Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai cilvēka organisma spēkos ir atjaunot asinsvadus, kaulu, muskuļu, ādas audus un pat nervu šūnas, par kurām līdz šim bija priekšstats, ka tās neatjaunojas? Izdošanās gadījumā šī būtu visīstākā revolūcija medicīnā, jo reizē atrisinātu imūnās atbilstības, donoru orgānu nepietiekamības un daudzas citas problēmas. Turklāt jaunākie pētījumi pierāda – mūsu organisma atjaunošanās potenciāls patiesi ir milzīgs, jautājums vien, kā to pareizi izmantot.
Un šeit uz skatuves parādās jaunākās, ar mūsu organisma "izejmateriāla" – cilmes šūnu – pavairošanu un izmantošanu saistītās tehnoloģijas – viena no aizraujošākajām un visvairāk mītiem un fantāzijām apvītajām 21. gadsimta zinātnes topjomām, kuras izpētē ļoti aktīvi piedalās zinātnieki arī Latvijā.
Īpašu aktualitāti viņu pētījumi gūst šobrīd līdz ar Šūnu terapijas centra izveidi P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kur šopavasar plānots īstenot cilmes šūnu transplantāciju pirmajiem miokarda infarkta pacientiem. Stradiņos arī aktīvi gatavojas, lai šogad varētu sākt šūnu transplantāciju diabēta slimniekiem. Kas tad īsti šobrīd notiek cilmes šūnu izpētes laukā pasaulē un kas Latvijā? Cik patiesības ir pēdējā laikā izplatītajā priekšstatā par cilmes šūnām kā absolūti universālu terapijas līdzekli? Un kādi ir iespējamie riski, kas cilvēku var skart ārstniecības ar cilmes šūnām rezultātā?
Glābj bērnus pirms dzimšanas
Vairākumā Eiropas valstu un ASV valdību līmenī joprojām izskan visai skeptiska attieksme pret tā saukto terapeitisko klonēšanu, kuras gaitā medicīnas mērķiem izmanto cilvēka embrija šūnu materiālu. Pavisam nesen ar asu paziņojumu nāca klajā Vatikāns, nosaucot pētījumus cilmes šūnu jomā, kuru gaitā iet bojā embrijs, par vienu no lielākajiem mūsdienu ļaunumiem. Lai vai kā nebūtu – embrionālās cilmes šūnas šobrīd medicīnas praksē gandrīz nelieto – tās ir dārgs un bīstams izejmateriāls, turklāt ir pierādīts, ka cilvēka organismā tās var veidot arī audzējus. Šogad gan, iespējams, tās pasaulē pirmo reizi izmantos, ārstējot mugurkaula traumu pacientus.
Dažādās pasaules valstīs – ASV, Japānā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā, Holandē, Singapūrā – zinātnieki nenoguruši pūlas, iegūstot un pavairojot pieaugušo cilvēku cilmes šūnas, izstrādājot jaunas terapijas metodes, ar kurām atvieglot dzīvi pacientiem, kuri sirgst ar smagām iedzimtām saslimšanām, ar diabētu, artrītu, multiplo sklerozi, miokarda infarktu un citām grūti ārstējamām slimībām. Franču biotehnoloģiju kompānija "Celogos" ir sākusi klīniskos pētījumus paša pacienta cilmes šūnu izmantošanā muskuļaudu atjaunošanai. Gūti labi rezultāti, izaudzējot plaušu un nieru šūnas, kā arī atjaunojot kaulu audus – teorētiski kaula fragmentu 25 centimetru garumā var reģenerēt 60 dienu laikā. Pirms pāris gadiem Čīles zinātnieki no nāves izglāba divus mazuļus, 32. – 34. grūtniecības nedēļā auglī ievadot viņu māšu cilmes šūnas. Šobrīd pasaulē šādi dzīvība glābta jau desmit bērniem. Pārsteidzošs bija atklājums, ka pieaugušo šūnas, ja tajās papildus ievada īpašu ķīmisku signālvielu, spēj pārvērsties arī par neironiem, kas varētu būt ārkārtīgi nozīmīgi to pacientu ārstēšanā, kuri ir guvuši smagas mugurkaula traumas. ASV Mičiganas universitātes pētnieku ar pelēm veiktie eksperimenti ļauj cerēt, ka cilmes šūnu transplantācija varētu atjaunot redzi pacientiem, kuri slimo ar acs tīklenes pigmentāro deģenerāciju un distrofiju. Pirmās operācijas varētu tikt veiktas tuvākajos desmit gados.
