Kad priekšā garākas brīvdienas, mūžam aizņemtiem cilvēkiem nepavisam nav viegli izšķirties par veidu, kā tās pavadīt. Protams, ideāli, ja var apvienot aktīvu izkustēšanos ar laisku pasēdēšanu pavasarīgā dabas stūrītī, teicami — ja blakus ir mīļotā otrā pusīte, draugi vai vismaz domubiedri.
Sliktāk, ja izrādās — vientulība ir tik liela, ka vienīgais glābiņš ir televizors, bet vēl sliktāk, ja pilnvērtīgai atpūtai traucē kādas slimības. Paradoksāli, bet tieši atpūtas dienas mēdz būt kā katalizators, kas beidzot liek pievērst uzmanību nezin pa kuru laiku samilzušām veselības problēmām!
Vīrieša veselības parametri
Kā konstatējuši pētnieki, ar dažādiem veselības traucējumiem vismazāk prot sadzīvot stiprais dzimums. Un jo aktīvāks, darbīgāks indivīds, jo grūtāk viņam ir pieņemt slimību — stāvokli, kad nākas mainīt savus paradumus, bet dažreiz pat dzīves veidu. Zināms, ka vīrieši mazāk interesējas par veselības profilaksi un par kaut kādu konkrētu kaiti sāk meklēt informāciju tikai tad, ja tā ļoti sāpīgi atsaucas uz viņa vispārējo organisma stāvokli. Parasti, kamēr vēl var paciesties, stiprais un izturīgais indivīds neļauj sev apstāties, lai padomātu par iemesliem, kas izsaukuši izmaiņas veselībā. Dīvaini, ka vīrieši, kuri atzīst seksu, visai maz domā par seksuālo veselību, kas taču ir neatņemama vispārējā veselības stāvokļa daļa!
Seksologi ir noteikuši vīriešu seksuālās veselības parametrus: pilnvērtīgu dzimumlocekļa erekciju un dzimumakta ilgumu. Par pilnvērtīgu var uzskatīt tādu erekciju, kad dzimumlocekli brīvi, bez īpašas roku palīdzības var ievadīt vagīnā. Par nosacītu normu dzimumakta ilguma ziņā var uzskatīt laiku no 1,5—6 minūtēm. Ja dzimumakts ieilgst, iespējams, jārunā par aizkavētu sēklas noplūdi. Ja ejakulācija notiek minūtes laikā vai pat, nepaspējot locekli ievadīt vagīnā, — problēmas rada priekšlaicīga sēklas noplūde.
Kas rada seksuālo krīzi?
Vīrietis, kas dzīvo regulāru un pietiekami intensīvu dzimumdzīvi, parasti saglabā dzimumaktivitāti arī vēlā brieduma periodā. Normāli seksuālās aktivitātes kulminācija parasti iestājas ap 30—35 gadiem, un, pakāpeniski mazinoties, tomēr vēlme sevi seksuāli apliecināt dzīvo vīrietī līdz pat 70—80 gadiem. Bet mūsdienās, kaut arī dzimumnespēja jeb impotence tiek uzskatīta par padzīvojušu indivīdu nelaimi, diemžēl ceturtā daļa četrdesmitgadnieku ir spiesti atzīt, ka viņu seksuālie pārdzīvojumi nezin kādu iemeslu dēļ jau ir mainījušies uz slikto pusi. Par īpaši kritisku vīriešiem tiek uzskatīts viņu dzīves 41. gads. Tā kā notiek pārmaiņas fizioloģijā, kuras pie tam sakrīt ar krīzi domāšanā, — tiek analizētas un pārvētītas dzīves vērtības: var gadīties, ka šajā laika periodā vīrietis pazaudē vēlmi un spēju nodarboties ar seksu uz visu atlikušo mūžu.
Seksuālo krīzi var radīt ne tikai organisma dabiska novecošanās vai bīstamais 41. mūža gads. Izrādās, kā vīrieši, tā sievietes var justies sliktāk zināmos laika posmos atkarībā no savām dzimšanas dienām. Faktiski var runāt par trim problemātiskiem mēnešiem gadā: pirmais — mēnesis pirms dzimšanas dienas, otrais — mēnesis pēc dzimšanas dienas, trešais — septītais mēnesis pēc dzimšanas dienas. Šajos periodos parasti pazeminās organisma aizsargspējas jeb imunitāte, tajā skaitā arī psihiskā, neizskaidrojamu iemeslu dēļ pasliktinās pašsajūta, ir biežāk vērojamas straujas garastāvokļa maiņas.
