/nginx/o/2018/07/15/9070595t1hff18.jpg)
Ikdienas uzturam ir vairāki uzdevumi – jāpiegādā organismam ogļhidrāti un tauki, kas ir enerģijas avots, olbaltumvielas, kas vajadzīgas dažādu audu un šūnu atjaunošanai. Tomēr veiksmīgam vielmaiņas procesam nepieciešami arī vitamīni, minerālvielas, mikroelementi, antioksidanti, balastvielas un ar uzturu uzņemtas dzīvas baktērijas.
Galvenā baktēriju darbības zona ir mūsu organisma gremošanas trakts, īpaši resnā zarna. Tajā mīt ap 400 dažādu baktēriju sugu, un tās veido pat līdz 50 procentiem no resnās zarnas satura. Šeit sastopamas gan organismam labvēlīgas baktērijas, gan potenciāli bīstamas. Šo divu baktēriju grupu starpā nepārtraukti notiek konkurences cīņa. Pārmērīga nelabvēlīgo baktēriju savairošanās izraisa pūšanas procesus zarnu traktā, kā ietekmē veidojas bīstami savienojumi – amonjaks, indols, fenoli, amīni, kas var veicināt gan dažādu hronisku slimību, gan ļaundabīgu procesu attīstību organismā. Bieži vien izjaukta baktēriju līdzsvara pazīme ir vēdera uzpūšanās, neregulāra vēdera izeja, caureja.
Baktērijas ikdienas ēdienkartē
Lai nodrošinātu optimālu baktēriju līdzsvaru zarnu traktā, ikdienas ēdienkartē iekļaujami produkti vai uztura bagātinātāji, kas satur dzīvotspējīgas labvēlīgas baktērijas jeb tā saucamās probiotiskās baktērijas. Probiotiskās baktērijas jeb probiotiķi ir vairāku veidu. Biežāk sastopamas un vairāk pētītas ir Lactobacillus, Bifidobacterium, Streptococcus, Enterococcus dzimtu baktērijas. Arī Saccharomyces boulardii rauga sēnītēm piemīt labvēlīga iedarbība. Probiotiķi saimnieka organismam dod vairākus labumus. Šīs baktērijas producē organiskās skābes, kas kavē zarnu traktā esošo patogēno baktēriju vairošanos, tādējādi saglabājot optimālu līdzsvaru. Atsevišķi probiotiķu veidi stimulē sekretorā imunoglobulīna IgA produkciju, tādējādi spēcinot imūnsistēmas darbību. Probiotiķu lietošana mazina arī laktozes nepanesamības simptomus, jo baktēriju fermenti veic šā piena cukura sašķelšanu tievajās zarnās un tas var veiksmīgi uzsūkties. Turklāt labvēlīgās baktērijas ražo īso ķēžu tauksābes – etiķskābi, propionskābi un sviestskābi, ko resnās zarnas gļotādas šūnas izmanto kā enerģijas avotu, kā arī B grupas vitamīnus.
Ideāls probiotiķis būs tāds, kurš veiksmīgi pārvarēs kuņģa skābo vidi, tiks garām arī žults agresīvajai iedarbībai un veiksmīgi iedzīvosies zarnu traktā.
Probiotiķi var būt gan kapsulās, gan arī pārtikas produktos. Piemēram, visi raudzētie piena produkti satur zināmu daudzumu pienskābo baktēriju, mūsdienās pārtikas ražotāji piedāvā dažādus produktus ar konkrētās probiotiskās baktērijas piedevu (kefīri, jogurti, piena dzērieni). Der atcerēties, ka arī skābēti produkti, piemēram, skābēti kāposti, lietoti termiski neapstrādāti, dos zināmu ieguldījumu labvēlīgo baktēriju papildināšanai.
Situācijas, kad ar uzturu vien nepietiek
Cilvēkam var būt alerģija pret piena olbaltumvielām, kas nozīmē, ka uzturā nevar lietot ne pienu, ne kefīru, ne jogurtu vai kādu citu piena produktu ar labajām baktērijām. Dažkārt antibiotiku lietošana maina dabisko līdzsvaru resnās zarnas mikroflorā. Tāpēc probiotiķu lietošana ir ļoti ieteicama jau no paša kursa sākuma un turpināma vismaz nedēļu pēc antibiotiku pārtraukšanas. Šādos gadījumos lieti noder uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ietilpst dzīvas probiotiskās baktērijas, kas spēj izturēt kuņģa skābes un žults agresīvo ietekmi un iedzīvoties resnās zarnas vidē.
Optimāli ir preparāti, kuru sastāvā ietilpst divu vai pat vairāku veidu baktērijas vai arī baktērijas kombinācijā ar iepriekšminēto acchoromyces boulardi sēnīti. Probiotiķu lietošanai praktiski nav nekādu kontrindikāciju. Tos iesaka lietot arī ceļotāju diarejas profilaksei, rotavīrusa izraisītas caurejas ārstēšanai un profilaksei.
Visbeidzot jāatceras, ka arī baktērijām gribas ēst. Mūsu uzdevums ir rūpēties par pietiekamu balastvielu klātbūtni savā ēdienkartē, jo tieši tās nodrošina iespēju probiotiskajām baktērijām izdzīvot, vairoties un apgādāt saimnieku, tas ir, mūsu, organismu ar visiem minētajiem labumiem.