Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Diemžēl šā brīža skarbā realitāte, ar ko sastopas vairums ģimeņu, ir rindas uz vietu bērnudārzā vairāku gadu garumā. Turklāt bērnudārzos uzņem bērnus no divu gadu vecuma, taču bērnu kopšanas pabalsts beidzas, mazulim sasniedzot pusotra gada vecumu.
Lai atkal nepazeminātos ģimenes ienākumi un māmiņa, kas nereti ir arī vienīgā bērna apgādniece, varētu atgriezties darbā, nākas meklēt atzīt, ka mazulim ir jāmeklē auklīte. Taču atrast labu aukli, kurai (ideālā gadījumā) jākļūst par ģimenes locekli, ir ļoti sarežģīti. Mēs mīlam savus bērnus un vēlamies, lai dažādās dzīves situācijās viņi justos labi, mierīgi, omulīgi un komfortabli, lai neskatoties uz to, kas viņiem ir blakus, viņi vienmēr būtu aizsargāti un justos drošībā. Bet, kā lai zinām, ka cilvēks, kas atnāks ieņemt mūsu vietu un pavadīs ar mūsu bērnu lielāko dienas daļu, būs tas īstais un pareizais? Kā lai zinām, vai šis cilvēks būs tas, kuru bērns pieaugot atcerēsies ar vārdiem: Cik kolosāls cilvēks bija mana auklīte? Kā atrast cilvēku, kuram varētu uzticēt savu bērnu? Kā izvairīties no šausmu stāstiem, kas pēdējā laikā dzirdēti par auklēm – par auklītēm, kas bērnus nepabaro vai kas neatbild uz mazā jautājumiem, jo pati cauru dienu skatās televīzijas seriālus. Jā, ir dzirdēts pat par auklītēm, kas bērnus necieš, un par to, kā, šādu auklīti ieraugot, bērns apķeras ap mammu un raudot nelaiž prom. Ir arī stāsti par auklēm, kas piedzeras, piebaro bērnu ar nomierinošām zālēm utt. Ko darīt un kā vispār sākt? Žurnāls Mans nams ir mana pils veic nelielu apkopojumu, kādā veidā atrast ideālo aukli Vecākiem kā pakalpojuma saņēmējiem nav nekādu garantiju par auklīšu profesionalitāti, jo lielākoties šo darbu dara tie, kas paši uzskata, ka ir spējīgi pieskatīt bērnu. Vairumā gadījumu viņiem nav ne izglītības, ne sertifikāta, kas apliecinātu spējas strādāt par bērnu aukli. Bet varbūt sāksim ar to – kā un kur vispār var atrast aukli?
Sākumā vienkāršāk ir apjautāt radus, draugus, paziņas un kaimiņus - bieži vien tādā veidā arī izdodas ātri un operatīvi atrast atbilstošu cilvēku, bet, ja tas neizdodas, ir vēl citas iespējas, piemēram: * Var sākt ar sludinājumu lasīšanu vai ievietošanu laikrakstos un internetā. Taču jāatzīst, ka šis nav tas labākais variants. Pat ja uzskatāt sevi par cilvēku, kas spējīgs uzreiz pateikt, kas svešinieks par putnu, diez vai gribēsiet uzticēt savu lielāko dārgumu pilnīgi svešam, pēc sludinājuma atrastam kandidātam. Pat ja potenciālā aukle uz pārrunām ierodas ar kaudzi rekomendāciju – ko tas jums dod? Tāpat jūs nevarat zināt, kurš šīs rekomendācijas devis un cik tās ir ticamas.
* Aukles var meklēt dažādās personāla atlases firmās. Internetā ir pat izveidoti atsevišķi aukļu piedāvājumu portāli. Izvēloties šo variantu, ir diezgan liela ticamība, ka visas piedāvātās aukles būs rūpīgi pārbaudītas un atzītas par uzticamām un spējīgām veikt bērna pieskatīšanas un audzināšanas pienākumus. Katrā ziņā varēsiet būt pilnīgi droši, ka šīs kandidātes ir nesodītas, veselas un atbilstoši izglītotas.
Pieņemot lēmumu kādu no aukles kandidātēm uzaicināt uz pārrunām, skaidri jādefinē prasības un īpašības, kurām, jūsuprāt, auklei ir jāatbilst – kvalifikācijai, attieksmei pret bērniem, darba pieredzei utt. Aukles piemērotību ieteicams pārbaudīt ne vien emocionāli (patīk/nepatīk), bet arī rūpīgāk. Proti, nekautrējieties kandidāti izprašņāt, uzdot viņai visdažādākos jautājumus, kā arī iespēju robežās pārbaudīt viņas sniegto atbilžu atbilstību patiesībai. Šaubas vai aizdomu ēna aukles izvēles brīdī ir pilnīgi nevietā. Te gan jāpiebilst - nerunājiet pieredzējuša izmeklētāja cienīgā formā, bet labāk vediniet uz vienkāršu sarunu, lai skaidrāk redzētu dzīves uztveri. Painteresējaties par kandidātes (kandidāta) ģimeni, kā tiek plānot strādāt ar jūsu bērnu, ģērbt, ēdināt utt. Ko darīs laikā, kad bērns gulēs, būs nomodā? Vienmēr noskaidrojiet pēc iespējas vairāk informācijas par kandidāti, jo nevajag aizmirst, ka galu galā jūs uzticēsiet viņai dārgāko, kas jums ir – jūsu bērnu. Nekautrējieties norunāt tikšanos pie aukles mājās, lai skaidri redzētu, kāds eksemplārs īsti jūsu izvēlētā/-tais kandidāte/-ts. Vērojiet, kā bērns reaģē uz aukli. Pirmajā dienā, kad atstājat mazo kopā ar aukli, tomēr palieciet mājās un pēc iespējas neuzkrītošāk pavērojiet, kā auklīte strādā ar jūsu bērnu.
