Līdz šim Latvijā un visā Eiropā praktiski nevarēja sodīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, kas iebraukuši no ārvalstīm. Lai šo situāciju risinātu, Eiropas Komisija vēlas veidot vienotu informācijas sistēmu, tāpēc, iespējams, jau 2009. gadā ārvalstu likumpārkāpēji vairs nevarēs izvairīties no soda.
Eiropas autovadītājus grib sodīt vienoti (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
43 tūkstoši bojā gājušo
Ar jebkuru ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju, kurš iebraucis no ārvalstīm, ceļu policijai ir nopietnas problēmas. Kā norāda paši policijas darbinieki, likumpārkāpējam nav jēgas sastādīt administratīvo protokolu, jo nav zināms, vai viņš šo sodu nomaksās vai izcietīs. Kad Latvija vēl nebija pievienojusies Šengenas zonai, satiksmes noteikumu pārkāpējus varēja neizlaist no valsts, kamēr tie nenomaksāja sodu (dati parādījās robežsardzes uzskaitē), tomēr pēc ''''robežu krišanas'''' situācija faktiski nav kontrolējama.
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ pieņēma direktīvas priekšlikumu, ar kuru paredz sekmēt pārrobežu procedūras satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā. Priekšlikuma mērķis ir ieviest dažādus mehānismus, ar kuriem varēs identificēt autovadītājus un sodīt tos par pārkāpumiem, kas izdarīti citā dalībvalstī. EK uzskata, ka šis pasākums būtiski uzlabos drošību uz Eiropas ceļiem un pozitīvas pārmaiņas jutīs gan attiecīgās valsts, gan arī ārvalstu autovadītāji.
Patlaban tikai retos gadījumos autovadītāji, kas izdarījuši pārkāpumu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, tiek sodīti. Pēc komisijas pārstāvju teiktā, pārējo autovadītāju nesodāmība ne vien apdraud satiksmes drošību, bet arī diskriminē vietējos likumpārkāpējus, kuri nevar izvairīties no soda.
2001. gadā Eiropas pārstāvji apņēmās uz pusi samazināt letālu negadījumu upuru skaitu uz ceļiem. 2001. gadā 27 pašreizējās savienības dalībvalstīs uz ceļiem bojā gājuši 54 tūkstoši cilvēku. 2007. gadā – 43 tūkstoši. Laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bojāgājušo skaits samazinājās par 20%, taču, lai panāktu 2010. gadam noteikto mērķi, samazinājumam jāsasniedz 37%. EK cer, ka līdz ar jaunās direktīvas ieviešanu varētu glābt vismaz 13 000 cilvēku dzīvības.
Četri pārkāpumu veidi
Ierosinātā direktīva attiecas uz četriem satiksmes noteikumu pārkāpumu veidiem: ātruma pārsniegšana, auto vadīšana reibumā, drošības jostu nelietošana un braukšana pie sarkanā gaismas signāla. Šie četru veidu pārkāpumi ir lielākie letālu negadījumu izraisītāji – tie kalpo par iemeslu gandrīz 75% nāves gadījumu uz ceļa, aprēķinājusi EK.
Tomēr nav paredzēts, ka pie atbildības varētu saukt ārvalstu autovadītāju, kurš, piemēram, apstādinājis savu automašīnu vietā, kur liegts to darīt. EK uzskata, ka to nav nepieciešams darīt, jo šāds pārkāpums nav saistīts ar cilvēku upuriem. Arī pants par agresīvu braukšanu nav piemērojamo vienoto sodu kategorijā. Agresīvā braukšana ne visās ES dalībvalstīs atzīta kā administratīvs pārkāpums.
Juridiskās pretrunas
Tā kā katrā ES dalībvalstī likumdošana par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir atšķirīga, strīdīga varētu būt sodu piemērošana. Līdz šim nav skaidrs, kā, piemēram, Igaunijas autovadītājam varētu tikt atņemtas autovadītāja tiesības, ja pārkāpums izdarīts Latvijā. Mūsu likumdošana paredz noteiktos gadījumos arī automašīnu atsavināšanu un piespiedu evakuāciju, tomēr vēl nav skaidrs, kā šos noteikumus attiecināt uz iebraucējiem no ārvalstīm. Kā zināms, piespriesto sodu iespējams pārsūdzēt tiesā. Ārvalstniekiem, ja viņi nepiekritīs noteiktajam sodam, būs jāatgriežas valstī, kur izdarīts pārkāpums, un attiecīgās valsts tiesā jāiesniedz sūdzība. Strīdīgs varētu būt jautājums arī par aresta piemērošanu autovadītājiem, kā tas paredzēts Latvijā. Šo sodu piespriež tiesa, bet nav skaidrs, kā rīkoties gadījumā, ja autovadītājs jau pametis valsti. Administratīva pārkāpuma gadījumā nav paredzēts izsludināt vaininieka starptautisku meklēšanu un viņa izdošanu.
EK nolēmusi, ka pārkāpējiem, par kuru nodarījumu tiks informētas visas dalībvalstis, sods pēc kvīts saņemšanas būs jānomaksā attiecīgās valsts tiesībsargājošās iestādes bankas kontā. Ja sods netiks samaksāts, automašīnas īpašnieks vairs nevarēs iziet mašīnas tehnisko apskati savā valstī, jo informācija tiks ievadīta vienotā datu bāzē.
Pēc EK ziņām, apmēram 5% satiksmes noteikumu pārkāpēju ir tranzītbraucēji, bet 15% pārkāpēju ir ārvalstu autovadītāji, kuriem reālu sodu ir grūti piemērot. Latvijā aprēķināts, ka ārvalstu braucēju pārkāpto satiksmes noteikumu un nenomaksāto sodu dēļ valsts kasei gada laikā secen gājuši apmēram 200 tūkstoši latu. Paredzams, ka direktīva, kas joprojām ir projekta līmenī, varētu stāties spēkā 2009. gadā.
***
viedokļi
Žaks Barro,
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks:
"Satiksmes drošība skar mūs visus, un komisija šo jomu uzskata par prioritāti. 2001. gadā mēs noteicām mērķi – desmit gados uz pusi samazināt satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu. Lai to panāktu, jārīkojas jau šobrīd. Tikko pieņemtais direktīvas projekts ir svarīga sastāvdaļa pasākumu komplektā, kas paredzēts drošības uzlabošanai uz Eiropas ceļiem."
Edmunds Zivtiņš,
Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks:
"Tas bija sen gaidīts solis. Līdz šim mehānisms sodīt ārzemniekus, kuri pārkāpj satiksmes noteikumus, nedarbojās. Diskutabls varētu būt jautājums, kā Latvijā paredzētos soda punktus par satiksmes noteikumu pārkāpšanu varētu piemērot citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tomēr citādā ziņā – par katru pārkāpumu jāatbild tās valsts teritorijā un pēc tās likumiem, kādi tajā pieņemti."
Dagnija Dilāne,
Valsts izglītības attīstības aģentūras Leonardo da Vinči
programmas nodaļas vadītāja: "Ja patiešām ar jaunizdomāto direktīvu izdosies samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem, tas būs lieliski. Vienīgi būtu labi, ja atbildīgie komisāri atminētos, ka ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir kopīga likumdošana. Tāpēc jāsaprot, ka nacionālie likumi ir augstāk stāvoši par Eiropas Savienības direktīvām."