Kā noķert šūnu?
– Latvijas zinātnieki savos pētījumos pamatuzsvaru liek nevis uz universālajām embrionālajām cilmes šūnām, bet uz šaurāk specializētajām cilmes šūnām, kas atrodas visos pieauguša organisma audos. Latvijas zinātniekiem ir izdevies eksperimentāli pierādīt, ka diezgan daudzus audu tipus var iegūt, piemēram, no tauku cilmes šūnām, izdalot tās no pārējās šūnu masas un iedarbojoties uz tām ar dažādiem faktoriem, kas palīdz tām pārveidoties, piemēram, par nervu cilmes šūnām. Problēma – kā atrast šīs cilmes šūnas pārējā šūnu masā, jo to skaits ir niecīgs. Kā noķersi šo šūnu, ja tā ir viena no miljona? – retoriski jautā bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes zinātnes prorektors Indriķis Muižnieks.
– Mēs Latvijā noteikti neesam pirmie, kas veic šos pētījumus, bet ejam kopsolī ar pasaules zinātniekiem, – uzsver bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ancāns. Gados jaunais pētnieks doktorantūras laikā Bredfordas universitātē Anglijā ir apguvis eksperimentālo dermatoloģiju. Toreiz viņa pētījumu tēma bija – kā apdeguma pacientiem veidot mākslīgo ādu. Šodien Jānis Ancāns vada LU Bioloģijas fakultātē uzsākto cilvēka mezenhimālo cilmes šūnu izpētes programmu.
Kādi pētījumi cilmes šūnu pētniecībā vēl notiek Latvijā? Biomedicīnas pētījumu centrā pētnieki mēģina izmantot cilmes šūnas jaunu vakcīnu izgatavošanai. Linezera slimnīcā veic kaulu smadzeņu aizvietošanas operācijas ar cilmes šūnu starpniecību, kas ņemtas no donoriem. Vairākās privātās zinātniskās iestādēs nodarbojas ar dzīvnieku cilmes šūnu izdalīšanu. Ar cerību izmantot cilmes šūnas neironu atjaunošanā pētījumos iesaistījušies arī Latvijas neiroķirurgi.
Vai Latvijā eksperimentālā līmenī no šūnām rada arī orgānus?
Izrādās – rada gan, protams, ne jau nieres, aknas vai sirdis – tas līdz šim kaut cik pilnā apjomā nav bijis pa spēkam nevienam pasaules zinātniekam. Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijā tiek reproducēta pacienta āda, vispirms izveidojot matrici, kuru pēc tam apaudzē ar ādas šūnām.
