Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kā noķert spiegu Latvijā? Nekā!

FOTO: Publicitātes foto

Latvijā ir viens no maigākajiem regulējumiem starp NATO un ES valstīm likumā, kas ļauj ķert spiegus. Lai spiegu varētu sodīt, mūsu drošības iestādēm ir obligāti jāpierāda, ka šī persona darbojas ārvalstu specdienestu uzdevumā - tas gandrīz vai nozīmē atrast Putina parakstītu papīru, kur melns uz balta rakstīts «spiegs». Tāpēc līdz šim esam daudz biežāk dzirdējuši, ka ārvalstu aģentus savā valstī noķēruši kaimiņi lietuvieši vai igauņi.

Tieši tikpat pielaidīgi likumi ir pret cilvēkiem un organizācijām, kuri musina sabiedrību un aicina uz sacelšanos, lai gāztu varu. Latvijā tie nav grozīti 17 gadus. Līdz šim varēja sodīt tikai tos, kuri plāno rīkot bruņotas sacelšanās un varu gāzt ar vardarbīgām metodēm. Dažādu Latvijai nedraudzīgo organizāciju darbošanos, kas grib satricinājums radīt bez ieročiem rokās, līdz šim sodīt nevarēja.

Pēc garām diskusijām šonedēļ būtiskie grozījumi nokļuva līdz apspriešanai Saeimas sēdē. Un tur saskaņotā vienprātībā pret likuma uzlabojumiem iestājās partijas Saskaņa deputāti.

Šobrīd spēkā esošie Krimināllikuma panti, kur aprakstīti noziegumi pret valsti, ir nepilnīgi, novecojuši un ar caurumiem. Tā secinājusi Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas dienests. Kopā ar Augstāko tiesu, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, atzītiem juristiem no Latvijas Universitātes aptuveni gadu rakstīti un slīpēti grozījumi, kas šobrīd nonākuši Saeimā.

RIHARDS KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs:

Agrāk diezgan bieži tika kritizēts, ka ir no vienas puses diezgan atklāti gan publiskā komunikācija, gan aktivitātes, kas liecina nepārprotami par to, ka viņas nav Latvijas interešu labā, bet par viņām nav bijusi iespēja saukt pie atbildības. Tādēļ ir centieni ar šiem grozījumiem aizpildīt šos robus.

Ja deputāti labojumus Krimināllikumā atbalstīs, tas kļūs daudz stingrāks. Drošības iestādēm pietiks pat tikai ar personu nodomu gāzt pastāvošo varu vai rīkoties pret valsts interesēm, lai sāktu kriminālprocesu. Daudz stingrāki kļūs arī sodi.

VALDIS ZATLERS, bijušais Valsts prezidents un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Svarīgi ir tas, ka šie likuma grozījumi spēlēs profilaktisku preventīvu lomu. Cilvēkiem būs bažas par to, vai viņu darbība nav krimināli sodāma, un neviens negrib būt krimināli sodāms. Tomēr tas ir apgrūtinājums viņa tālākai dzīvei. Konkrēts cietumsods plus vēl probācija, kas latviešu valodā nozīmē uzraudzība. Kas nozīmē, ka viņu vēl uzraudzīs pēc tam, kad viņš būs izcietis sodu. Faktiski viņš tiks iezīmēts kā Latvijas valstij nelojāls cilvēks.

Tā šobrīd no 5 līdz 15 gadiem cietumā var saņemt tikai par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu – tas nozīmē bruņotas sacelšanās organizēšanu.

Pateicoties šiem grozījumiem, organizācijas un apvienības, kas līdz šim varēja arī oficiāli nereģistrētas brīvi darboties Latvijā, turpmāk būs iespējams kontrolēt daudz stingrāk. Tā uzskata bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

VALDIS ZATLERS:

Es teiktu vairāk – citu valstu specdienesti speciāli papētīja mūsu likumus, kur ir šīs iespējas apiet un teikt, ka mēs rīkojamies likumīgi un jūs mums neko nevarat izdarīt. Un pateica priekšā cilvēkiem. Tajā skaitā, jūs redzat, ir tā tendence nereģistrēt organizācijas. Lai viņas nevarētu kontrolēt, lai nevarētu kontrolēt viņu finanses. Nu, tagad šim tiks pielikts punkts, ja šie grozījumi stāsies spēkā.