Kad aukli beidzot esat atraduši un izvēlējušies, stingri definējiet prasības un uzdevumus, kuru izpildi no viņas/-a sagaidāt. Lai izvairītos no jebkādām domstarpībām, visas tiesības un pienākumus ieteicams atrunāt pēc iespējas detalizētāk, tostarp darba grafiku, apmaksas kārtību utt.
Sākumā aukli nolīgstiet uz neilgu laiku, lai redzētu, kā veidojas bērna un aukles attiecības. Nebaidieties lauzt vienošanos, ja redzat un jūtat, ka kaut kas šajās attiecībās nav tā, kā vajadzētu būt. Nekautrējieties un nevilcinieties, auklei darbu uzsakot. Savukārt, ja nu jums ar bērna aukli ir ļoti paveicies un visi, tostarp arī bērns, ir ļoti apmierināti, tomēr neatslābstiet un turpiniet uzmanīt aukles darba kvalitāti, nepieļaujot nekādas atkāpes. Pieņemot ģimenē aukli - esiet gatavi: • pieņemt savā ģimenē vēl vienu, vairāk vai mazāk svešu cilvēku; necentieties izlikties labāki, nekā esat patiesībā; • noteikti un atklātā tekstā pasakiet auklei visu, kas jums viņā nepatīk, tādējādi izvairīsieties no kaut kādu mistisku mājienu došanas, kurus aukle tikpat labi vispār var nesaprast. Runājot atklāti, gan jūs, gan aukle jutīsieties daudz labāk un drošāk - nekas nebūs pārprasts vai noklusēts; • aizrādīt auklei, ja viņa līdz ar bērna pieskatīšanu pacentusies arī izmazgāt veļu, uzkopt mājokli, pagatavot vakariņas utt. (ja vien šie darbi neietilpst viņas pienākumos, par kuriem iepriekš esat vienojušās). Šāda centība jāuztver piesardzīgi, jo, lai pagūtu apdarīt visus šos darbus, mazāk laika atliek pašai bērna pieskatīšanai, kas ir aukles galvenais uzdevums. Turklāt esiet gatavi tam, ka agri vai vēlu aukle vēlēsies samaksu par šiem papildu pienākumiem, kuri jums it kā nemaz nebija vajadzīgi; • ar laiku aukle var pārvērsties par jūsu draudzeni. Tādā gadījumā nekavējoties jāizvēlas – vai nu aukles, vai draudzenes statuss. Prakse un pieredze liecina, ka abi šie jēdzieni ir savstarpēji nesavienojami. Tāpēc, ja esat apmierināta ar aukles darbu, saglabājiet distanci un nejauciet lomas. Bet, ja aukle jums kļuvusi par jaunu sirdsdraudzeni, meklējiet jaunu kandidatūru sava mazuļa pieskatīšanai. Kādēļ vajadzīga aukle? Visbiežāk tādēļ, ka: * mammai ir jāstrādā vai/un jāmācās; * vecākiem pieciešams atpūsties, rast laiku sev (vismaz pāris stundas). Plusi: * Bērnam ir dažādība. Cits cilvēks, citas iespējas - ir interesanti, ko jaunu var iemācīt, pasākt utt. * Auklei ir 100 % pienākums nodarboties tikai ar bērnu. * Ļauj mātei, abiem vecākiem atpūsties (tas savukārt uzlabo pašsajūtu, pāra savstarpējās attiecības, mikroklimatu ģimenē).
Mīnusi: * Citu cilvēku negatīvā attieksme. Vai labai mātei ir tiesības izmantot aukli vai palīgu? * Izmaksas, izdevumi. Jāņem vērā arī morālās izmaksas, ja izmanto pazīstamu cilvēku palīdzību (piemēram, vecmāmiņa var neņemt naudu, bet uzskatīt, ka viņai ir pilnas tiesības bērnu audzināt un kopt pēc saviem ieskatiem. Radu vai draugu cilvēkam grūtāk aizrādīt vai atlaist, ja neapmierina – riskē sabojāt attiecības ne tikai ar konkrēto cilvēku, bet arī ar tiem draugiem vai radiem, kas ar viņu saistīti). * Bailes un šaubas. Ko un kā cits cilvēks darīs – kādas vērtības, audzināšanas metodes izmantos un ienesīs, kādas attiecības veidosies, vai bērns un mājoklis būs drošās rokās? Plašāk šo rakstu lasiet žurnāla Mans nams ir mana pils februāra numurā