Pašiem pētīt, nevis pirkt
Lielākais pēdējā laikā ar cilmes šūnu tehnoloģiju attīstību saistītais projekts Latvijā nenoliedzami ir Šūnu terapijas centra izveide P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. – Pasaulē pirmie rezultāti miokarda infarkta slimnieku ārstēšanā ar cilmes šūnām nav slikti – šobrīd šādi ir ārstēti apmēram tūkstoš kardioloģijas pacientu, tomēr pašreizējās tehnoloģijas vēl nav tik attīstītas, lai šīs šūnas no pieaugušajiem varētu iegūt pietiekamā daudzumā. Cilvēkam ir jāievada miljoniem šūnu, un tas ir ļoti dārgs materiāls. Stradiņu centrs ir nepieciešams tieši tāpēc – lai mēs paši varētu pētīt šīs tehnoloģijas, nevis par dārgu naudu pirkt, – vērienīgā projekta būtību raksturo Latvijas Universitātes profesors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis. Izmantojot valsts un ES finansējumu, centra darbību plānots sākt ar miokarda infarkta pacientu ārstēšanu, bojā gājušajā sirds daļā viņiem ievadot pašu vai donoru cilmes šūnas. Nākotnē, kad būs pabeigta jauno telpu izbūve, viņiem pievienosies arī cilvēki, kuri slimo ar diabētu, kuriem atsāks aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņu šūnu transplantāciju. Plānots ārstēt arī diabēta pacientus, kuri cieš no smagām, nedzīstošām čūlām, kā arī cilvēkus, kuriem noteiktas asinsrades sistēmas vai arī neiroloģisku saslimšanu diagnozes.
Tā kā cilmes šūnu terapija visā pasaulē un arī Latvijā ir ļoti jauna joma, šobrīd Veselības ministrijā pagūts oficiāli apstiprināt vienu no šīm tehnoloģijām – saistībā ar diabēta slimnieku ārstēšanu, tomēr, kā mani informēja Latvijas Kardioloģijas centrā, procesā atrodas arī miokarda infarkta slimnieku ārstēšanas tehnoloģijas apstiprināšana. Kā rīkoties pacientam, kurš vēlētos iegūt šādu terapiju? Šobrīd viņam vispirms būtu jādodas uz konsultāciju pie Latvijas kardioloģijas centra speciālistiem.
Bet kā tad laboratorijā īsti noris cilmes šūnu ieguve, kas nespeciālistam šķiet gandrīz vai maģisks process? – Saņēmuši cilvēka audu materiālu, mēs to apstrādājam ar dažādiem reaģentiem, olbaltumvielām, kas to sašķeļ mazākos gabaliņos. Tad šūnas attīrām, un tālāk tās aug tādā kā barotnē (tā saucamajā audu vidē), kurā mēģinām atdarināt apstākļus, kas ir cilvēka ķermenī. Pamainot šo vidi, var audzēt dažādus šūnu tipus. Beigās pārbaudām to pārvēršanās spējas dažādos specializētos šūnu veidos, – stāsta Jānis Ancāns.
Vai veidosim cilmes šūnu bankas?
Nereti, kad cilvēks ar smagu diagnozi nokļūst slimnīcā, ārstiem gluži vienkārši nav laika izaudzēt viņa paša šūnas pietiekamā daudzumā. Parasti laboratorijas apstākļos tam esot nepieciešams aptuveni mēnesis. Tad var iedomāties – cik labi būtu, ja es būtu jau iepriekš parūpējies par savu šūnu "iekonservēšanu"...
"Cilmes šūnu saglabāšana – garantija drošai jūsu bērna nākotnei" – ar šādu lozungu pie saviem potenciālajiem klientiem vēršas Latvijā vienīgā privātā cilmes šūnu banka "Activision Life", kura darbojas arī Rīgā, bet tās štāba mītne atrodas Varšavā. Izrādās, pasaulē cilmes šūnu bankas pastāv daudzās valstīs – izņēmums nav pat Vatikāns. Pati lielākā no Eiropas bankām – "Vita Bank" – atrodas Leipcigā. Šūnu savākšana šeit izmaksā aptuveni divus tūkstošus eiro. Lētākā cilmes šūnu banka ir ASV "Creocell", kas atrodas Floridā. Tur tāda pati procedūra izmaksās vien apmēram 800 dolārus. (Neraugoties uz to, ka ASV ir aizliegtas operācijas, kuru gaitā cilvēkam tiek ievadītas cilmes šūnas, attiecībā uz "jaunības eliksīra" saglabāšanu līdz labākiem laikiem likums neiebilst.)