Ja grozījumus Saeima pieņems, tad no likuma pazudīs norma, ka sodīt var tikai par publiski izteiktu aicinājumu vardarbīgi gāzt varu.

Jaunievedums būs pants, kas skars dažādas līdz šim brīvi darbojošās reģistrētas un arī oficiāli Latvijā nereģistrētas organizācijas. Līdz pieciem gadiem cietumā vai arī ar piespiedu darbu, vai naudas sodu varēs sodīt cilvēkus, kuri rīkojas paši vai iesaista arī citus, lai palīdzētu ārvalstu organizācijām organizēt kaitīgas darbības pret Latvijas drošību. Teorētiski tas varētu skart dažādās tā saucamās Krievijas tautiešu organizācijas, kas no Krievijas saņem gan finansējumu, gan uzdevumus, kas tām Latvijā jāpilda.

Ceturtdien Saeimas deputāti par jaunajiem grozījumiem balsoja pirmajā lasījumā. Tos atbalstīja visas valdības partijas un arī opozīcijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai. Iebilda Saskaņa. Visi tās deputāti atturējās vai bija pret.

- Gribējām pajautāt, kāpēc nebalsojāt par grozījumiem Krimināllikumā?

ŅIKITA ŅIKIFOROVS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Tāpēc, ka es nepiekrītu tam regulējumam, kas ir paredzēts pašlaik. Problēma ir. Bet tas variants, kas tiek piedāvāts, nav pilnībā atbalstāms.

SERGEJS POTAPKINS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Tāpēc, ka frakcijā mēs tā nolēmām. Balsot.

SERGEJS DOLGOPOLOVS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Es jums pateikšu, kāpēc es to darīju. Personīgi es. Pirmkārt – tas ir nopietns grozījums. Likumam, kas nav grozīts gandrīz 20 gadus. Un steidzamības kārtā. Es viņu neesmu lasījis. Punkts divi – man rodas jautājumi par definīcijām. Ko mēs uzskatām par suverenitāti. Ko mēs uzskatām par nacionālām interesēm. Šeit ir jābūt precīzai definīcijai.

SERGEJS MIRSKIS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Kāpēc es atturējos? Tāpēc, ka tur ļoti nekonkrētas lietas ir sarakstītas. Ja viņas būtu konkrētas, es būtu atbalstījis.

JŪLIJA STEPAŅENKO, Saeimas deputāte (Saskaņa):

Galvenā mana doma ir tāda, ka šo likumu tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, pilnībā var pagriezst pret likumpaklausīgiem cilvēkiem. Kuri vienkārši nav apmierināti ar spēkā esošo iekārtu. Arī vārda brīvība varētu tikt ierobežota. Drošības labā!

JĀNIS ĀDAMSONS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, bet nez kāpēc uzskatām, ka gan drošība, kārtība uz ielām, drošība to, kas skar valsts robežu, drošība to, kas skar mūsu specdienestus, ir jāīsteno kaut kur ar 19. gadsimta metodēm.

- Kāpēc atturējāties, par Krimināllikumu balsojot?

IVANS RIBAKOVS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Nu... To pamatoja deputāts Jānis Ādamsons. Nu, man liekas, ka es atbildēju uz jautājumu. Kāds pamatojums bija... Viņš no trubīnes... izskanēja.

- Nu jā. Bet jūsu kā cilvēka domas kādas ir?

Nu, līdzīgas tā kā pateica Ādamsona kungs.

SERGEJS DOLGOPOLOVS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Ja mēs runājam par drošību kā tādu – tā neapšaubāmi ir ļoti svarīga lieta jebkurai valstij. Bet vai tas ir vienīgais garants un vienīgais līdzeklis, ka mēs mainām Krimināllikumu, tam, ka mēs nodrošinām sev drošību? Nu, to es nesaprotu. Visu, ko es nesaprotu, es nevaru atbalstīt. Jo, ja es to nesaprotu... Es nepieskaitu sevi pie ļoti stulbiem cilvēkiem. Es neesmu ģēnijs, bet stulbs es gan neesmu. Tāpēc man ir jābūt skaidrībai.

