SIA «Lattelekom» paziņojis par jaunu uzņēmuma zīmolu — turpmāk tas un tā apakšuzņēmumi būs atpazīstami pēc nosaukuma «Lattelecom». Ko tas mainīs uzņēmuma un, pats galvenais, klientu dzīvē — par to žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Ivaram Bušmanim intervijā redakcijā klāstīja SIA «Lattelekom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis.
— Valdība beidzot izlēmusi: valstij piederošo 51% «Lattelekom» daļu zviedru un somu līdzīpašniekam neatdosim, runa var būt tikai par mobilo sakaru operatora «LMT» valsts daļu pārdošanu «TeliaSonerai». Kā to vērtējat?
G. Strautmanis: — Esmu tādā pozīcijā, kas neatļauj komentēt īpašnieka pieņemtos lēmumus. Taču atzīstu, ka uzņēmumam ir ļoti grūti strādāt nenoteiktības apstākļos, un privatizācija to ir radījusi daudzu gadu garumā.
Jebkurš konkrēts paziņojums un konkrēta darbība, kas seko paziņojumam, neapšaubāmi ir uzņēmuma interesēs. Ja mēs peldam nenoteiktībā, mums ir ārkārtīgi grūti noteikt stratēģiju. Turklāt nenoteiktībā abiem īpašniekiem ir grūti sadarboties — abu īpašnieku stratēģiskās intereses var būt atšķirīgas.
— Kādā ziņā?
— To nevaru atļauties komentēt. Taču ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk pabeigt privatizāciju.
—– Mobilo aparātu skaits reizes trīs pārsniedz fiksēto tālruņu līniju skaitu. Vai ar šo lēmumu Latvija atsakās no perspektīvās mobilo sakaru jomas par labu palikšanai «pie vadiem»?
— «Lattelecom» galvenā vērtība ir uzbūvētā infrastruktūra — tajā ieguldīts ap pusmiljardu latu. Tā ir jāizmanto. Tas nenozīmē palikšanu pie sarunām pa vadiem. Uz šo infrastruktūru varam bāzēt platjoslas interneta pakalpojumus, kas jau tagad ļauj mūsu klientu datorā piedāvāt televīzijas programmas.
Uzņēmuma otra vērtība ir augsti kompetenti speciālisti. Viņu kvalifikācija un infrastruktūras potenciāls ļauj izmantot, attīstīt un piedāvāt jebkurus pieprasītos pakalpojumus, neizslēdzot LMT kā sadarbības partneri.
— Uzņēmēji nevarot ietekmēt izglītības sistēmu, nezinot, kāds pieprasījums būs pēc attiecīgajām specialitātēm. Vai pietiek speciālistu? Nebrauc uz Īriju?
— Laimīgā kārtā, pateicoties tam, ka 1994. gadā tika sākts «Lattelekom» projekts un sāka attīstīties mobilie sakari, augstskolās radās interese gatavot kadrus telekomunikāciju specialitātē. Arī informāciju tehnoloģiju jomā, lielā mērā pateicoties profesora Jura Borzova iniciatīvai, speciālisti tika savlaikus sagatavoti. Drīzāk grūtības sagādā augstas klases vadītāju piesaistīšana.
Traģiskā stāvoklī ir inženieru sagatavošana. Tās ir sekas, ka vidusskolās fizika, matemātika un ķīmija nav obligātie priekšmeti.
— Cik inženieris pelna jūsu uzņēmumā?
— No 400 līdz 1000 latiem mēnesī. Mūsu atalgojuma līmenis ir mazliet zem vidējā nozarē. Kad sākām strādāt, konkurences nebija un speciālistam nebija, kurp aiziet prom. Tagad situācija ir mainījusies.
— Ar ko «Lattelecom» būs pievilcīgs klienta acīs?
— Šodienas patērētājs visus pakalpojumus labprātāk saņem paketē — visus pakalpojumus saņemt no viena piegādātāja neapšaubāmi ir izdevīgāk. Traucējumu vai bojājumu gadījumā jāvēršas pie viena un tā paša, un rēķins par visiem sakaru pakalpojumiem būtu jāsaņem no viena operatora.
Sakaru dalījums mobilajos un fiksētajos ir...
— Novecojis?
— …lielā mērā nosacīts. Tehnoloģijas saplūst — mēs lietojam vārdu «konverģence». Sakaru attīstības potenciāls slēpjas pavisam citur. Drīz jūs ņemsit rokā savu telefona klausuli jebkurā vietā un runāsit, nezinot, kurā tīklā — fiksētajā vai mobilajā. Ja izejat no mājas uz ielas, jūsu klausules sakari nemanāmi pārlec no fiksētā tīkla uz mobilo, nepārtraucot iesākto sarunu.
