Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reklāmās mums rāda, kā veselīgi un smaidoši sārtvaidži bērni pirms došanās uz skolu naski ķeras pie pienā vai jogurtā peldošām brokastu pārslām, ar saldu krēmu apziestas baltmaizes vai saldiem batoniņiem.
Vai kādreiz esam padomājuši, cik veselīga ir šāda ogļhidrātiem un kalorijām bagāta rīta maltīte? Ražotāji iesaka iestiprināties ar šokolādes krēmu un baltmaizi, dažādiem saldiem batoniņiem un vēl daudziem un dažādiem saldiem un lipīgiem našķiem. Vai tiešām tas viss dāvā gana enerģijas, uzlabo fizisko un garīgo kondīciju?
Jaunākie zinātnieku pētījumi liecina, ka vecajai parunai par brokastīm, kuras jāēd pašam, pusdienām, kuras ieteicams dalīt ar draugiem, un vakariņām, kas jāatdod ienaidniekam, ir nedaudz mainījusies jēga.
Cilvēka smadzenes barojas ar cukuru, enerģiju smeļoties no glikozes, kura atrodama pārtikas produktos, arī medū. Taču glikozi var ražot arī cilvēka organisms, izmantojot uzņemtos ogļūdeņražus. Tie savukārt atrodami maizē, rīsos, kartupeļos un citos produktos. Tādēļ uzskats, ka glikozes līmeni smadzenēs iespējams paaugstināt, apēdot kaut ko saldu, nav pareizs.
Veselīgs organisms pats lieliski tiek galā ar cukura līmeņa regulēšanu. Turklāt ir papildu mehānisms, kurš organismu nodrošina pret krasām cukura līmeņa svārstībām. Tādi ir astrocīti – šūnas, kas atrodas nervu audos. Tajās, tāpat kā aknu šūnās, saglabājas glikogēns. Šīs šūnas atbild par to, lai smadzeņu šķidrumā glikozes daudzums būtu 20 – 30% no tās sastāva asinīs. Kad smadzenēm rodas vajadzība pēc glikozes, to vajadzīgajā daudzumā piegādā astrocīti.
Tādēļ saldumu ēšana nebūt neizraisa strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos. Cukurs ātri tiek pārstrādāts glikogēnā un noglabāts aknu šūnās; krājumi noderēs tad, kad pazemināsies cukura līmenis asinīs, kas šādi tiek saglabāts noteiktās robežās.
Tomēr pilnīga atteikšanās no brokastīm arī nav vēlama. Doties uz eksāmenu vai kontroldarbu tukšā dūšā nav prāta darbs. Kaut arī refleksi šajā gadījumā darbojas saasināti, tomēr cilvēks neapzināti koncentrējas uz bada sajūtu, nevis uzdotajiem jautājumiem. Sevišķi svarīgi tas ir mazākiem bērniem.
Tādā gadījumā labāk aprobežoties ar vieglām brokastīm. Kā iesaka dietologi, brokastīs labāk baudīt dažādus produktus. Tie var būt gan labības izstrādājumi – pilngraudu maize, auzu pārslu putra, tās pašas brokastu pārslas ar pienu, gan arī dārzeņi, augļi, olas, siers un gaļas izstrādājumi un vēl kaut kas dzerams – kefīrs, jogurts vai sula.
Bet ne maize ar šokolādes krēmu vai pārmēru salds jogurts! Jo pārēšanās ir bīstama arī brokastīs. Atmiņas pārbaudes testos vislabākos rezultātus uzrāda dalībnieki, kuri saņēmuši brokastis ar zemu glikēmiskā līmeņa indeksu (tas ir ātrums, ar kādu attiecīgie pārtikas produkti paceļ glikozes līmeni asinīs).
Tāda pārtika organismā tiek pārstrādāta lēni un cukura līmeni paaugstina pakāpeniski. Saldus izstrādājumus baudījušajiem testa dalībniekiem atbildēt uz jautājumiem ir grūtāk, bet vissliktākie rezultāti ir tiem, kuri testā piedalās bez brokastīm.
Par šiem rezultātiem ir atbildīgs tā sauktais stresa hormons kortizols, kura dabiskā funkcija ir organisma sagatavošana kritiskai stuācijai. Mazās devās šis hormons uzlabo atmiņu, tādēļ pieticīgi brokastojušiem testa dalībniekiem hormona līmenis paaugstinās vien tik daudz, lai labāk veiktos darbs.
Savukārt tiem, kam brokastu glikēmiskā indeksa līmenis bijis ļoti augsts, tātad ēstas bagātīgas, ļoti saldiem un kalorijām bagātiem produktiem pārpilnas brokastis, hormonu daudzums ir tik liels, ka tas veicina atmiņas pasliktināšanos. Bet bada sajūtas mocītajiem testa dalībniekiem kortizola līmenis ir pārāk zems, lai uzlabotu smadzeņu darbību.
Toties eksperimentos, kuros pēta cilvēku refleksus, nevis atmiņu, vislabākos rezultātus sasniedz tie, kuri nemaz nav ēduši brokastis. Nedaudz sliktāk veicas produktus ar bagātīgu glikēmisko saturu baudījušajiem, bet pēdējā vietā paliek tie, kuri ēduši daudz pārtikas ar mērenu glikēmisko sastāvu.
Atkal vainīgs ir hormons, šoreiz – grelīns, kuru kuņģis izstrādā bada laikā. Tas organismu noved trauksmes stāvoklī. Šim hormonam ir vēl citas noderīgas īpašības, ne tikai uzmanības saasināšana. Izrādās, ka grelīns arī var uzlabot spēju mācīties.
Tādēļ dietologi iesaka labāk izvēlēties vieglas brokastis – izēst auzu putras šķīvīti, nevis notiesāt saldu bulciņu kaudzi, kas mūs padarīs miegainus un gausus.