Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9013067t1he55c.jpg)
Inflācijas stabiņš, kas tuvojas jau deviņu procentu atzīmei, liek meklēt aizvien jaunus ceļus, kā to ierobežot. Komercbankas rosina ar nodokļu atlaidēm stimulēt iedzīvotājus naudu no patēriņa novirzīt uzkrājumiem. Ideja radusi arī likumdevēju atsaucību.
Lai stimulētu cilvēkus naudu ne tikai tērēt, bet arī krāt, jau vairākus gadus tiek piemērotas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides ieguldījumiem pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.
Piemēram, ja kāds uzkrājošajā apdrošināšanā ik mēnesi iegulda 20 latus, tātad gadā 240 latus, tad gada beigās valsts atmaksās 60 latus no gada laikā samaksātā nodokļa. Šādi var saņemt atpakaļ līdz 10% no valstij nomaksātā ienākuma nodokļa.
Lai veicinātu uzkrāšanu, komercbankas ierosina dot iespēju nodokļu atlaidi dubultot un to piemērot arī ieguldījumiem vērtspapīru fondos. Arī apdrošinātāji piekrīt, ka ieguldījumiem fondos var piemērot līdzīgus spēles noteikumus kā citiem ilgtermiņa uzkrājumiem, tomēr šaubās, ka tas dos lielu efektu inflācijas apkarošanā.
Komercbanku pārstāvji gan uzskata, ka jebkurš stimuls naudu noguldīt nevis notērēt dos labumu.
Arī Saeimas Budžeta komisija atbalsta nodokļu atlaides dubultošanu pensiju fondiem un uzkrājošajai apdrošināšanai, arī šādu noteikumu piemērošanu ieguldījumiem vērtspapīru fondos, ar noteikumu, ka šie ieguldījumi netiek aiztikti piecus gadus.
Budžeta komisija attiecīgās izmaiņas likumā jau gatavo, un Saeima tās varētu galīgi pieņemt jau nākamnedēļ.