Pieteicies pirms 16 gadiem nolaupītā zēna tēvs (50)

Neparastais stāsts par nejaušības dēļ atrasto bērnu apceļojis jau vai visu pasauli - notikušā detaļas centušies atklāt daudzi pasaules lielie telekanāli, žurnāli, laikraksti un citi mediji.

Stāstu dzirdējušie gaida, kas ar ģimeni notiks tālāk - vai zēns izvēlēsies palikt ar savu līdzšinējo vai īsto - bioloģisko māti? Tomēr neviens tā arī nav padomājis par to, ka zēnam ir arī bioloģiskais tēvs. Kā izdevās noskaidrot "Telegraf" žurnālistiem, Fjodors mitinās savā dzimtajā ciemā netālu no Daugavpils.

"Kad viņš uzzināja, ka atradies viņa dēls, - nedēļu neēda, no viņa ne vārdu nevarēja izvilkt," pasmaida viņa tagadējā sieva Zita. "Kā nekā pagājis tik daudz gadu - viņš viņu atminas tikai ratiņos ar piesietu zilu lenti."

Fjodors stāsta, ka ar savu bijušo sievu iepazinies brāļadēla kāzās Krāslavā 1989. gadā. Jau četrus mēnešus pēc iepazīšanās pāris apprecējās un sāka dzīvot Daugavpilī. 1992. gadā pasaulē nāca dēliņš, taču jau divus mēnešus vēlāk notika nelaime. Traģisko dienu viņš atceroties visās detaļās. Viņš kā parasti ap četriem ieradies mājās no darba un atradis sievas zīmīti - viņa bija aizgājusi pēc pabalsta. Pagāja stunda, divas, taču Irīnas ar bērnu mājās kā nav, tā nav bijis. Neilgi pēc septiņiem mājās ieradies kaut kāds izmeklētājs no policijas un pavēstījis, ka viņa dēls ir pazudis.

Pēc Fjodora teiktā, dēla meklēšana esot veikta slikti. "Visvairāk mani pārsteidza viena lieta - policija ieradās mātes ciemā un uzrāpās bērnu meklēt bēniņos. Smieklīgi, it kā viņa tur slēpjot mazbērnu. Un kā ar pirkstu nospiedumiem gadījās - mēs pat rakstījām policijai iesniegumu, lai noņem pirkstu nospiedumus no ratiņiem, taču saņēmām atteikumu. Tiem jau it kā esot pieskārušies citi cilvēki. Es šaubos, ka viņi bērnu vispār sāka meklēt. Kādus divus mēnešus mūs vēl izsauca parakstīt kādus dokumentus, bet pēc tam retāk un retāk lika par sevi manīt, līdz beidzot viss noklusa. Sieva pat vērsās pie privātdetektīva, bet tas nedeva nekādus rezultātus," atceras zēna tēvs.

Par šķiršanos ar sievu Fjodors runā nelabprāt - it kā iniciatore tam bijusi sieva, taču piemin arī sievasmātes lomu šajā procesā. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka notikušajā lielā mērā vainojama arī vienīgā bērna pazušana. Aizraušanos ar spirtotajiem dzērieniem viņš noliedz. Pēc zēna pazušanas mēļots, ka Fjodora sieva Irīna savu bērnu tīši pārdevusi māsai, kas it kā mitinoties Dagestānā. Tagad šīs runas uzliesmojušas ar jaunu sparu, jo zēna pieņemtā māte taisnojas, ka zēnu atvedis viņas nu jau mirušais vīrs, turklāt tieši no Dagestānas. Fjodors gan tam netic: "Man nav nekāda pamata Irīnai neticēt. Visdrīzāk viss noticis tieši tā, kā viņa stāstīja - atstājusi ratiņus veikala vestibilā, iegājusi iekšā un, kad atgriezusies, gan bērns, gan ratiņi jau bija pazuduši.. Klīst visādas runas, bet Irīna nav vainojama, ka dēls pazuda. Viņai patiešām ir pusmāsa, taču ne Dagestānā, bet Kazahstānā. Un ar mūsu nelaimi viņai nav nekāda sakara."

Pēc šķiršanās Irīna aizgājusi dzīvot uz Krāslavu, un kopš tā laika Fjodors par viņu neko nav dzirdējis - tikai vienu reizi pirms desmit gadiem viņa piezvanījusi, taču klausuli pacēlusi viņa jaunā sieva un nekāda saruna ar bijušo vīru neesot izdevusies.

"Bāriņtiesā teica, ka zēns, iespējams, atgriezīsies pie īstās mātes. Taču es uzskatu, ka viņam pašam jāļauj izvēlēties, kur dzīvot, - mēs ar prieku viņu ņemtu pie sevis," saka Fjodors un rāda pasi, kur sadaļā "bērni" redzama atzīme, ka viņam ir dēls Vladimirs. Tagad gan viņam ir cits vārds, kuru viņš tagad var izvēlēties paturēt vai pieņemt bijušo, tāpat ir arī ar uzvārdu. Fjodors un Zita apgalvo, ka viņu zemnieku saimniecības mantība ir pietiekama, lai bez tiem trīs bērniem, kas viņiem jau ir, audzinātu un uzturētu vēl vienu. Ģimene stāsta, ka viņu īpašumā ir 25 hektāri zemes, trīs govis, cūkas un vistas. Zēnam šeit būšot laba dzīve.

Taču Fjodoram joprojām mieru nedod jautājums, kas gan mazuli varēja nolaupīt. "Domāju, ka nozaga tā sieviete, kas viņu audzināja, kaut gan par simts procentiem neesmu pārliecināts.. Esmu pārsteigts, ka šī lieta ir slēgta un netiks atjaunota. Tas ir netaisnīgi. Sanāk, ka bērns tika nozagts, bet tajā neviens nav vainīgs. Nav izslēgts, ka es pats vērsīšos policijā ar iesniegumu, kurā prasīšu lietu atjaunot," vīrietis stāsta.

Policija norādījusi, ka lietā iestājies noilgums un vainīgo meklēt negrasās. Tikmēr pagājušajā nedēļā beidzot notika zēna un viņa īstās mātes pirmā tikšanās. Tomēr jaunietis joprojām mitinās pie savas pieņemtās mātes māsas un ar savu bioloģisko māti pagaidām sola vien tikties un sazināties.

Jau ziņots, ka sieviete, kas visus šos gadus zēnu audzināja un kuru viņš sauca par savu māti, patlaban arestēta saistībā ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Neoficiāli izskanējis, ka arests saistīts ar zādzību.