Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9018251t1h5799.jpg)
Diennakts tumšais laiks ir iespēja parādīt Rīgas skaistākās ēkas un pieminekļus jaunā veidolā, izmantojot mākslīgo apgaismojumu. Tādi nozīmīgi objekti kā Brīvības piemineklis, Latvijas Nacionālā opera un Saeima arī naktī ir labi pamanāmi un skaisti izgaismoti, tomēr vienotas dekoratīvā apgaismojuma koncepcijas Rīgai nav un par pilsētas līdzekļiem izgaismota tiek vien neliela daļa no pilsētas kultūrvēsturiskā lepnuma.
Ar skaistām gaismām knapinās
Nesen jaunā gaismā parādījās Brīvības piemineklis, kas ir viens no astoņpadsmit kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kuriem dekoratīvo apgaismojumu nodrošina pilsētas dome. Pārējie torņi, baznīcas, arhitektūras "pērles" un citi pilsētas akcenti tiek celti gaismā par privātpersonu līdzekļiem vai arī paliek nakts tumsā.
Jāpiebilst, ka no minētajiem 18 objektiem tikai divi – Ebreju piemiņas vietas obelisks Meža prospektā un 1905. gada piemineklis Grīziņkalnā – atrodas ārpus pilsētas centra. Rīgas perifērijas kultūrvēsturiskā mantojuma izdaiļošana nav prioritāte. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs (VKPAI) Juris Dambis komentē pašreizējo situāciju: "Ir jāzina, ko pilsēta vēlas panākt ar nakts dekoratīvo apgaismojumu. Pagaidām apgaismojumam ir vienīgi tehniskas, nevis estētisko kvalitāti veicinošas funkcijas."
Vienotu koncepciju tik drīz nesagaidīt
Apjautātie Rīgas domes vides dizaina speciālisti atzina, ka Rīga naktī no lidmašīnas lidojuma izskatās tumša, dekoratīvu apgaismes elementu trūkstot. Tāpat trūkst arī vienotas idejas par to, kā pilsēta naktī jānoformē, kas jāizceļ un kas jānotušē. Šajā sakarā VKPAI Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļai marta sākumā ierosināja izstrādāt koncepciju, kas būtu nepieciešama, lai galvaspilsētā gaismas veidotu vienotu kompozīciju, kura uzsvērtu pilsētas lepnumu, bet vidi degradējošas ēkas atstātu ēnā. Andis Cinis, minētās nodaļas vadītājs, RB skaidroja, ka kopš marta apgaismojuma koncepcijas jautājumā nekas uz priekšu nav pavirzījies. "Mēs piekrītam, ka skaistas ēkas vajag izgaismot, bet tam jārod tehnisks risinājums," sacīja A. Cinis, pagaidām paliekot pie vajadzības izteiksmes. J. Dambis atzina, ka inspekcija savu darbu ir padarījusi, ierosinājums ir dots un to īstenot var tikai pašvaldība. Visas cerības tiek liktas uz turpmāko gadu.
Spožums maksā dārgi
Koncepcijas ieteikumu ietvaros VKPAI izvēlējās 43 kultūrvēsturiski nozīmīgākos objektus pilsētas vēsturiskajā centrā, kuriem diennakts tumšajā laikā būtu nepieciešams kvalitatīvs izgaismojums. Sarakstā ietvertas 16 baznīcas, sabiedriski nozīmīgas ēkas, ar īpašu akcentu izgaismojami atsevišķi ielu posmi, kā arī Centrāltirgus halles, Dzelzceļa tilts un tilti pāri pilsētas kanālam.
Sarakstā iekļauts arī Latvijas Nacionālais teātris, kurš pagaidām naktī atmirdz izgaismots tikai svētku reizēs. 2004. gadā par rekonstrukcijas līdzekļiem fasādes dekoratīvais apgaismojums gan uzstādīts tika, taču tā darbināšana ikdienā prasa pārāk lielus līdzekļus, tāpēc viens no Rīgas nakts apgaismojuma labākajiem paraugiem vērojams tikai pirmizrādēs, valsts svētkos vai citās svinīgās reizēs.
Alternatīvs risinājums tiek meklēts arī ar sponsoru atbalstu. Tikko noslēgusies labdarības akcija "Izgaismo Latviju", kurā varēja zvanīt un balsot par vienu no desmit apgaismes projektiem. Visvairāk balsu savākušais objekts ar a/s "Latvenergo", SIA "Profs Latvija" un SIA "Energoremonts Rīga" atbalstu uz vienu gadu atmirdzētu jaunā nakts apgaismojumā. Rīgā cerības ir Brāļu kapu Mātes Latvijas tēlam un Jēzus evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Konkursa uzvarētājs, kas iegūs krāšņu gaismas rotu, būs zināms 6. jūlijā.
Kā pastāstīja SIA "Profs Latvija" apgaismojuma speciālists Gatis Niedols, labu fasādes izgaismojumu trīsstāvu ēkai var projektēt un aprīkot ar gaismas ķermeņiem par aptuveni 10 000 latu. Klāt nāk elektrosistēmas pievienošanas izmaksas un, protams, ikdienas elektrības patēriņš.
Pēc kādiem kritērijiem saskaņot?
Privātīpašniekiem, kas vēlas savas ēkas naktī padarīt daiļākas, jebkurš apgaismes projekts ir jāskaņo ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas instancēm. Galvenās prasības ir apgaismojuma viengabalainība, lai tas saskanētu ar apkārt esošo vidi un lai netiktu degradēta vēsturiskā arhitektūra, tomēr vienotu un skaidri noteiktu kritēriju projektu vērtēšanai pagaidām neesot, RB pastāstīja Vides dizaina grupas pārstāve Dace Briede.
"Rīga, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, naktī izskatās diezgan labi un ir uz pareizā ceļa, taču vienota koncepcija, kam kā jāizskatās, nāktu tikai par labu," uzskata apgaismojuma speciālists G. Niedols. "Lai fasādes apgaismojums būtu izdevies, ir jāņem vērā celtnes arhitektūras īpatnības un pilsētas galveno arhitektu ieteikumi. Piemēram, jūgendstila ēkām būtu jāizceļ tās arhitektoniski nozīmīgās fasādes detaļas, piemēram, froloni, tornīši vai mītiskie tēli. Pēc tam izstrādā skiču projektu, kuram ideālā variantā precīzi jāatbilst gala iznākumam. Visiem apgaismotajiem elementiem vajadzētu veidot vienotu veselumu un ritmu."
Kā RB pastāstīja pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" tehniskais direktors Normunds Rikards, 18 pilsētas apgaismojuma sistēmai pieslēgtie objekti tiek ieslēgti kopā ar laternām. Tas notiek ļoti precīzi pa minūtēm, kuras katru dienu mainās atkarībā no attiecīgā saules augstuma. Jūlija sākumā pilsēta "iedegsies" nedaudz pāri vienpadsmitiem vakarā un tiks apgaismota līdz aptuveni četriem no rīta.