– Bērnam piedzimstot, no placentas daļas paņem asinis, kuras pēc tam aizved uz laboratoriju, kur veic analīzes. Cilmes šūnu atdales procedūra notiek Polijā. Pēc tam tās sasaldē īpašā automātā un noliek glabāties šķidrā slāpekļa tvaikos, kur tās var atrasties, nezaudējot savas īpašības, vismaz 30 gadus, – stāsta firmas "Activision Life" direktore Gita Gaņģe. Šobrīd bankā glabājoties apmēram 8000 šūnu paraugi, no kuriem 500 nākot no Latvijas. Šūnas jau esot noderējušas, kad Polijā bijis jāpalīdz kādam bērnam, kurš slimojis ar nervu audzēju. Toreiz izmantotas gan no nabas saites izvilktās, gan arī cilmes šūnas no mātes kaulu smadzenēm. Pasaulē pastāvot arī prakse veidot pieaugušo cilmes šūnu bankas – no kaulu smadzenēm iegūtās šūnas var noderēt, ja ģimenēs no paaudzes paaudzē novērotas ļaundabīgas saslimšanas.
Vai cilmes šūnu bankām Latvijā ir perspektīva?
– Pats neesmu izšķīries nodot bankā savu bērnu nabas saites šūnas, zinot, ka tām ir diezgan šaurs pielietojums – kaulu smadzeņu pārstādīšanai, galvenokārt asinsvēža ārstēšanai, tātad gadījumos, kad vajadzīgas jaunas asinsrades šūnas. Īrija, kura šobrīd ir viena no bagātākajām ES valstīm, nesen atteicās no piedāvājuma saglabāt visiem jaundzimušajiem nabas saites šūnas. Valsts nolēma tās ņemt par brīvu no tām ģimenēm, kurām pastāv iespēja, ka asinsrades slimības varētu tikt pārmantotas ģenētiski – tie ir daži cilvēki no tūkstoša. Uzskatu, ka arī Latvijā vajadzētu veidot publisku nabas saites šūnu banku pēc līdzīgiem principiem, jo tas būtu ne tikai ļoti efektīvs ārstniecisks, bet arī ekonomiski izdevīgs risinājums, – ir pārliecināts Jānis Ancāns.
Nauda, slava vai morāle?
Cilvēki aizvien ir vēlējušies būt jauni, skaisti, laimīgi un veseli. Šodien daudziem pasaulē šķiet, ka cilmes šūnas ir universāla panaceja pret visām kaitēm un – galvenais – pret novecošanos. Mūžīgās jaunības vārdā ļaudis ir gatavi ļaut sevī injicēt bez jebkādas kvalitātes kontroles nelegāli darinātus līdzekļus, kuru patiesā izcelsme un saturs radītu viņos šausmas – protams, ja viņi būtu par to informēti.
– Salīdzinot legālo, ar zinātniskiem pētījumiem un klīniskiem rezultātiem pamatoto daļu cilmes šūnu izmantojumā ar šarlatānisko un nelegālo, šķiet, ka šobrīd to attiecība ir vismaz viens pret desmit. Uzņēmīgi darboņi piedāvā visu visiem atkarībā no klienta maciņa biezuma. Esmu dzirdējis, ka Maskavā cilmes šūnu devu mēdz vienkārši atnest uz viesnīcas numuru kā heroīna ampulu un ielaist vēnā. Labākajā gadījumā tajā var būt iekšā kāds dzīvnieku izcelsmes materiāls, sliktākajā – aborta atlieku (embriju) kokteilis, potenciāls infekcijas avots. Nopietna klīnika var atrasties kaut Kostarikā vai Bahamu salās, bet pacientu tur vienmēr nopietni izmeklēs, ampulu neizņems vienkārši no skapja, – uzsver Jānis Ancāns.
