Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vislabāk pavasara laika tuvošanos jūt mūsu sirdis. Kaut kas sāk kņudināt, tirpināt, mostas nemiers un ilgas pēc zilajām tālēm. Laikam jau atdzimšana dabā vedina arī mūs piedzimt no jauna.
Skaidri zinām, ka pavasaris nevar pievilt. Vai tad kādreiz bijis tāds pavasaris, kad neuzplaukst kokiem lapas, kad neuzzied ziedi, nesazaļo zāle, mājās neatgriežas gājputni un meitenes nesāk valkāt īsus svārciņus? Protams, ka ne! Katram jau laikam ir savi pirmie pavasara vēstneši. Man pirmo vēsti nes saulesbrilles. Kad varu tās izcelt no ziemas migas, notraukt putekļus un uzlikt uz acīm, tad ir skaidrs – pavasaris klāt. Un vēl to jauko pavasara atnākšanas sajūtu sniedz Latvijā audzētu gurķu svaigā smarža. Ar ziemas gurķi to pat nevar salīdzināt. Bet vislabāk ziedoņa laika tuvošanos jūt mūsu sirdis. Kaut kas sāk kņudināt, tirpināt, mostas nemiers un ilgas pēc zilajām tālēm. Laikam jau atdzimšana dabā vedina arī mūs piedzimt no jauna. Mēs taču dabas bērni vien esam. Diemžēl uz pavasari pusi ir iztukšojušies ne tikai pagrabi, bet arī mūsu enerģija. Esam tādi vārgi dīgsti kā ilgu laiku bez saules auguši. Tāpēc arī viens otrs runā par pavasara nogurumu vai apnikumu. Taču mēs tam ilgi neļausimies, sasparosimies un sliesimies uz augšu pretim pavasara spožajai saulei.
Lai noņemtu pavasara nogurumu, jādodas "vizītē" pie meža veča – "daktera" bērziņa, – iesaka dziedniece Dzintra Bankovska. – Patlaban koku stumbros noris sulu cirkulācija un, piespiežoties pie tiem, varam atmodināt savu sastingušo enerģētiku. Pieejam cieši pie bērza un iztēlojamies, ka esam koks. Mūsu kājas ir kā koka saknes, kas mūs sazemē. Pa mūsu ķermeni kā pa stumbru spēks plūst uz augšu. Paceļam rokas gaisā, iedomājoties, ka tie ir zariņi, un skatāmies debesīs, uzņemot kosmisko enerģiju. Pēc tam šo plūsmu savā iztēlē caur ķermeni laižam atpakaļ uz zemi. Šī enerģijas plūsmas maiņa jāveic kādas septiņas reizes pēc kārtas. Vairāk nav nepieciešams, jo tad no enerģijas pārpilnības sāks reibt galva.
Pavasaris ir lielais tīrīšanas laiks, tāpēc jāveic organisma attīrīšanas kūres. Un te atkal vislabākais palīgs ir "dakteris" bērziņš. Visu laiku, kamēr vien tek bērzu sulas, dienā jāizdzer 2 – 3 litri.
Pa garo ziemu aizsnaudusies arī mūsu imunitāte, tāpēc tā ir jāmodina. No upeņu un jāņogu zariņiem vāra tēju, bet var arī ēst šo krūmu pumpurus, tāpat arī liepu un ābeles pumpurus. Kad no zemes sāks spraukties pirmās pieneņu, gārsas, virzas, gaiļbiksīšu lapiņas, jāgatavo veselīgie salāti, kas noņem nogurumu un stiprina imunitāti. Pavasara filozofija ir nepadoties. Vai tad asniem ir viegli izspraukties no zemes? Viņi par to nedomā, bet dara. Tāpēc arī mums jāatbrīvojas no nederīgām domām, kas traucē izlauzties.