— Vai tad tieši no šādas jūsu iezīmētās attīstības (un tajā iet visa pasaule) biznesa loģika neliek Latvijai atdot vienās rokās «Lattelecom» un LMT? Tieši tad varētu no mājas iziet ar «Lattelecom» klausuli, kas pieslēgtos LMT tīklam.
— Kā padomes priekšsēdētājam man nav tiesību apspriest īpašnieka lēmumu...
— Ja nedrīkstat izteikties par valsts lēmuma izdevīgumu, tad varbūt iezīmējiet, ko mēs, patērētāji, iegūsim no tā, ka «Lattelekom» savas daļas nepārdos «TeliaSonera»?
— Pieļauju, ka juridiski vienkāršāk mums būs iespējams papildināt savu pakalpojumu paketi ar mobilo sakaru piedāvājumu. Uz jūsu māju mēs tagad iesim ar pakalpojumu paketi: lūdzu, jums mobilais, fiksētais, internets, televīzija.
— Kā jūs spēsit piedāvāt mobilos sakarus?
— Pie šīs privatizācijas shēmas mums šis jautājums vēl būs jāatrisina. Uz partnerības pamata varam sākt sadarboties ar kādu no operatoriem un uzstāties virtuālā mobilā operatora lomā.
Vai arī mēs pakalpojumu paketē ar izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājam mobilo operatoru X. Bet jums kā klientam līgums būtu tikai ar mums.
— Vai šis mobilais operators X būs «Triatel»?
— Nezinu.
— Bet «Triatel» jau ir jūsu partneris atlikušo analogo līniju ciparizācijā.
— Tas ir cits stāsts. Esošā sadarbība ar «Triatel» neatļauj mums piedāvāt mobilos pakalpojumus. Tas ir noteikts līgumā. Šī sadarbība ir izveidota tikai un vienīgi, lai ar radio tehnoloģiju tiktu pabeigta ciparizācija lauku rajonos. Līdz nākamā gada beigām Latvijā nebūs neviena paša analogā telefona.
Tās ir morālās saistības, kuras «Lattelekom» padomē pirms diviem gadiem uzņēmāmies, kaut neviens līgums to no mums vairs neprasīja. Tās mums nozīmē ap 30 miljoniem latu investīciju, kas diezin vai atmaksāsies.
— Kāpēc līgāt ar «Triatel», nevis ar LMT, kuram plašāks tīkla pārklājums?
— Tāpēc, ka LMT izmanto atšķirīgas tehnoloģijas. Mums ir rinda pakalpojumu, kurus piedāvājam kopā ar LMT, taču šajā gadījumā, izmantojot LMT, mēs nevarētu izpildīt visas Sabiedriskā pakalpojumu regulatora obligātās prasības, piemēram, par operatora iepriekšējo izvēli.
— Kā televīzija ienāks mājās? Jūs tikai radīsit tehnisku iespēju datorā skatīties TV vai arī piedāvāsit programmas?
— Protams, piegādāsim programmu paketes, citādi tas būtu puspliks pakalpojums. Pašlaik izmēģinājuma projekta ietvaros noskaidrojam, kādi pakešu komplekti ir vispieprasītākie. «Apollo» portālā katrs pats savā datorā jau tagad bez maksas var paskatīties TV.
— Tātad kļūstat par konkurentu kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas kompānijām. Vai programmu izvēle būs atšķirīga?
— Nē, tā ir tikai cita pārraides tehnoloģija. Bet, uzsveru, ārkārtīgi svarīgs ir TV piedāvājums paketē. Un viens rēķins. Tas gan nenozīmē vienu summas ciparu — visi pakalpojumi tiks atsevišķi izdalīti, lai klients redz, cik par ko maksā.
— Sācies bums ar televīziju mobilajā tālrunī. Tie jums nebūs konkurenti?
— Informāciju tas var sniegt, bet šaubos, vai interesanta pārraide uz tālruņa mazā displeja būs baudāmāka nekā uz mājas kinozāles ekrāna.
— Bet vai mobilo sakaru dēļ fiksētās līnijas neatmirs?
— Dramatiski nesamazināsies. Dramatiski būtu, ja divkārt. Kad ieviesīsies konverģētās klausules, kas spēs strādāt abos tīklos, jūs vairs nešaubīsities par fiksēto līniju lietderību. Taču bizness, kā ieviest šādas klausules, mums vēl jāaprēķina, jo tās būs dārgas. Turklāt fiksēto līniju lietošana joprojām ir būtiska platjoslas pakalpojumiem, e-paraksta lietošanai, e-norēķiniem un citiem e-pakalpojumiem, kuri kļūst aizvien populārāki.
— Dārgāks nekā mobilais tālrunis?
— Jā.
— Ja ne šādu klausuli, ko patērētājs šajos laikos grib? Esat pētījuši?