- Orlova kungs, kur jūs bijāt pazudis?

VITĀLIJS ORLOVS, Saeimas deputāts (Saskaņa):

Kad?

Nu, kad bija svarīgie grozījumi Krimināllikumā. Nebalso – Orlovs. Kur tad jūs bijāt?

Varbūt nenostrādāja...

Kas nenostrādāja?

Aparāts. Ar viņiem ir ļoti lieli problēmi.

Nu tad jāpērk jauni. Nu trakums!

Es saprotu, iepirkums būs uz balsojuma sistēmu.

- Jūs nepamanījāt pats, ka nenobalsojāt?

Nē – nepamanīju. Paldies, ka par to, ka man jūs to...

Lai arī daļai saskaņiešu bija grūtības noformulēt, pret ko tieši viņi jaunajā regulējumā iebilst, otrajā - pēdējā lasījumā viņi gatavojas balsot pret izmaiņām.

Šī nav pirmā reize, kad Saskaņa iebilst pret būtiskiem likumu grozījumiem, kas stiprina valsts drošību. Pirms gada mainīja likumu, lai varētu sodīt cilvēkus par pretlikumīgu piedalīšanos bruņotos konfliktos. Krimināllikumu izgrozīja, un šobrīd par to draud reāls cietumsods. Arī toreiz Saskaņas deputātiem līdzīgi kā šonedēļ bija nepatika pret steigu, šaubas par likuma skaidrību un tā lietderību.

2015.gada 12.februāris

VALĒRIJS AGEŠINS, Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis (Saskaņa):

Mūsuprāt, panta dispozīcijā ietvertā norma ir ļoti izplūdusi, neskaidra un var izraisīt vairākus jautājumus un nopietnas šaubas par tās piemērošanu.

REGĪNA LOČMELE-LUŅOVA, bijusī Saeimas deputāte (Saskaņa):

Tāpēc es lūdzu nebalsot par vienā paketē sasieto šo te trīs grozījumu paketi un nepieņemt steigā sacerēto juridisko brāķi. Paldies!

Ja ne brāķis, tad pamatīgs caurums likumā līdz šim ir bijis pants, kas ļauj sodīt spiegus. Latvijas likumi šajā jomā esot vieni no maigākajiem starp NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai spiegu varētu sodīt, mūsu drošības iestādēm ir obligāti jāpierāda, ka šī persona darbojas ārvalstu specdienestu uzdevumā. Bet spiegu dienesti maskējas un darbojas aiz dažādiem piesegiem – par spiegu var kļūt vēstniecības darbinieki, žurnālisti, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki u.c. Tieši stingrākie likumi Igaunijā un Lietuvā spiegus pēdējos gados ļāvuši pieķert krietni biežāk nekā pie mums.

Krimināllikuma iecerētā redakcija

«85. pants. Spiegošana

(1) Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī par jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par valsts noslēpuma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.»

- Ja līdz šim būtu spēkā šādas likuma normas, tad būtu vairāk aizturētu cilvēku, būtu vairāk atklātu noziegumu? Vai ir bijušas tādas situācijas, kad jūs redzat, ka noziegums notiek un pēc Lietuvas vai Igaunijas likumiem būtu iespējams šo cilvēku aizturēt, bet Latvijā to nav iespējams izdarīt?

INTS ULMANIS, Drošības policijas priekšnieka vietnieks:

Ja konkrēti runā par to, kas bija katalizators likumdošanas izmaiņām spiegošanas pantā, tad es varu viennozīmīgi apgalvot, ka šādas situācijas mūsu redzeslokā ir bijušas un vērtētas un tieši likuma nepilnību dēļ mēs neesam varējuši attiecīgi reaģēt.

Pēc Lieldienu brīvdienām Saeima grozījumus pieņems galīgajā lasījumā un tie stāsies spēkā. Dažas normas līdz tam nāksies nedaudz precizēt un uzrakstīt arī atsevišķu pantu komentārus, lai nerastos bažas, ka ar tiem tiks ierobežotas Satversmē noteiktās tiesības brīvi izteikties. Kā sola drošības iestādes, grozījumi garantēs stabilitāti un drošību mūsu valstī.

Uz augšu
Back