– Tas, ka cilvēks pavasarī nejūtas stiprs, ir normāli, – uzskata ārsts Juris Vecvagars. – Vasaras vidū enerģijas līmenis ir visaugstākais, ziemā tā aiziet kaut kur dziļumā, bet pavasara enerģija ir tukša un vāja. Vēl vairāk to iztukšo stress, neapmierinātība, kašķi. Varu vienīgi ieteikt mācīties atslābināt prātu, atmest iekšējo vāvuļošanu, maļot pa galvu nevajadzīgas domas. Nevajadzētu šo atslābināšanos veikt ar alkohola palīdzību, bet meklēt alternatīvas metodes. Vai nu izrunāties ar psihoterapeitu, vai izbļaustīties mežā, iesitot kokam un pēc tam atvainojoties.
Dziednieks Viktors Kocēns, kas strādā ar latvju rakstiem un zīmēm, pastāstīja, ka, sākot ar šodienu, mūsu noplakusī enerģijas līkne pamazām kāps uz augšu.
– 20. martā diena un nakts ir vienādā garumā un tālab šo brīdi dēvē par saulstāvjiem. Tas ir spēcīgas enerģijas laiks, kad var sakārtot imunitāti. Šim nolūkam ar zīmuli uz papīra lapas uzzīmējam saulstāvja zīmi un to paliekam vai nu zem savas gultas, krēsla vai ēdiena šķīvja. Zīmi ieteicams lietot laikā no 20 līdz 23. martam. Saulstāvju zīme gluži kā lēca savāc enerģētiku, tādējādi palīdzot sakārtot zīmes lietotāja enerģiju. Šajā laikā arī derētu padomāt par pozitīvām, sev svarīgām lietām, teiksim, veselību. Var arī virs zīmes uzrakstīt kādu vēlējumu sev vai saviem tuviniekiem. Pats esmu pārliecinājies, kā šī zīme strādā, un tas ir rituāls, ko katrs var veikt bez lielām pūlēm un laika patēriņa.
Dziednieks piebilst, ka šai ziemai bija nomācoša enerģētika. To veicināja gan drūmie laika apstākļi – asie vēji, gaisa mitrums, apmākušās dienās, gan tikpat drūmā ekonomiskā situācija. Labā vēsts ir tā, ka pēc enerģijas ziņā tukšā laika, sākot ar aprīli un maiju, mūsu enerģijas kauss sāks piepildīties.
– Tukšajā laikā var kalt plānus, bet tos ir grūti realizēt. Piemēram, cilvēks grib kaut ko pārdot, taču pircējam trūkst enerģijas un viņš nepērk. Kad dienas kļūs aizvien garākas, tad arī viss sāks notikt, jo mēs tomēr esam pakļauti dabas ritmam. Saules starojums uzlādē ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus un pat akmeņus. Pavasara saule ir ļoti aktīva, tāpēc, ja visu dienu strādājat zem klajas debess, labāk uzlikt galvassegu, – iesaka Viktors Kocēns.
Kad ar ārstu fitoterapeitu Arturu Tereško vēlos parunāt par pavasara trauksmi, viņš atbild: – Ne jau pavasaris satrauc, bet gan globālā sasilšana. Dabā jābūt tā, ka pēc nakts nāk diena, pēc ziemas vasara. Bet mums ziema bija kā uzdzīves nakts. Un kāda tad var būt diena pēc šādas nakts? Ne jau tik daudz sniegs ir vajadzīgs, bet parastās norises dabā, kas šoziem izpalika. Un tas nenotikušais nelāgi iedarbojas uz cilvēku psihi. Bet pavasaris jau būs – viss atplauks, sulas riņķos aktīvāk. Cilvēkiem saules gaismas ietekmē organismā veidosies laimes sajūtu veicinoši hormoni. Būs vieglāk atplaukt priekam un gūt laimīti no sīkām dzīves norisēm.
Arturs Tereško ir pazīstams ar savām ārstniecisko augu maisījumu tējām, kas nopērkamas daudzās aptiekās, tālab vaicāju, kas jādzer, lai sevi ātrāk "atplaucētu" pavasarim un priekam.
