„ASV konkrēti var redzēt, ka reģionos, kuros audzē graudus, cilvēkiem ir resni vidukļi; kur audzē liellopus - cilvēkiem ir lieli, smagi kauli; kur audzē vistas - viņiem ir kūkums uz muguras, bet tur, kur audzē sivēnus, paši līdzinās sivēniem - apaļi un rozīgi," intervijā žurnālam „Patiesā dzīve" saka makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis.
Tas lielā mērā apstiprina seno teicienu - tu esi tas, ko tu ēd. To, ko cilvēks ēd, cenšas noskaidrot arī markobiotikas speciālisti, lai līdzsvarotu mūsu uzturu un izslēgtu no tā nevajadzīgo.
Jautāsiet ko tieši dara makrobiotikas speciālists? „Kad cilvēks atnāk, es ar īpašu aparātu veicu neirofunkcionālo diagnostiku, kas faktiski kalpo par atskaites punktu. Tas parāda, kādā stāvoklī ir cilvēka orgāni pašreizējā brīdī. Ar 70-80% ticamību var konstatēt, kurš orgāns būs nākamais, kas cietīs, kurš orgāns jau ir cietis un kurš ir labā stāvoklī. Pēc tā rādītājiem var secināt arī vēlamo ēšanas, vingrošanas, masāžas vai emociju terapiju. Kad tas izdarīts, es izstrādāju ēšanas ciklu un tos, kuriem tas vajadzīgs, iepazīstinu ar emocionālo brīvības tehniku (vajag izdzēst negatīvās atmiņas pēdas; pēc tam parādās normāls enerģijas tecējums pa ķermeni, parādās patīkamas emocijas, un, ja ir patīkamas emocijas, sāk uzlaboties fiziskais ķermenis)," saka R.Lācītis.
Tomēr bez aparāta rādījumiem nozīme ir arī tam, vai klients ir vīrietis vai sieviete, cik vecs, vai sporto, ir vadītājs vai padotais. „No tā visa atkarīgs, kas viņam būtu jāēd," saka R.Lācītis. Viņš arī saka, ka nav praktiski iespējams klientam speciālistu piemuļķot, jo to, vai cilvēks ir ievērojis norādīto režīmu, uzreiz parāda aparāta mērījumi.
Pēc R.Lācīša teiktā, katrs ēdiens ir zāles. „Piemēram, griķi organismā izraisa karstumu, tāpēc tie jāēd ziemā vai vasarā tad, ja ir drēgns un līst," viņš saka. Nakteņu ēšanas ietekmē savukārt rodas locītavu problēmas - artrīts, osteoporoze. Piemēram, kartupeļu un tomātu ķīmiskā, enerģētiskā kvalitāte rada ļoti plašu ietekmi, kas var padarīt vājākus kaulus, locītavas, zobus un smaganas. Arī ar ūdens patēriņu nevajag pārforsēt. „Ūdens ir jālieto iztikai tikai tik daudz, lai šūnas saņemtu šķidrumu un spētu atjaunoties, tātad - iespējami mazāk! Ar pārmērīgo ūdens dzeršanu, kas visur tiek ieteikta, mēs esam sevī uzkrājuši lieko šķidrumu, ko vairs nedabūjam ārā," saka R.Lācītis. Tas rada pārslodzi nierēm, tievajām zarnām, rada pārslodzi sirdij, parādās asinsvadu problēmas.
Tomēr vai pēc šāda traktējuma ēdams nav praktiski nekas un no kā tad vispār var pārtikt? Galvenais ir saprast, ko konkrētajā gadījumā klients var un nevar ēst, un tad ievērot principu, ko formulējis kāds Sanktpēterburgas profesors: ja mēs gribam labu veselību, katru dienu jāēd cits ēdiens. „Sporta pedagoģijas akadēmijas anatomijas pasniedzēja, kurai pašai jau tagad ap septiņdesmit, stāstīja, ka mēnesī jāēd trīsdesmit dažādi ēdieni. Ko darām mēs? Katru dienu kartupeļi, mērce, karbonāde, kefīrs - un viss... Un brīnāmies, kāpēc trīs dienas nevaram pakakāt... Vēderam jāiziet katru dienu - tas ir obligāts nosacījums," saka R.Lācītis. Pēc viņa teiktā, maize un kartupeļi veido riepas, savukārt kukuļus un celulītu uz gūžām veido piena produktu, īpaši, „veselīgo" jogurtu atliekas.
Ne mazāk būtisks ir arī sekss. „Ja „tajā sfērā" viss sakārtojas, daudzas veselības problēmas pāriet pašas no sevis," saka R.Lācītis un uzsver, ka lieliem burtiem pie ikvienas guļamistabas un virtuves durvīm vajadzētu uzrakstīt: „Cepts ēdiens = impotence un frigiditāte."
Faktiski šī ir sava veida diēta, kas ir jāpieņem kā dzīvesveids. Cik tas ir viegli? „Organisms pārslēdzas pirmajās desmit dienās, garšas sajūtas mainās aptuveni divu nedēļu laikā; garšas kārpiņas pakāpeniski atmirst un visu laiku veidojas jaunas, tāpēc tajā brīdī, kad tu maini ēdienu, organisms, kas vairs nedabū iepriekšējo uzturu, mainot garšas kārpiņas, arī pamazām mainās, tostarp pieņemot citu ēdienu."
Plašāk par makrobiotikas būtību un Roberta Lācīša pieredzi lasiet žurnāla „Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.