā dzīvos mani bērni, ja es taisīšu cūcības. Vecāki man mācīja nedarīt nelietības, varat par šo sentenci vīpsnāt, bet man tā nav tukša skaņa. Es, piemēram, nevaru uzņemties atbildību, pieņemt jebkādu reformu vai citu pārsteidzīgu lēmumu, nepārliecinājies, ka iedzīvotāji dzīvos labāk. Tie ir cilvēki nevis eksperimentu trusīši. Pašvaldību lietās nevar rēķināt matemātiski-ekonomiski, kā to darīja Štokenbergs, ir jārēķinās ar cilvēkiem.

Mūsu saruna visu laiku vērpjas ap teritoriālo reformu, ko jūs par to domājat?

Valstij ir jādomā nevis par kolhozu veidošanu, bet par cilvēkiem, kas uz šīs zemes dzīvo. Pēc reformas lauki tiks pamesti, jo zudīs atbalsta centri. Valsts par to nedomā – feldšeris saņem mazāk kā sētnieks. Ģimenes ārsts ir 30 km no tevis, bet feldšeris tepat, pie ģimenes ārsta jāgaida 3 nedēļas rindā. Tas nevienu īsti neinteresē izņemot iedzīvotājus un pašvaldības. Teritoriālās reformas likums tādā reakcijā, kā ir tagad, nav piemērojams – piemēram, ir nosacījums, ka vienā novadā nevar būt vienādi ielu un laukumu nosaukumi, bet to visu kārtos jau pēc reformas 2010.gadā, bet kā dzīvot līdz tam? Tam taču jānotiek paralēli.

Kāpēc šī reforma?

Politisks uzstādījums, untums, kas jāsasniedz par katru cenu. Tas ilgst jau desmit gadus, precīzāk jau no 1994.gada. Godmaņa1 kungs jau esot izteicies, ka ir veicis daudzas reformas un arī šo pabeigšot. Nozīme ir arī tam, ka pašvaldību lietu ministrs ir no TP. Trim iepriekšējiem ministriem tas neizdevās, nu ar šādu vadītāju tam vajag noteikti izdoties.

Vēsturiski Ragaciems ir bijis vienots ar Milzkalni un Ozolpili.

Tā nu gluži nav. 1936.gadā mēs bijām Rīgas apriņķī. Sākumā Salas, tad Slokas pagastā un tikai pēc kara, kā atsevišķu pašvaldību mūs iekļāva Tukuma rajonā. Toreiz rajonus veidoja pēc Kompartijas vajadzībām, daļēji uz veco apriņķu bāzes.

Bet kā būs tagad?

Reformas mērķis ir veidot lielas un ekonomiski stipras pašvaldības, nepasliktinot esošo stāvokli. Diemžēl pēc visiem aprēķiniem, tas stipri pasliktināsies. Valdība vēl nezin, kāda būs naudas plūsma un pārstāvniecība pēc reformas – es arī nezinu, ko teikt iedzīvotājiem. Tam visam bija jābūt jau skaidri zināmam. Reforma tika gatavota 10 gadus un tad pēdējā brīdī parādās likums, ar kuru pabeigs reformu. Tajā ir kaut kādi jauni kritēriji – vismaz 5000 iedzīvotāju, vismaz 2000 iedzīvotāju centrā – Iecerētajā Engures novadā nav neviena centra ar 2000 iedzīvotājiem. Turklāt interesanti, ka 34 novadus nevar apstiprināt, bet dažus var – piemēram Jaunpils novadā2 arī nav centra ar 2000 iedzīvotājiem, un nav arī 5000 iedzīvotāju, bet to apstiprina, tur vara pieder Tautas partijai. Un novads ir uztaisīts.

Būtu jābūt 2 līmeņa pašvaldībām, kas risina tādus lielus jautājumus kā izglītība un veselības aprūpe. Pirmajam līmenim tas ir par smagu. Pēc likuma, tagad to visu pārņemsim. Jaunām 2. līmeņa pašvaldībām šīs funkcijas grasās nodot pēc 2012. gada. Vai tad vairs būs ko nodot? Viss jau būs sadalīts, resursi izdalīti, uz kā bāzes to veidos – tam visam bija jānotiek paralēli un ar pārejas periodu. To pagaidām var veidot pēc esošās shēmas - no rajona pašvaldību vadītājiem, un tad, kad būs jaunie apriņķi, pieņemts jaunais Apriņķu likums, tie pārņemtu funkcijas. Protams, kā to varēs izveidot, nezinu – pie kritērija, ka apriņķī jābūt 200 000 iedzīvotāju, Rīgas apriņķi nebūs grūti izveidot, bet kā būs ar Ventspils apriņķi, kur ir ļoti maz iedzīvotāju. Vienā otrā rajonā ir tikai 40-50 000 iedzīvotāju. Cik lieli tad būs tie apriņķi, kā cilvēki tiks līdz to centriem?

Jā, kā būs ar transportu pēc plānotās jūsu novadu apvienošanas?

Tiešo sakaru mums nav, nav arī potenciālā centra. Vieni kolēģi saka, ka to varētu veidot Apšuciemā, citi atkal, ka Milzkalnē. Es uzskatu, ka mēs varam attīstīties paši – katrs par sevi. Lapmežciems ir 10 attīstītākā pašvaldība no lauku pašvaldībām un katru gadu vairākus desmitus tūkstošus latu maksā izlīdzināšanas fondā. Es neredzu iemeslu apvienošanai. Apvienojot plānotās trīs pašvaldības, radīsies 170 000 latu iztrūkums. Mums būs jāuztur sociālie objekti, kuriem pienākas valsts finansējums. Bet vai mēs to saņemsim - nav garantiju. Viena Raudas pansionāta uzturēšanai būs nepieciešami līdzekļi tik, cik pašlaik ir vienas pašvaldības budžetā, bet trīs pašvaldības būs jāuztur ar diviem atlikušajiem budžetiem.

Ko Jūs plānojat darīt?

Mēs nebeigsim cīnīties, kamēr vien paliks tiesiski līdzekļi panākt, lai mūsu iedzīvotāju intereses tiktu ievērotas. Šobrīd tiek gatavots plašs pieteikums Satversmes tiesai, tajā būs plaši apskatīta visa procesa vēsture ar visām dīvainībām. Piemēram, mēs bijām apstiprināts novads, citi ir procesā turklāt nesaprotamā – līdz 31. decembrim bija brīvprātības princips novada veidošanai, cilvēki aprīlī iesniedz pieteikumu, viņus ignorē, bet septembrī viņi saņem atteikumu.

Ministrijai ir dīvaina attieksme. Tagadējie ministrijas vadītāji no gleznotājiem kļuvuši par rakstniekiem – jaunajam reformas likumam karti klāt nelikšot, būšot sīks apraksts. It kā tas kaut ko mainītu. Agrāk gleznoja - nu raksta, bet cilvēkus viņi neredz. Plašāk problēmas izklāstu lasiet žurnāla “Mans nams ir mana pils” maija numurā.