Skolās tagad valda klusums. Skolotāji ir atvaļinājumā un iegriežas tikai tāpēc, lai puķītes savā kabinetā aplaistītu. Tāpat arī skolu direktoriem ir atvaļinājums, kuru baudīt liedz neziņa, kā uzsākt jauno mācību gadu.
Skolotāji sarunās atzina, ka esot neskaidrībā, vai būs darbs, vai būs slodze un cik par to maksās, un, protams, šī situācija liedz ar mierīgu prātu dzīvot atvaļinājuma noskaņās. "Man jau arī ik pa laikam piezvana mani darbinieki un jautā, kas būs. Taču es tāpat nevaru sniegt skaidru atbildi," sacīja J. Čakstes 10. vidusskolas direktore Vilija Varanauska, kura prātā pārliek visas iespējas, kā samazinājuma apstākļos uzsākt jauno mācību gadu.
"Skola mums ir liela, klašu piepildījums atbilst normatīviem, ir pat trīs paralēlās klases. Bet Ministru kabineta noteikumi var sagādāt kādu pārsteigumu, un kur nu vēl neskaidrība, kas mūs gaida, kad pieņems nākamā gada budžetu," nākotnē bažīgi raugās Vilija Varanauska. Apsverot taupīšanas variantus, viņa domā par iespējām samazināt administrācijas izdevumus, vēl varbūt var samazināt klašu audzināšanas stundas. Skola īrē sākumskolas telpas no privātpersonas, kas rada izdevumus. "Skolotāju mums pietiek. No darba aizgājušas trīs pedagoģes, kuras bija pensijā, taču viņām bija mazas slodzes, tā ka tas mācību procesu neietekmē," teica direktore, uzsverot, ka krīzes apstākļi liek domāt un meklēt jaunas iespējas. Pavasarī, beidzot mācību gadu, vecāku sapulcē viņa varējusi pateikt, ka skola būs un bērniem būs, kur mācīties.
7. vidusskola dzīvo savas trīsdesmit gadu jubilejas gaisotnē. Taču iespējamo svinību prieku aptumšojusi neziņa par nākotni. "Es nezinu neko plānot un apsvērt iespējamās slodzes saviem skolotājiem," sacīja 7. vidusskolas direktore Inese Ferstere. Skaidrs ir tas, ka samazinājums skars visus pedagogus, apvienos klases, slodze būs mazāka, līdz ar to darba samaksa arī mazāka. Bet, lai pieņemtu konkrētus lēmumus, ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi par skolotāju darba algām, kā arī domes lēmums. Direktore uzskata, ka lielās klasēs, protams, būs grūtāk strādāt, bet skolotāju kadri ir kvalificēti, par ko liecina arī akreditācijas komisijas labais vērtējums. "No darba mūsu skolā aizgājuši divi skolotāji pensionāri. Taču mācību procesu tas neietekmēs. Darbu atstāja visi tehniskie darbinieki, kas bija pensijā, tātad pavisam septiņi cilvēki, taču viņu vietā ir pieņemti jauni," apliecināja I. Ferstere.
Centra pamatskolas direktore Kristīne Bārdule uzskata, ka skolai ir visi priekšnoteikumi, lai ar 1. septembri sekmīgi strādātu un īstenotu licencētās izglītības programmas. "Klašu piepildījums mums ir liels – vidēji trīsdesmit bērnu katrā, tas ļauj nodrošināt slodzi skolotājiem. Arī skolotāju netrūkst. Tie pedagogi, kas saņem pensiju, vēl atrodas atvaļinājumā, un viņi nav rakstījuši iesniegumus aiziešanai no darba. Iespējams, ka viņi vēl apsvērs, izanalizēs situāciju, kāda būs, kad pieņems lēmumus par skolotāju darba samaksu par vienu slodzi," sacīja direktore. Viņa pieļauj, ka samazinājums var skart citus, nevis skolotājus, piemēram, bibliotēkas darbinieku, sociālo pedagogu.
Skolu direktori pulcēsies kopā Izglītības pārvaldē, lai liktu prātus kopā un meklētu optimizācijas variantus.