— Man liekas, ka mūsu nozarē tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tā diktē ieradumus. Netiekam tām līdzi. Arī es neizmantoju visas tās funkcijas, ko man piedāvā mobilais telefons. Tagad dāma kosmētikas somiņā var ielikt aparātus, kas nodrošina nepārtrauktu kontaktu ar biroju un filiālēm visā pasaulē.
— Ja tehnoloģijas attīstās straujāk nekā mūsu vēlmes, tad pasakiet, ko mēs gribēsim nākamgad?
— Kad man prasa, ko nozare piedāvās pēc pieciem gadiem, es neriskēju atbildēt. Nezinām. Kad 1994. gadā sākām «Lattelekom» projektu, Rietumu konsultāciju kompānijas mums rakstveidā sniedza prognozi, ka 2002. gadā Latvijā būs 17 tūkstoši mobilo telefonu lietotāju, bet faktiski bija ap 900 tūkstošiem. Šis piemērs norāda uz to, cik bīstami ir prognozēt.
— Labi, gaidīsim, kas notiks. Jūsu pārmaiņas sagaidījām. Kā mums, patērētājiem, uztvert, ka «Lattelecom» tagad izrunājams tāpat, bet «k» vietā raksta «c»?
— Uzņēmumam attīstoties, mainās cilvēki, pakalpojumi un biznesa filozofija. Situācija prasa, lai uzņēmuma zīmols tiktu mainīts.
— Kas vainas līdzšinējam? Vai tad nebija gana labs?
— Pēc ļoti akurāta darba ilgāk nekā gada laikā esam radījuši jaunu zīmolu. Ņemot vērā šo vērtējumu «gana labs», jaunajā «Lattelecom» zīmolā ir ievērots pēctecības princips: balstāmies uz iepriekš nosauktajām vērtībām — infrastruktūru un cilvēkiem.
Mēs neatsakāmies no piederības savai valstij, kā to izdarīja igauņu telekomunikāciju kompānija («Elion») un lietuvieši («Teo»).
Pievienojam jauno: mēģinām parādīt, ka strādājam starptautiski un esam nedaudz smaidīgāki, optimistiskāki. Ar zīmola palīdzību mēģināsim salikt akcentus uz pakalpojumu piedāvājuma virzieniem (privātajiem un korporatīvajiem klientiem) un pakalpojuma paketēm.
— Tīklus jums būvē «Citrus», programmē «Microlink», pastāvīgā interneta pakalpojumus sniedz «Apollo», bezvadu internetu — «WiFi», IT apmācības organizē BDA. Kā tagad sauks, piemēram, «Microlink»?
— Jaunā zīmola ieviešana nozīmē atteikšanos no apakšzīmoliem — «C1», «Apollo» un citiem. Paliks tikai 1188 un «Citrus Solutions». Ar jauno zīmolu apvienosies koncerna uzņēmumi, kas tieši saistīti ar patērētāju apkalpošanu, klientu biznesa procesu ārpakalpojumu, IT&T un satura pakalpojumu jomu. SIA «Lattelekom» juridiskais nosaukums tiek mainīts uz SIA «Lattelecom». IT pakalpojumu sniedzēja SIA «MicroLink Latvia» nosaukums turpmāk būs SIA «Lattelecom Technology». SIA «C1», kas darbojas biznesa procesu ārpakalpojumu jomā, kļūs par SIA «Lattelecom BPO», bet tīkla būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA «Citrus Solutions» saglabās nosaukumu. Mūsu uzņēmumi kļūs starptautiski atpazīstamāki.
— Zīmola maiņa taču izmaksā daudz. Ko izmaksāja gurnu kustināšana televīzijas reklāmā, lai pie 118 pievienotu vienu ciparu!
— Mēs esam aprēķinājuši, ka vienots zīmols palīdzēs efektivizēt mārketinga investīcijas — būs iespēja nodrošināt lielāku saikni starp dažādām aktivitātēm, izmaksu ekonomiju, uzturot tikai vienu, spēcīgu zīmolu, nevis gandrīz desmit, kā tas ir pašreiz.
— Pilsēta sakaru jomā vienmēr tiek apgādāta vispirms un ir privileģētāka. Kādu jūs redzat lauku nodrošinājumu ar sakariem?
— Visi rajona centri ir nodrošināti ar kvalitatīviem sakariem. Arī, ja ārpus tiem cilvēki grib modernus sakarus, mēs tos varam nodrošināt. Jautājums ir par izmaksām. Varbūt atsevišķās vietās to ir grūtāk paveikt, bet tagad, kad ir sadarbības līgums ar «Triatel», līdz nākamā gada beigām ciparu sakari būs visā Latvijas teritorijā. Gribēšanas un darīšanas vaina.