Gulbenē, Ievugravā, aiz dārziem ir nesankcionēta atkritumu izgāztuve. Līdz 20.maijam Valsts vides dienests uzdevis pašvaldībai veikt teritorijas sakopšanu un nodrošināt apsaimniekošanu. Atkritumus tur krāt nedrīkst. Par to brīdināti arī vairāki tuvējo privātmāju īpašnieki, kas nav nodrošinājuši pašu saražoto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši likumam.
"Būtu ļoti labi, ja iedzīvotāji būtu aktīvi un ziņotu pašvaldībai, ja redz, ka kāds nes un izber atkritumus neatļautā vietā. Tas ir administratīvi sodāms pārkāpums. Pašvaldība varētu izveidot "veiksmīgāko" pilsētas piesārņotāju topu," saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietniece Inese Sedleniece.
Viņa saka, ka šī nav vienīgā tāda neatļautā vieta pilsētā un rajonā, kur cilvēki krāj atkritumus un piesārņo vidi.
Naudas sodi kļūst lielāki
Kopš 23.janvāra spēkā ir grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargākus sodus par vides piesārņošanu un piegružošanu. Summas, ko tagad var piedzīt no pārkāpējiem, ir dubultojušās.
Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tajā skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā likums paredz naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, juridiskajām personām - no 250 līdz 2000 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
"Turpmāk neviena iestāde, neviena privātmāja nevarēs būt bez atkritumu konteinera. To nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums. Atkritumu radītājam ir jāpiedalās atkritumu apsaimniekošanā," saka I.Sedleniece.
Viņa uzsver, ka iedzīvotājiem ir jādomā par to, kas ir izdevīgāk - parakstīt līgumu ar firmu, kas sniedz pakalpojumus atkritumu apsaimniekošanā, vai maksāt naudas sodus. Iedzīvotāji ar šiem jautājumiem var vērsties savā pašvaldībā un lūgt iesaistīties jautājumu risināšanā.
"Pašvaldībai ir iespējas piedalīties jautājumu kārtošanā, piemēram, nodrošināt iedzīvotājus ar atkritumu konteineriem, jo arī tie ir dārgi," klāsta I.Sedleniece.
Pašvaldībām jāveido laukumi
Pašvaldībām par saviem līdzekļiem jāveido laukumi atkritumu savākšanas punktu izbūvei, jānodrošina šo laukumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvajiem aktiem. Gulbenē plānoti 24 šādi laukumi un 1 Stradu pagasta Šķieneros. Salīdzinājumam jāpiemin, ka Balvos plānoti 25 šādi laukumi, Alūksnes rajonā - 35, Cesvainē - 11 un Lubānā - 10.
"Ar 1.aprīli Gulbenes rajonā nebūs nevienas vecās izgāztuves, kur varēs iedzīvotājs aizvest atkritumus. Visas būs slēgtas, un ir paredzēta rekultivācija. Pastāv lieli draudi vides piesārņošanai ar atkritumiem. Lai tādā situācijā nenonāktu, pašvaldībām intensīvi jāsniedz informācija iedzīvotājiem, ka tur, kur vēl izgāztuves ir vaļā, ir iespēja aizvest atkritumus. Protams, ir jautājums, kādi ir piebraucamie ceļi. Bet principā ar 1.aprīli šādas iespējas vairs nebūs," uzsver I.Sedleniece.
Viņa atgādina, ka jebkuram iedzīvotājam un juridiskai personai ir jābūt līgumam par atkritumu apsaimniekošanu un jābūt atkritumu konteineriem. Gulbenē ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas tikai SIA "Alba". Parakstot līgumu, firma nosaka, cik bieži atkritumi tiks savākti un izvesti.