Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas valdošās koalīcijas frakciju vilcināšanās ar atbalsta paušanu zem Krievijas spiediena nonākušajai kaimiņvalstij Igaunijai pret valdības partijām pavērsīsies iekšpolitiski, mobilizējot un saliedējot opozīciju un sabiedrību.
Otrdien vismaz divi tūkstoši cilvēku spontāni pulcējās Doma laukumā Rīgā un sadevās rokās, tādējādi mazākā mērogā atkārtojot atmodas laiku simbolisko akciju Baltijas valstu solidaritātei. Cilvēku noskaņojumu un to, ka atbalsta paušana Igaunijai kaut kādā mērā transformējusies neapmierinātībā ar valdošajām partijām, lielā mērā raksturoja hokejista Artūra Irbes teiktais, vēršoties pie Doma laukumā sanākušajiem: "Mūs mazliet sāk mākt bažas par to, kas notiek ar mūsu valsti."
Tikmēr premjerministrs Aigars Kalvītis, kurš dienu iepriekš bija solījies kopā ar Igaunijas vēstnieku ierasties atbalsta pasākumā, Doma laukumā neieradās. Neatkarīgajai viņš to skaidroja ar aizņemto dienaskārtību – pēc tikšanās ar Igaunijas vēstnieku bijis jādodas uz valdības sēdi. Valdības vadītājs noliedza, ka nav ieradies, jo pasākumu rīkoja politiskā opozīcija, un norādīja, ka Doma laukumā bijusi Tautas partijas Saeimas frakcija. Neatkarīgā tiešām pasākumā redzēja vairākus Tautas partijas deputātus, arī Saeimas frakcijas vadītāju Māri Kučinski un deputātus Kārli Leiškalnu, Ventu Armandu Kraukli, Valdi Ģīli, Juri Dalbiņu, Māri Krastiņu un Antu Rugāti. Doma laukumā bija redzami vēl vairāki valdošās koalīcijas deputāti: Guntis Blumbergs, Andris Bērziņš, Pauls Putniņš un Leopolds Ozoliņš no ZZS, kā arī Dzintars Rasnačs un Pēteris Tabūns no TB/LNNK.
Tomēr pasākums noritēja opozīcijas zīmē – Jaunā laika Saeimas frakcijas deputāti un vairāki jaunlaicieši no Rīgas domes Doma laukumā ienesa Igaunijas karogu, vēlāk stājoties gājiena priekšgalā, ļaudīm spontāni dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Uz to sanākušos mudināja arī partijas Visu Latvijai! līderis Raivis Dzintars, kurš Neatkarīgajai atzina, ka pasākums rīkots koordinēti ar Jauno laiku.
"Nu vajadzēja jau vajadzēja," Neatkarīgajai otrdienas pasākumā atteica Doma laukumā sastaptais deputāts Guntis Blumbergs (ZZS), jautāts, vai valdošajai koalīcijai pašai nevajadzēja pasteigties ar atbalsta deklarāciju Igaunijai. Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas to beidzot sola pieņemt šoceturtdien, un pie dokumenta jau norit darbs parlamenta Ārlietu komisijā, par pamatu ņemot 3. maijā neapstiprināto Jaunā laika iesniegto deklarācijas tekstu. Papildus negatīvu rezonansi guva valdošās koalīcijas politiķu vēlme mīkstināt deklarācijas tekstu, padarot maigāku tēzi, ka Latvija nosoda Krievijas amatpersonu jaukšanos Igaunijas iekšējās lietās.
Šobrīd Saeimas vilcināšanās, ko eksperti skaidro ar Latvijas politiķu cerībām, ka tādējādi, nekaitinot Krieviju, izdosies ar to attīstīt sadarbību un nodrošināt robežlīguma abpusēju ratifikāciju, vismaz iekšpolitiski radījusi iespaidu, ka Latvijas atbalsts kaimiņvalstij nav pienācīgs un savlaicīgs, aizēnojot valdības daudz operatīvāku un izlēmīgāku rīcību. Jau pirmdien atklājās, ka Latvija kaimiņvalstij palīdzējusi, ne tikai paužot politisko atbalstu, bet arī tehniski – Tallinas grautiņu laikā aizdodot mūsu iekšlietu struktūru rīcībā esošo ūdensmetēju. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) arī nebeidz uzsvērt, ka Latvijas atbalsts Igaunijai bijis savlaicīgs.
Politologs Ivars Indāns uzskata, ka vismaz Saeimas nostāja nav bijusi pietiekami stingra, un atgādina, cik svarīgs kaimiņu un citu sabiedroto atbalsts bija pašai Latvijai, kad tā 2005. gada pavasarī ar savu vēstures skaidrošanas kampaņu nokļuva Krievijas propagandas krustugunīs un notika arī naidīgi piketi pie mūsu vēstniecības Maskavā. Tāpat viņš kritizē politiķu cerības, ka šāda taktika palīdzēs Latvijas attiecībām ar Krieviju – savulaik uz to cerējusi Lietuva, kas klusējusi 90. gados, kad Maskava šaustījusi Latviju un Igauniju, bet nu lietuvieši necik tālāk attiecībās ar Kremli neesot tikuši. To, ka Krievija nav mainījusies un cerēt uz problēmjautājumu nozušanu no dienaskārtības nav pamata, atzīst arī ārlietu ministrs A. Pabriks un norāda uz Maskavas pēdējo dienu paziņojumiem par nepilsoņu stāvokli Latvijā un Igaunijā, kas esot "vecās zupas sildīšana".