– Var dzert tēju "Tonuss", ko es pats arī katru rītu lietoju. Tāpat noder asinszāle, kas iedarbojas kā dabīgs antidepresants. Nevajag aizmirst arī par fizisku izkustēšanos. Es to gūstu, skaldot malku, uzspēlējot volejbolu un padejojot.
– Pavasaris ir svētīgs gadalaiks, kas mums tik daudz spēj sniegt, vienīgi jāprot to paņemt – ar acīm, ožu un ausīm, – teic dziedniece Inga Dāboliņa.
– Gaiss ir pārbagāts ar skābekli, tajā ir dzīvības elpa iekšā. Pavasaris palīdz izveseļoties, tāpēc slimajiem cilvēkiem jāceļas augšā no gultas un jāiedarbina domu spēks par drīzu atlabšanu. Mēs ar savu domu spēku spējam pavēlēt organisma šūniņām kļūt veselām. Ko mums dod pavasaris? Tās ir skaņas, smaržas un krāsas. Visdzidrākās putnu balsis ir tieši šajā atmodas laikā. Nezin kāpēc ieviesies uzskats, ka dzeguzes kūkošanas brīdī jāskaita gadi, kas mums vēl atvēlēti. Taču mūsu senči pie katra – "ku–kū" domās raidīja prom kādu savu kaiti. Pirmie no zemes izspraucas baltie sniegpulkstenīši, pēc tam zilās pulkstenītes. Baltā un zilā krāsa norauj mums ziemas sārņus. Tad nāk dzeltenās krāsas laiks, uzzied māllēpes un pienenes. Dzeltenā krāsa silda un izdedzina slimo vietu. Braucot garām pieneņu pļavai, apstājieties un ar kailām kājām pastaigājiet pa šo krāšņo dabas paklāju. Pienenes sniedz ne tikai krāsu terapiju, tās attīra un stiprina organismu. Ziedēšanas laikā vajadzētu katru dienu apēst septiņus pieneņu kātiņus, īpaši tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Sākumā tie šķitīs ļoti rūgti, bet ar laiku garšas kārpiņām šis rūgtums pat iepatiksies. Es jau tos ēdu kā kārumu. Pēc trakās pieneņu ziedēšanas iestājas ceriņu laiks. Ziedošie ceriņkrūmi mūs rosina pacelt galvu augšā un ar seju piekļauties smaržīgajām ziedu kupenām. Ceriņos apvienota krāsu terapija un aromterapija. Tie arī labi palīdz pret klepu. Sakaltētus ceriņziedus aplej ar degvīnu un lieto pa vienai tējkarotei dienā. Šo tinktūru mājas aptieciņā var glabāt trīs gadus, un ziemā nevajadzēs pirkt dārgās pretklepus mikstūras un balzamus. Hronisku klepu ar ceriņziediem var "aizdzīt" nepilnas nedēļas laikā. Pavasaris mums sniedz atjaunošanās paraugstundu, tāpēc mums tas jāizbauda ar pilnu krūti. Šajā visskaistākajā gadalaikā vajadzētu mirklīti apstāties un domu "podiņā" it kā "iekonservēt" smaržas un krāsas, lai ziemā to varētu taisīt vaļā un baudīt. Smarža ir kustībā, tā nostājas mūsu ķermenī, tāpēc vēlāk nav grūti atkal uzburt no jauna.
Un tomēr, pāri visam, pavasaris ir mīlestības laiks. Prāts no daudzajām smaržām un krāsām kļūst eiforisks un tā vien velk uz romantiku. Vienkārši – gribas mīlēt. Taču nejauciet to ar pastiprinātu kāri pēc mīlēšanās. Seksuālā enerģija šajā laikā nebūt nav uz devītā viļņa. Pastiprināta seksuālā enerģija jūtama rudenī. Bērnu ieņemšanu arī vajadzētu atlikt uz rudeni, tad būs spriganāki pēcnācēji.