Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9021102t1he9bd.jpg)
No skolas dažam absolventam par piemiņu paliks tikai mazs metāla nieciņš — žetons.
Vārds «žetons» cēlies no franču valodas vārda jeton — nozīmīte, kas veltīta kāda notikuma atcerei un norāda uz piederību pie kādas biedrības, organizācijas. Tātad žetona uzdevums ir atgādināt tā valkātājam par piederību skolai un tajā pavadīto laiku, kā arī tādos gadījumos kā absolventu salidojums kalpot par savstarpēju pazīšanās zīmi.
Agrāk vienas skolas absolventi gadu no gada saņēma vienādas metāla nozīmītes, kuras varēja atšķirt vienīgi pēc iegravētā gadu skaitļa, bet tagad situācija ir stipri mainījusies — valda daudzveidība. Agrāk populāro piespraudīti no troņa nostūmis gredzens, tāpēc skolēni žetonvakaru mēdz dēvēt arī par gredzenvakaru. Auces vidusskolas meitenes uzskata, ka nozīmītes ir vecmodīgas, turklāt nepraktiskas, jo tās grūti pieskaņot pie apģērba: «Žetonus vairs neizvēlas — kur tādus liks? Arī mūsu vecākiem viņu žetoni stāv kaut kur dziļi, dziļi skapī, vienu vienīgu reizi lietoti.»
Kalsim zeltā un dimantos
Daudzas klases nemaz necenšas vienoties par vienu žetonu, katrs izvēlas sev tīkamāko variantu. Rīgas 6. vidusskolas absolvente Antra Liepiņa atceras: «Mūsu klasē bija kādi pieci vai seši dažādi gredzeni.»
Dažkārt domstarpības izraisa gredzena cena. Rīgas 2. vidusskolas skolniece Eva Ikstena stāsta: «Manā klasē visi esam lieli individuālisti, tāpēc katram bija savs redzējums, kādam jābūt gredzenam. Bija viena fronte, kas teica, ka vajag izsmalcinātu gredzenu, un otra, kas teica: «Nē, nē, vajag tādu ikdienišķu!» Bet beigās diezgan miermīlīgi vienojāmies, ka «ņemsim pa vidu». Gredzentiņš ir diezgan vienkāršs, bet tā malā ir neliels «dimantiņš», kas izskatās labi gan puišiem, gan meitenēm. Gredzens ir diezgan plats, tāpēc tā cena ir diezgan liela — aptuveni 11 lati (atkarībā no pirksta izmēra). Tagad pēc žetonu vakara visi ir priecīgi un ar lepnumu rāda savu apgredzenoto pirkstu — mūs vieno gredzena spēks! Visi domā mūžīgi, mūžīgi nēsāt!»
Vieni ir gatavi apzvērēt, ka no žetona nešķirsies nekad, citi atzīst, ka valkās to tikai īpašos gadījumos. Līga Lietiņa no Saulkrastu vidusskolas par nesen savā īpašumā iegūto sudraba žetongredzenu saka: «Diez vai es to nēsāšu. Ielikšu vācelītē, jo pazaudēt gan negribētos.»
Militāra pieeja
Oriģināli šogad bijuši Rīgas Doma kora skolas puiši. Jānis Strapcāns ir grupas «H2O» solists, kas šogad ar dziesmu «You Say That Kissin' Is Good» piedalījās «Eirovīzijas» nacionālās atlases finālā: «Meitenes izvēlējās klasiska stila sudraba gredzenus ar stiklam līdzīgu akmentiņu, bet mēs, divi puikas, ilgi nevarējām izdomāt, ko gribam. Tradicionālo nozīmīti nevēlējos un neesmu arī nekāds gredzenu fans. Šķirstot katalogu, skatienu piesaistīja militāra stila kaklā karams žetons. Abi to atzinām par neparastāko un piemērotāko variantu. Man tas patīk un no tā šķirties negrasos. Vai nu uz mana kakla, vai maciņā vai plauktiņā, bet nekad tas nebūs tālāk par 10 metriem no manis.»
Tradīcija vieno
Tomēr ir skolas, kas paliek uzticīgas tradīcijai. Pie Gulbenes ģimnāzijas karoga šogad tika piesprausta jau vienpadsmitā nozīmīte ar šīs skolas simboliku. Ķeguma komercnovirziena vidusskolas absolventi kopš 2003. gada izvēlas gredzenu, uz kura iegravēti, ozollapu ieskauti, burti «ĶKV». «Gredzens ir kā Ķeguma vidusskolas firmas zīme un absolventu vienotības simbols. Skolēni ir vienojušies, ka tāds mums būs vienmēr,» skaidro latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Stepiņa.