/nginx/o/2018/07/14/9021815t1h41b1.jpg)
Nereti saimniece nesaprot, kāpēc, strādājot virtuvē, viņa tik ļoti nogurst. Iespējams, tas tāpēc, ka, iekārtojot telpu, ir izjaukta pareizā virtuves shēma: ledusskapis – izlietne – plīts – galds. Vismazākais enerģijas patēriņš ir, strādājot pēc shēmas: ņem no ledusskapja, mazgā izlietnē, gatavo uz darba virsmas, liek uz plīts, pēc tam ceļ galdā, skaidro interjera arhitekte Sandra Smolija, uzsverot, ka virtuve, kurā izvietotas daudzas un dažādas iekārtas un ierīces (ledusskapis, plīts, trauku mazgājamā mašīna, cepeškrāsns, mikroviļņu krāsns, bieži vien arī televizors, mūzikas centrs), dzīvokļa iekārtojumā nereti sagādā vislielākās «galvassāpes».
Iekārtojot virtuvi, pirmais jautājums, kas ir jāizlemj, – vai tā būs atsevišķa telpa vai arī savienota ar ēdamzāli, halli vai viesistabu un izskatīsies kā viena telpa ar dažādām funkcionālām zonām. Ja virtuvei atvēlēta noslēgta telpa ar četrām sienām un aizveramām vai aizbīdāmām durvīm, tad tās iekārtošana ir vienkāršāka. Mūsdienās ir daudz firmu, kas specializējušās virtuves iekārtu projektēšanā un izgatavošanā. Galdnieki izstrādājuši standartizētu mēbeļu sērijas, kas atvieglo pircēju un pasūtītāju izvēli.
Ledusskapja krāsā
Noteicošo toni virtuvē diktē sadzīves tehnika: plīts, tvaika nosūcējs, izlietne, ledusskapis u. tml. Lai saimniecei būtu ērtāka strādāšana un pie cepeškrāsns nevajadzētu mesties četrrāpus, elektriskās plīts virsmu un cepeškrāsni, kā arī mikroviļņu krāsni iebūvē atsevišķi. Bez tam virtuvē nereti tiek uzstādīti arī ūdens sildītāji, apkures katli, veļas mašīna, ja citās telpās dzīvoklī tiem nav vietas. Tādējādi kopumā virtuvē ir vairāk nekā desmit dažādi elektrības punkti. Bez tam vēl jāņem vērā arī ventilācija, ūdens, gāzes, kanalizācijas vadi. Tiesa, pārvilkt tos citā – piemērotākā – vietā mūsdienās vairs nav nekāda problēma.
Virtuves krāsu gammas toni «diriģē» tehnikas krāsa, kurai diemžēl ir pavisam niecīga izvēle. Pagaidām to pie mums var iegādāties tikai baltā, melnā vai metāliskā krāsā. Baltie ledusskapji un plītis, uz kuriem var redzēt katru sīkāko netīrumu, daudzām saimniecēm jau sen apnikuši. Melnā krāsa savukārt nereti šķiet drūma, bet metāliskā – pārlieku auksta vai smagnēja.
Iegādājoties sadzīves tehniku virtuvei, vienmēr rodas jautājums – cik daudz līdzekļu saimnieki ir gatavi tajā ieguldīt. Ja izvēlas vidusmēra līmeni, tad to ieteicams noturēt itin visā iekārtojumā. Šādā situācijā nebūtu īsti piemērotas lamināta, bet gan MDF (kokskaidu plātņu) mēbeles, kuras var nokrāsot jebkurā tonī. Turklāt tās var būt gan matētas, gan arī spīdīgas. Pie šādām mēbelēm viegli pieskaņot arī visu pārējo iekārtojumu.
Ja, piemēram, izvēlas «Bosch» ledusskapi, tad parasti, pērkot arī visu pārējo, dzīves kvalitātes līmeni negrib pazemināt. Šādai sadzīves tehnikai blakus ne visai atbilstoši izskatīsies poļu gatavās mēbeles, piemērotākas būs masīvkoka individuāli pasūtītas mēbeles. Pēdējais modes kliedziens – venges koks. Tiesa, ar koka plauktiem virtuvē jābūt ļoti uzmanīgiem – atliek tikai uz tāda neapdomīgi nolikt kādu slapju krūzi vai citu trauku, kad, skat, – paliek plankums. Tāpēc virtuvē virsmām ieteicamāk izvēlēties cietāka – akmens vai kompozītmateriāla virsmas, kuru izvēle tagad ir visai plaša. Vēl pavisam nesen korians, kas atgādina smalki samaltus un iecietinātus akmentiņus, bija visai dārgs un daudziem nenopērkams, bet tagad tā cenas kļuvušas demokrātiskākas. Pēdējā mēbeļu un interjera izstādē šo materiālu piedāvāja arī slovāku firmas, kuru cenu piedāvājums bija patīkami lēts. Turklāt no koriana var pagatavot gan virsmas, gan arī izlietni, kas ir gan viegli kopjama, gan atjaunojama, ja tā noskrāpējas. Kompozītmateriāli ir ne tikai praktiski, bet arī vizuāli interesanti – to virsmas rotā gan mazi akmentiņi, gan gliemežvāciņi, gan spogulīši u. tml. efekti.
«Draudzēties» ar halli
Lai virtuve ar savienoto telpu izskatītos stilistiski vienota, ieteicams kaut vai atsevišķus elementus saskaņot vienā tonī vai arī izvēlēties vienu materiālu. Visvienkāršāk to, protams, izdarīt tad, ja virtuvē ir koka mēbeles, bet ēdamzālē vai hallē – attiecīgā koka grīda. Izvēlēties vienu krāsu vai arī kādu tās toni, kas «draudzējas» viens ar otru. Viena no tām var būt nedaudz intensīvāka, otra – blāvāka. Akcents jāliek uz viesistabu vai ēdamzāli, jo tās ir prezentācijas telpas.
