ECT atkal Latvijai uzliek maksāt 3000 eiro lielu sodu (16)

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ECT lietā «Urtāns pret Latviju» vienbalsīgi atzinusi, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 1.punkta, kas nosaka tiesības uz brīvību un drošību, pārkāpums Latvijas tiesu īstenotajā periodiskajā kontrolē par iesniedzējam piemēroto pirmstiesas apcietinājumu. Tiesas ieskatā Latvijas tiesu lēmumos par apcietinājuma termiņa periodisku pagarināšanu nebija pienācīgi atspoguļota apcietinājuma turpmākā pamatotība.

2010.gada jūlijā-augustā Daugavpilī notika virkne zādzību no dzīvokļiem un automašīnām. Uz aizdomu pamata par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu policija aizturēja un nopratināja vairākas personas, kuras liecināja par iesniedzēja iespējamo līdzdalību noziedzīgajos nodarījumos. Tā paša gada septembrī iesniedzēju aizturēja policija un Daugavpils tiesas izmeklēšanas tiesnesis viņam piemēroja pirmstiesas apcietinājumu. Tiesnesis arī norādīja, ka iesniedzējs bija pārkāpis cita procesa gaitā noteiktā drošības līdzekļa nosacījumus un tādējādi pastāvēja risks, ka viņš varētu izvairīties no izmeklēšanas vai izdarīt jaunus pārkāpumus.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, Latgales apgabaltiesa tolaik secināja, ka izmeklēšanas tiesnesis bija nepareizi atsaucies uz drošības līdzekļa nosacījumu pārkāpumu cita kriminālprocesa gaitā, taču pilnībā piekrita izmeklēšanas tiesneša secinājumiem par pietiekamu pierādījumu esamību kriminālprocesā pret iesniedzēju, papildus norādot uz viņa iepriekšējām sodāmībām par līdzīga rakstura noziegumiem.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību, ECT atkārtoja tās judikatūrā nostiprinātos pamatprincipus, proti, l

ai personu varētu apcietināt, jābūt «pietiekamām aizdomām», ka šī persona varētu būt izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.

Izvērtējusi Daugavpils tiesas izmeklēšanas tiesneša un Latgales apgabaltiesas lēmumus par apcietinājuma piemērošanu iesniedzējam, ECT pilnībā piekrita Latvijas tiesu secinājumiem, ka lietas materiālos bija savākti pietiekami daudz pierādījumu, kas norādīja uz iesniedzēja iespējamo vainu, turklāt šis fakts bija pienācīgi atspoguļots atbilstošajos tiesu lēmumos. Šī iemesla dēļ ECT nesaskatīja Konvencijas pārkāpumu iesniedzējam piemērotā pirmstiesas apcietinājuma sākotnējā posmā.

Savukārt, vērtējot tālākos posmus, ECT vēlreiz uzsvēra tās judikatūrā iedibināto principu, proti,

ieilgstot pirmstiesas apcietinājumam, sākotnējās aizdomas pret personu vairs nevar kalpot par vienīgo iemeslu apcietinājuma turpmākai pagarināšanai.

Izvērtējot Latvijas tiesu lēmumus, ar kuriem apcietinājuma periodiskās kontroles laikā tika pagarināts iesniedzēja pirmstiesas apcietinājuma termiņš, ECT konstatēja, ka pēc būtības tie visi atsaucās uz sākotnējiem izmeklēšanas tiesneša un Latgales apgabaltiesas secinājumiem.

Tāpat ECT noraidīja Latvijas valdības iesniegtos pierādījumus, kas apstiprināja, ka laikā, kamēr iesniedzējs atradās apcietinājumā, izmeklēšana ieguva ziņas par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros aizdomas krita uz iesniedzēju. Tiesa atzīmēja, ka tā ir kompetenta izvērtēt tikai atbilstošajos Latvijas tiesu lēmumos atspoguļoto motivāciju, nevis valdības vēlāk iesniegto informāciju, un uzsvēra, ka apstrīdētie lēmumi tikai atsaucās uz lēmumos par sākotnējo apcietinājuma piemērošanu izdarītajiem secinājumiem, un nekādi neminēja «pamatotas aizdomas», ka iesniedzējs varētu būt izdarījis noziedzīgos nodarījumus.

Tiesa arī norādīja, ka

vairāki izmeklēšanas tiesneša lēmumi nepamatoti atsaucās uz risku, ka iesniedzējs, atrodoties brīvībā, varētu traucēt izmeklēšanu,

lai gan uz šī apgalvojuma nepamatotību jau bija norādījusi Latgales apgabaltiesa. Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka, lai gan sākotnēji iesniedzējam piemērotais pirmstiesas apcietinājums bija uzskatāms par pietiekami pamatotu, tomēr, paejot ilgākam laika posmam, Latvijas tiesu lēmumu pārlieku lakoniskais pamatojums, pagarinot iesniedzēja pirmstiesas apcietinājuma termiņu, vairs neatbilda Konvencijas 5.panta 1.punkta standartiem.

Iesniedzējs, kuru atbrīvoja 2011.gada augustā pēc Kriminālprocesa likumā noteiktā maksimālā pirmstiesas apcietinājuma termiņa iestāšanās, nosakot viņam jaunu drošības līdzekli - policijas uzraudzību -, lūdza atlīdzināt viņam piespriesto morālo kompensāciju 25 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, piespriežot atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu 3000 eiro.