Arī Latvijā pēdējā laikā aktīvi reklamējas firmas, savos sludinājumos piedāvājot ar cilmes šūnu palīdzību izārstēt pilnīgi visas slimības. Piezvanot uz kādu no tām, izrādījās – tā vāc klientus kādai Maskavas klīnikai, kuras nosaukums pat man kā potenciālajai klientei netika atklāts. Bet citādi jau viss ir vienkārši – aizbrauksiet uz Maskavu, samaksāsiet 8000 eiro par šūnu terapijas kursu (maksa palielinās atkarībā no klienta vecuma), un viss notiks... Protams, šajās situācijās nevar būt nekādas garantijas ne par šūnu izcelsmi, ne par to tīrību. Nemaz jau nerunājot, ka šādas firmas starpnieces, kuras pašas nekādas medicīniskās manipulācijas ar šūnām neveic, Latvijā neviens nekontrolē un par klienta ārstēšanas rezultātiem tās atbildību neuzņemas. Jāņem vērā, ka Latvijā sertifikācijas sistēma tiek piemērota vien cilvēku audu un šūnu ieguves, uzkrāšanas un uzglabāšanas centriem, kuru darbību vērtē un kontrolē Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.
Maskavā vēl nesen pastāvēja gandrīz desmit cilmes šūnu bankas, bet oficiāla Veselības ministrijas licence bija tikai vienai. Likumsakarīgs jautājums – no kurienes tad daudzās brīnumklīnikas saņem audu materiālu?
– Krievijas klīnikās ļoti bieži izmanto abortu materiālu, kas var būt inficēts ar hepatītu vai ar HIV. Ir gadījies, ka cilvēkiem rodas veselības problēmas, jo viņi tiek inficēti, – cilvēkus par savu veselību aizdomāties aicina Jānis Ancāns.
Tomēr kā rīkoties, ja nu svešās valsts klīnikā kaut kas nav ritējis gluži tā, kā iecerēts? Kā man paskaidroja Veselības ministrijā, ja pacients pēc paša iniciatīvas būs devies ārstēties uz citu valsti (piemēram, Krieviju) un ārstējoties rezultāts nebūs atbilstošs gaidītajam vai arī būs iestājušās kādas veselībai kaitīgas sekas, tad konflikts būs jārisina viņam pašam atbilstoši attiecīgās valsts, kurā viņš ārstējies, un nevis Latvijas Republikas likumdošanai.
Un kā ar skaistumu?
Cilmes šūnas nereti piedāvā arī kosmētisko procedūru laikā. Latvijā šādu pakalpojumu sniedz, piemēram, skaistuma klīnika "4. dimensija". Kā paskaidroja kosmetoloģe Ilze Actiņa, procedūrā izmanto kādā ASV biotehnoloģiju kompānijā radītas cilmes šūnas, kas iegūtas no govs embrija, tās ievadot ādā ar īpašas masāžas tehnikas palīdzību. Cilmes šūnu procedūras varot veiksmīgi kombinēt ar lāzera procedūrām – tās esot labs palīgs rehabilitācijas posmā, kā arī alerģisku dermatītu gadījumos. Izmaksas atkarībā no izmantotā materiāla daudzuma svārstās no 50 līdz 150 latiem par reizi. Pilns kurss ir četras līdz pat desmit procedūras, kuras veic triju mēnešu laikā, uzturošās procedūras iesaka veikt reizi mēnesī.
– Nevēlos teikt, ka no šīm procedūrām nav nekāda efekta – asinsrades cilmes šūnas pasaules praksē ir noderējušas, piemēram, nedzīstošu čūlu ārstēšanā. Tomēr jāņem vērā, ka šajās klīnikās īstas dzīvas šūnas tiek izmantotas ļoti reti, – uzsver Jānis Ancāns. Jo, lai tās saglabātu savas īpašības, cilmes šūnas ir jāuzglabā mīnus 196 grādu temperatūrā dziļā sasalumā. Tās pavisam noteikti nebūs dzīvas, ja jūsu acu priekšā tiks izņemtas no ledusskapja, kur būs glabājušās līdzīgos apstākļos kā cīsiņi vai desas. Skarbā īstenība ir tāda, ka kosmētiskajās procedūrās visbiežāk izmanto dažādus bioloģiski aktīvus materiālus, bet ne cilmes šūnas. Rīgā un citur brīnumklīnikās bieži materiālus ņemot no Krievijas, nesmādējot arī no dzīvnieku organisma nākušu materiālu.