Iekārtojot virtuvi, rūpīgi jāpārdomā un jāizplāno vieta galdam un krēsliem, kur ēdīs. Nereti, salaižot virtuvi kopā ar viesistabu, galdam neatvēl pietiekami daudz vietas, jo bieži vien arī pati virtuve ir mazizmēra. Iebūvējot tajā visu, kas nepieciešams, galdam vairs atliek pavisam neliels mazs stūrītis, kur piemesties... Bet laiki, kad viesi sasēdās uz dīvāna un ēda pie mazā, zemā galdiņa, ir pagājuši. Arī bāra letes izrādījās ne pārāk piemērotas ēšanai – pie tādas var vienīgi piesēst un izdzert kafiju vai vīna glāzi. Tagad atkal modē galdi un krēsli, pie kuriem var ērti un brīvi apsēsties.
Grīdu segumi
Mūsdienās daudzi, iekārtojot dzīvokli, grib eksperimentēt, visbiežāk tam pakļaujot grīdas. To varētu darīt viesistabā, dzīvojamās istabās, kur var likt gan mīksto grīdas segumu, gan koku, gan laminātu. Virtuvē ar jauninājumiem vajadzētu uzmanīties. Nereti daudzi virtuvē plāno likt lamināta vai koka grīdu. Tad jārēķinās ar to, ka jāsaimnieko uzmanīgāk. Ja uz lamināta izlīst kāds šķidrums, tad, lai arī cik izturīgs lamināts būtu, tomēr jārēķinās, ka ar laiku tā «ausis» būs gaisā. Arī koka grīdai ar laiku parādās plankumi. Jāatzīst, ka vispiemērotākie grīdas klājumi virtuvei joprojām ir flīzes un linolejs. Flīzes ir vienkāršāk kopjamas un iegādājamas plašā piedāvājumā. Virtuvei ieteicams izvēlēties matētas, lai uz tām neslīdētu. Ideālā variantā zem flīzēm vajadzētu būt siltajai grīdai, jo vasarās vēsās flīzes kājām var būt ļoti patīkamas, bet ziemā tās var likties nedaudz par aukstu. Grīdas klājumu var arī kombinēt – pie darba virsmām, kur ir plīts un izlietne, var klāt flīzes, bet pārējā daļā – koku vai laminātu. Pārejas no viena materiāla uz otru var būt visdažādākās.
Lai ēna nekrīt šķīvjos
Tā kā virtuve ir saimnieces darba vieta, tajā ieteicams ierīkot vismaz trīs dažādu veidu apgaismojumus, vienu no tiem noteikti virs galda. Ja tas neatrodas precīzi virs galda, tad ēna krīt tieši uz šķīvjiem un nevar redzēt, ko ēd.
Bez tam virtuvē nepieciešams telpas vispārējais apgaismojums, kas vairāk vai mazāk izgaismo visu telpu kopumā. Lai saimniece skaidri redzētu, ko mazgā, griež un smērē, atsevišķu lokālo apgaismojumu iekārto zem augšējiem skapīšiem virs darba virsmām, kā arī virs izlietnes, plīts.
Viena liela atvilktne
Pēdējo gadu interjeru modes tendences virtuves iekārtu ir samazinājušas līdz minimālismam. Vēl pavisam nesen interesentiem tika piedāvāti virtuves skapīši un bufetes ar masīvkoka un pat kokgrebuma durvīm, bet jaunākā mode visu lieko greznumu vienkāršo, piedāvājot... vienu lielu atvilktni, kurā pārskatāmi savietota visa iedzīve.
Tādējādi trauki vairs nav jāliek kaudzītē augšējā skapītī, bet gan ir pārskatāmi savietoti izvelkamā atvilktnē. Izņemot traukus no trauku mazgājamās mašīnas vai izlietnes, rokas nav jāceļ uz augšu un nav jāceļ smagumi un piloši trauki. Nav jāvirina durtiņas un jārokas dziļi kaudzē līdz apakšējam šķīvim. Saliekot visus traukus un darba instrumentus šādā atvilktnē, virtuvē vienmēr būs pārskatāma kārtība.
Aizkaru vai žalūziju?
Interjeristam itin bieži saimniece uzdod jautājumu – ko labāk izvēlēties virtuves logam – aizkarus vai žalūziju? Skandināvijā aizkari nav iecienīti, bieži tos vispār neliek. Mūsu acij logs bez aizkariem vai žalūzijām izskatās neierasti – kā akla acs, tas rada vēsuma, nenobeigtības iespaidu. Saprotams, virtuvē, kurā tiek gatavots ēdiens un izplūst tvaiki, smakas, nevajadzētu likt tik biezus un smagnējus, drapētus aizkarus kā guļamistabā. Virtuvē aizkariņš var būt visai niecīgs un pat tikai simbolisks, dekoratīvs (neaizverams un nefunkcionāls), tomēr tas rada mājīguma iespaidu.
Nereti saimniece izvēlas abus – gan aizkaru, gan arī ruložalūziju vai kasešu žalūziju zem tā. Tad vakaros, aizverot žalūzijas, rodas īpaša mājīguma sajūta. Virtuvē labi izskatās arī romiešu aizkari. Pārspīlēt ar tekstilijām virtuvē nevajadzētu, tās ieteicams izvēlēties tikai tik daudz, lai radītu mājīgu un siltu sajūtu.