Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dēstīt puķes, aprūpēt stādus, ravēt sakņu dobes – vieniem tā ir nepieciešamība, citiem sagādā prieku, bet kāpēc gan to nevarētu apvienot? Dārza darbi nomierina un dod spēku un veselību, atzīst arī jaunākie zinātnes pētījumi.
Rušināšanās pa dārzu man ir nepieciešama, lai atgūtos no stresa pārpilnās dienas un atgūtu spēkus, – atzīst māksliniece un dziedniece Nelija Ozoliņa, – tāpēc ik vakaru pēc darba kaut vai uz pusstundiņu ieeju savā dārzā, izravēju kādu dobi vai padaru citus darbus. Tad arī naktī pavisam cits miegs.
Svaigs gaiss un fiziskas kustības, protams, ir ļoti noderīgi, turklāt arī augsnes pozitīvais starojums uzlabo cilvēka pašsajūtu. Turklāt ravējot cilvēks sadedzina 270 kilokalorijas stundā, tas ir gandrīz tikpat, cik aktīvi vingrojot (300 kcal stundā).
Daudzi teic, ka pašu audzētajiem dārzeņiem un augļiem esot it kā pavisam cita garša. Biodinamiskās lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka darba laikā starp cilvēku un augiem notiek cieša mijiedarbība: jūs rūpējaties par tiem, sargājat, bet kā atbildi augi no saviem resursiem sniedz jums labāko. Tas nav novērots lielās platībās, izmantojot tehniku un ķīmiskos līdzekļus. Ar rokām aprūpēti dārzeņi izaug garšīgāki un veselīgāki, to arī Austrijas zinātnieki pierādījuši savos pētījumos. Divi cilvēki – viens vesels, bet otrs slims ar cistītu – vienādos apstākļos un vienā dārzā audzēja pētersīļus. Slimajam teica, kas viņš var kļūt vesels, ja regulāri ēdīs paša izaudzētos pētersīļus. Un tiešām, pēc laika slimais vairs nejuta savu kaiti. Pārbaudot abu cilvēku izaudzēto pētersīļu ekstraktus, noskaidrojās, ka to ķīmiskais sastāvs atšķiras un slimnieka raža satur vairāk bioloģiski aktīvo vielu. Zinātnieki to skaidroja šādi: no aprūpējošām rokām augi bioloģiskā starojuma veidā saņem informāciju, kādas ārstnieciskas vielas cilvēkam nepieciešamas, un sintezē tās. Līdzīgus novērojumus, kad veselība uzlabojusies no pašu izaudzētās ražas, min arī citu valstu pētnieki. Efektīvāka rezultāta sasniegšanai bijuši pat ieteikumi pirms iesēšanas augu sēklas kādu laiku nēsāt pie ķermeņa un saslapināt tās ar savām siekalām, bet dobes aprūpēt bez citu cilvēku palīdzības. Iespējams, liela nozīme ir ticībai un pašiedvesmai, taču tās ir noderīgas rūpes par savu veselību.
Ne velti pasaulē un Latvijā strauji aug bioloģisko saimniecību skaits, kas produktus iegūst lielākoties ar roku darbu, nelietojot ķīmiskos pesticīdus. Daudzi ekoproduktu cienītāji un dietologi apgalvo, ka bioloģiski audzēti produkti apveltīti ar piesātinātāku garšu, aromātu un augstu uzturvērtību. Arī biedrība "Slow Food" pievērš patērētāju uzmanību veselīgai pārtikai, aicina lietot uzturā pašmāju bioloģiskajās saimniecībās audzētus produktus un atgriezties pie nacionālās ēšanas tradīcijām, sezonalitātes un sentēvu metodēm.