– Sievietes skaistuma dēļ ir gatavas uz visu. Aiziet kundze, kas mazliet vecāka par 30 gadiem, uz klīniku, un viņai injicē aitas embrija zobu ekstraktu. Skaidri zināms – ja jūsu ādā injicēs svešu proteīnu materiālu, izveidosies nespecifisks pietūkums – iekaisums. Ja ir mazas grumbiņas, tās iztaisnosies tīri fizikālu iemeslu dēļ, āda pietūks un pēc sava izskata patiešām atgādinās maza bērna ādu. Šis efekts saglabāsies kādas pāris nedēļas. Tikpat labi varētu injicēt jebkuru svešu proteīnu, kas stimulē iekaisuma reakciju. Tas nav nekas bīstams, tomēr, ja jums injicē aitu vai govju materiālu, jūs riskējat ar to, ka varat sevī uzņemt nāvējošu infekciju – piemēram, Kreicfelda–Jakoba slimību, – brīdina Jānis Ancāns, atgādinot, ka cilmes šūnu terapija salīdzinoši droša ir vien gadījumos, ja šūnas ņem no paša pacienta vai arī no iepriekš pārbaudīta donora stingri kontrolētos apstākļos.
Dzīvās, inteliģentās šūnas
Cik patiesības tad ir pēdējā laikā izplatītajam priekšstatam par cilmes šūnām kā universālu panaceju?
– Ideja par cilmes šūnām kā glābiņu no ļoti daudzām līdz šim neārstējamām kaitēm šodien liekas diezgan pamatota, bet gan jau arī tās pielietojumā zinātniekiem vēl nāksies saskarties ar blakusefektiem. Esmu optimists, tomēr uzskatu, ka pārlieku rožainas cerības būtu pāragras, – uzskata Indriķis Muižnieks.
– Nevajag uzskatīt, ka cilmes šūnas būtu kāds maģisks risinājums. To pētniecība un izmantošana medicīnā pasaulē vēl ir ārkārtīgi jauna, bet perspektīva joma, – ir pārliecināts Jānis Ancāns. Viņš uzsver – mūsu zināšanas bioloģijā patiesībā ir ļoti seklas. – Nevaram izskaidrot, kāpēc šīs šūnas tieši tā iedarbojas, kā īsti tās strādā, tomēr bieži tās tiek piedāvātas smagu slimību skartajiem kā viņu gandrīz vienīgā iespēja, turklāt bieži šis risks attaisnojas. Šūna taču ir dzīvs organisms, kurai ir iespējas veidot simtiem dažādu hormonu. Kā liecina nesen iegūti dati, ar vienu un to pašu šūnu veidu atkarībā no situācijas var ārstēt visai neradniecīgas slimības. Dzīvas šūnas uzvedas saprātīgi. Ticiet man – viņas ir dzīvas, visai inteliģentas būtnes!
Fakti
Cilmes šūnas – universāls cilvēku organisma "izejmateriāls", kas dzīves laikā atjauno bojā gājušās šūnas un audus.
Izšķir embrionālās un somatiskās (pieaugušu cilvēku) cilmes šūnas. Vienas un tās pašas cilmes šūnas nekad nederēs pilnīgi visu slimību ārstēšanai.
Piedzimstot mūsu organismā uz 10 tūkstošiem asinsrades šūnu ir viena cilmes šūna. 50 gadu vecumā šī attiecība jau ir 1 pret 0,5 miljoniem, bet 70 gados – 1 pret miljonu.
Cilmes šūnu tehnoloģiju izmantošanu Latvijā šobrīd regulē 2007. gadā izdotie valdības noteikumi Nr. 208 "Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība".