Amerikāņu fiziķis Viljams Vīds veicis aptauju, izprašņājot vairāk nekā tūkstoš zinātnieku. Tā rezultātā viņš izveidojis nepatīkamo profesiju topu. Veikt šādu pētījumu viņu mudināja kāds notikums, kad bojā gāja ārsts. Izrādās, mediķis pats uz sevis bija izmēģinājis jaunu preparātu.pretīgākās
Cilvēks, kas eksperimentē ar jauna tipa kurināmajiem
Cilvēce nevar eksistēt bez enerģijas resursiem. Darbs pie degvielu izstrādes ir ilgs un darbietilpīgs. Livermoras nacionālajā laboratorijā jau 50 gadu strādā pie kodoldegvielas, ko turpmāk varētu izmantot arī automašīnu dzinējiem. Zinātnieki paredz, ka process ilgs vēl vismaz 20 gadu. Viņi salīdzina sevi ar viduslaiku piļu cēlājiem, kuru darba rezultāti tika sasniegti vairāku paaudžu garumā.
Laboranti, kas veic analīzes ar dizentēriju slimiem pacientiem
Pagājušā gadsimta 80. gados Virdžīnijas tehnoloģiskā institūta zinātnieki nodarbojās ar dizentēriju izraisošu mikroorganismu izpēti. 90. gados viņi izveidoja kompāniju «TECHLab», kas ražo iekārtas un aparatūru līdzīgu testu veikšanai. Tās izdara arī parauganalīzes, ko kompānijai atsūta mediķi. 30 firmas darbinieku nodarbojas tikai ar to, ka ver vaļā konteinerus ar fekālijām, lai noteiktu to krāsu, smaku un blīvumu.
Laboranti, kas veic analīzes dzīvnieku spermai
Šādi pētījumi tiek veikti laboratorijās, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu bioloģijā, zooloģijā un ģenētikā. Neskatoties uz to, ka laboranta rīcībā ir speciālas elektroniskas ierīces, tik un tā visefektīvākā ejakulācijas stimulēšanas metode ir... ar roku. Dažu eksperimentu veikšanai nepieciešams, lai procesa laikā netiktu iemidzināts pat ļoti bīstams dzīvnieks. Uzskata, ka vismežonīgākie ir ziloņi, vērši un lauvas. Ik gadu šajā nodarbē bojā iet vismaz viens zinātnieks.
Odu pētnieki
Tie ir biologi un mediķi, kas meklē līdzekļus cīņai ar malāriju reālos apstākļos. Viņi bieži vien ir spiesti par to maksāt ar savām asinīm (vārda tiešā nozīmē). Mediķiem nākas sevi piedāvāt odiem brokastīs, pusdienās un vakariņās. Teorētiski cilvēku var nomainīt ar dzīvnieku. Labākais kandidāts ir cūka. Taču daudzās valstīs pret to protestē vietējie dzīvniekmīļi.
Mikrobiologs, kas pēta patogēnos mikroorganismus
Tie ir baciļi, kuru nokļūšana dabā var izraisīt nāvējošas slimības. Tos parasti uzglabā īpaši aizsargātās telpās. Protams, periodiski tur uzturas zinātnieki. Visbīstamākie organismi ir tie, kas glabājas gāzu formā.
Cilvēks, kurš eksperimentē ar noslēgtām telpām
Šāda profesija gan oficiāli nepastāv. Taču speciālisti eksistē. Kompānija «HACANASA», kas ražo un pārbauda kosmiskās ierīces (kurās dzīvos astronauti), ir viena no šādām vietām. Inženieri un tehniķi hermētismu, aizsardzību un ērtības pārbauda paši uz savas ādas. Nedēļām ilgi viņiem nākas dzīvot kosmosa kuģa kapsulās. Arī astronauta profesija tiek uzskatīta par vienu no nepatīkamākajām.
Kriminologs – sociologs
Zinātniekiem, kas strādā kriminoloģijā, bieži nākas veikt pētījumus ieslodzījuma vietās. Protams, ieslodzītos intervēt sūta studentus. Nereti šādas sarunas notiek bez apsardzes klātbūtnes. Tas tiek pamatots tā, ka sarga uzturēšanās blakus pastiprina notiesātā noslēgtību un ierobežo atklātību. Bet bieži ir bijuši gadījumi, kad intervētājs kļūst par sarunu biedra upuri turpat cietuma kamerā.
Skeletu tīrītājs
Zinātniekiem un taksidermistiem pastāvīgi jāstrādā ar dzīvnieku kauliem, kas jāattīra no miesas un asinīm (bet miesa ne vienmēr ir pirmā svaiguma). Nereti dzīvnieku speciāli atstāj brīvā dabā, lai «pirmapstrādi» veiktu kukaiņi. Loģiski, ka šajā gadījumā jācieš no nepatīkamām smakām.
Varžu bende
Daudzās medicīnas un bioloģijas universitāšu fakultātēs, kā arī citur laboratorijās tiek veikti eksperimenti ar vardēm. Īpaši tiek pētīti to refleksi un nervu sistēma. Šādas iestādes darbiniekiem pastāvīgi nākas nogalēt pat tūkstošiem pētāmo objektu. Daudzi neiztur, jo nobendētie dzīvnieki rādoties sapņos.
Smaržu degustators
Šo speciālistu galvenais darbs ir saistīts ar parfimēriju, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Šiem darbiniekiem bieži jāupurējas, jo procesa gaitā var iznākt dzīvot nedēļu nemazgājoties, lai tikai noskaidrotu kādu jaunu dezodoranta iedarbību, smaržas noturību vai arī iespējamās alerģiskās reakcijas.
Pētījuma autors Viljams Vīds secina, ka zinātniskajiem varoņdarbiem nav robežu. To apstiprina amerikāņu gastroenterologa Maikla Levita darbība. Vīds to šajā sarakstā nav iekļāvis, jo viņš pārspējot visas iztēles robežas un par zinātni to nosaukt grūti. Tātad – minētais dakteris pēta cilvēka izdalītās gāzes. Regulāri tās tiek pildītas plastmasas maisiņos. Drosmīgais zinātnieks brīvprātīgos pirdējus baro ar visneiedomājamāko pārtiku. Eksperimenta rezultātus viņš pārbauda ar sava deguna palīdzību.
Viedoklis
Anna Glāzniece, personālspeciāliste, psiholoģe:
– Piemērot šo pētījumu Latvijas apstākļiem ir ļoti grūti, pat neiespējami. Kā zināms, mūsu zinātnei trūkst līdzekļu pašiem elementārākajiem pētījumiem, kur nu vēl šādai eksotikai. Pie mums zinātnes laukā darbojas cilvēki, kas ir savas nozares patrioti. Arī viņu darbs nav no vieglajiem un patīkamākajiem. Piemēram, pataloganatomijas, tiesu medicīnas ekspertīzē gadu desmitiem darbojas vieni un tie paši speciālisti.
Par veselībai salīdzinoši bīstamu es sauktu darbu ķīmiskajās laboratorijās un vietās, kur strādā ar AIDS slimniekiem.
Ir vēl kāds aspekts – ASV zinātnes laukā strādājošie materiāli un sociāli ir ļoti labi nodrošināti. Daudzus veikt šos nepatīkamos darbus stimulē ne tikai pielūgsme pret zinātni, bet arī – atalgojums.