/nginx/o/2018/07/14/9023793t1h4be9.jpg)
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (VL-TB/LNNK, ZZS), reaģējot uz laikraksta «Bauskas Dzīve» galvenās redaktore Anitas Rozentāles paziņojumu par to, ka medijs nolēmis sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, kas izdod laikrakstu «Iecavas Ziņas», jo tā šādā veidā kropļo mediju un reklāmas tirgu, šodien izplatījis atklātu vēstuli. Tajā viņš informē, ka ir vērsies policijā, lai izvērtētu, vai «Bauskas Dzīves» rīcībā nav manāmas izspiešanas pazīmes, kā arī vaino vietējos medijus tendenciozitātē.
«Iecavas novada dome ir saņēmusi SIA «Bauskas Dzīve» prasību izbeigt pašvaldības faktisko rīcību un nekavējoties atlīdzināt 11 751 eiro. Turklāt, ja tas netiks izdarīts, «Bauskas Dzīve» pieprasīšot zaudējumu atlīdzību par vismaz trīs iepriekšējo gadu periodu, vismaz 35 253 eiro. Steidzamība šajā gadījumā nav saskatāma, jo
pašvaldība savu laikrakstu «Iecavas Ziņas» izdod jau 21 gadu
un minētajā laika periodā šāds iesniegums ir pirmais. Tāpēc
dome ir vērsusies pie Valsts policijas ar lūgumu izvērtēt «Bauskas Dzīves» iesniegumu, konstatēt, vai tajā ir Krimināllikumā minētās izspiešanas pazīmes,
un nepieciešamības gadījumā sākt kriminālprocesu. Pašvaldība uzskata, ka «Bauskas Dzīve» bez tiesas sprieduma no pašvaldības nekavējoties pieprasa naudas summu, piedraudot - ja tā netiks samaksāta, tad bez jebkāda noteikta ekonomiska pamatojuma to pieprasīs vismaz trīs reizes lielāku,» skaidro Pelsis.
Viņš apgalvo, ka «Bauskas Dzīves» aprēķins par zaudējumiem balstīts uz nepārbaudītiem, pieņēmuma formā izteiktiem priekšstatiem, ka, piemēram, «līdzjūtības, kuras pērn publicētas «Iecavas Ziņās», gadījumā, ja nebūtu šādas iespējas tās ievietot pašvaldības izdevumā, tiktu publicētas tieši laikrakstā «Bauskas Dzīve«». Pašlaik notiekošajā sarakstē ar «Bauskas Dzīvi» Iecavas novada dome lūdz pamatot, kāpēc radusies pārliecība, ka līdzjūtības netiktu publicētas citā Zemgales reģiona laikrakstā vai kādā dienas medijā.
Pašvaldība ir vērsusies arī pie Ulda Salmiņa, lai noskaidrotu, vai viņš kā SIA «RPD», kurai pieder 51,09232% SIA «Bauskas Dzīve» kapitāla daļu, valdes priekšsēdētājs ir informēts par «Bauskas Dzīves» un tās valdes priekšsēdētājas Rozentāles aktivitātēm.
«Atšķirībā no privātajiem medijiem, kuru īpašnieki un to politiskās simpātijas netiek afišētas, pašvaldības laikrakstu izdevēji ir skaidri norādīti un vietējā sabiedrībā zināmi.
Iedzīvotāji, lasot, pērkot un abonējot pašvaldības izdevumu, apliecina, ka tas viņiem ir vajadzīgs,» vēstulē raksta domes priekšsēdētājs,
apgalvojot, ka «Iecavas Ziņas» ir vienīgais plašsaziņas līdzeklis Iecavas novada administratīvajā teritorijā.
Viņš informē, ka laikraksta funkcijas ir nodrošināt saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību, izglītot sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi, kā arī sniegt ikdienā noderīgu informāciju, skaidrojumus un atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.
Pelsis pārmet privātajiem medijiem neobjektivitāti.
Pēc viņa domām, «Iecavas Ziņas» nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu - informācijas pieejamību savā teritorijā, iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem ievietot informāciju vietējā laikrakstā, publicējot dažādus sludinājumus, jo tuvākie pieejamie masu mediji atrodas citās administratīvajās teritorijās un vairumam Iecavas novada iedzīvotāju tie piedāvāto pakalpojumu cenas, ceļa izdevumu dārdzības dēļ ir neizdevīgi un nav pieejami.
«Ja pašvaldība atteiktos no šādu sludinājumu un reklāmas publicēšanas savā laikrakstā, tas būtu atbalsts privātajiem medijiem citos novados, nevis pretimnākšana saviem iedzīvotājiem.
Tad iecavniekam, kurš vēlas izteikt līdzjūtību kaimiņam sēru brīdī vai reklamēt kādu citiem iecavniekiem noderīgu pakalpojumu, būtu jādodas, piemēram, uz Bausku, Jelgavu vai Rīgu, kur bāzējušies reģionālie un dienas mediji,» pauž domes vadītājs.
Vēstulē viņš arī informē, ka par maksu publicējamās informācijas apjoms «Iecavas Ziņās» nedrīkst pārsniegt 25% no katra numura kopējā apjoma. Gadījumos, kad pieprasījums pēc sludinājumu un reklāmas ievietošanas ir lielāks, reklāmdevēji tiek lūgti vērsties pie citiem medijiem. «Taču, ja uzņēmējam vai fiziskai personai netiek dota iespēja publicēt savu paziņojumu Iecavas pašvaldības izdevumā, tas nenozīmē, ka tie noteikti izvēlēsies drukāto reģionālo mediju, jo ir tikai niecīga iespēja, ka informācija sasniegs vajadzīgo mērķauditoriju,» norāda Pelsis.
Domes priekšsēdētājs pauž viedokli, ka arvien lielāka daļa iedzīvotāju neabonē ne centrālos, ne reģionālos laikrakstus. Strauji pieaug elektronisko plašsaziņas līdzekļu ietekme informācijas apritē un sociālo tīklu popularitāte. To pierāda arī sabiedrības aptauja par komunikācijas kanāliem Iecavas novadā, ko pašvaldība veica pagājušā gada oktobrī.
Lielākā daļa respondentu norādījuši, ka lasa pašvaldības laikrakstu un dara to katru nedēļu.
Lai saņemtu informāciju par aktualitātēm Iecavas novadā, gandrīz puse respondentu no visiem pieejamajiem komunikācijas kanāliem dod priekšroku tieši pašvaldības drukātajam izdevumam.
Ir sabiedrības daļa, vairākums iedzīvotāju vecumā virs 62 gadiem, kuri nelieto internetu, tāpēc pašvaldības informācija, kas publicēta vietējā portālā un sociālo mediju profilos, viņus nesasniedz. Aptaujas sadaļās, kur izvērtēts avīzes saturs, pārliecinošs vairākums atbalsta sludinājumu un reklāmas publicēšanu pašvaldības izdevumā, skaidro domes vadītājs.
Jau ziņots, ka laikraksts «Bauskas Dzīve» nolēmis sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, kas izdod laikrakstu «Iecavas Ziņas», jo tā šādā veidā kropļo mediju un reklāmas tirgu.