Kad iestājas pilnmēness
Pašsajūta pasliktinās, un pazeminās vēlme pēc seksuāliem piedzīvojumiem, īpaši brieduma gadu cilvēkiem. Seksualitāti nelabvēlīgi ietekmē arī:
*pazemināts atmosfēras spiediens;
*cikloni, anticikloni, ļoti vējains laiks;
*paaugstināta saules radiācija;
*krasas āra temperatūras svārstības;
*pilnmēness — hipertoniķiem paaugstinās asinsspiediens, nervozi tendētie nervozē vēl vairāk, pazeminās ikdienas stresa slieksnis;
*jauns mēness — hipotoniķiem uznāk ķermenisks vājums.
P.S. Spēka un veselības uzturēšanai pilnmēness un jauna mēness laikā ikvienam par labu var nākt piparmētru tēja vai piparmētru uzlējums!
Priecāties par dzīvi, baudīt pilnvērtīgas seksuālās attiecības vīriešiem traucē kaites, kuras saistītas ar prostatas dziedzeri.
Izmantojiet gumijas mētelīti!
Prostatīts ir priekšdziedzera iekaisums, ko izraisa infekcija vai sekrēta sastrēgums priekšdziedzerī. Prostatītam var būt kā akūta, tā hroniska forma. Akūta prostatīta gadījumā raizes sagādā sāpes vēdera lejasdaļā un dzimumorgānos, bieža un sāpīga urinēšana, reizēm arī paaugstināta temperatūra. Savukārt hronisks prostatīts ir viena no biežāk sastopamām uroloģiska rakstura slimībām vīriešiem vecumā no 35 līdz 55 gadiem, tā simptomi: sāpes vēdera lejasdaļā un krustos, urinēšanas traucējumi, dzimumnespēja, vispārējs nogurums. Tā kā akūto prostatītu mēdz izraisīt dažādi mikroorganismi, piemēram, gonokoki, trihomonas u.c., tad šo slimības formu vēl mēdz dēvēt par bakteriālo prostatītu. Secinājums: lai izvairītos no inficēšanās, nekad nav par lieku pārliecināties, ka esat nodrošinājušies ar gumijas "mētelīti" tajās reizēs, kad dzimumattiecību partnere ir vēl "terra incognita"! Ja tomēr gadās iedzīvoties akūtā prostatītā, nekas cits neatliek, kā doties pie ārsta, kas izrakstīs lietošanai antibiotikas, kuras, iespējams, būs jālieto ilgstoši, jo pretēji baktērijām tām iekļūt prostatā ir grūti. Parasti mediķi paralēli medikamentiem iesaka arī biežāku ejakulāciju — ar spermu no organisma tiks izvadīti arī daļa kaitīgo mikrobu.
Hroniskā jeb nebakteriālā prostatīta cēloņi ir neskaidri, bet tie nav saistīti ar bakteriāla tipa inficēšanos. Līdzēt var dakteru izrakstītie preparāti, pievienojot ārstniecības kursam arī siltas sēdvannas.
Tautas dziedniecības padomos pret prostatītu var atrast ļoti vienkāršu profilaktisku līdzekli: dienā esot jāapēd vismaz viena glāze izlobītu ķirbju sēklu.
Kāpēc suns ir cilvēka labākais draugs?
Priekšdziedzeris jeb prostata raizes sagādā ne tikai iekaisumu gadījumos. Labdabīga prostatas hiperplāzija jeb prostatas palielināšanās — arī viens no prostatas dziedzera slimības veidiem. Ir kāds interesants fakts, kas varbūt izskaidro, kāpēc radies pazīstamais sauklis: "Suns — cilvēka labākais draugs!" — no prostatas palielināšanās ir pasargāti visi zīdītāji, izņemot vīriešus un… suņus!
Prostatas palielināšanās pazīmes:
*urinējot strūkliņa kļūst arvien vājāka, sīkāka;
*grūtības sagādā kā urinācijas uzsākšana, tā beigšana;
*vajadzība pēc tualetes kļūst arvien biežāka;
*vajadzība urinēt rodas arī vairākas reizes naktī;
*beidzot urinēšanu, procesa beigas nav sajūtamas.
Visbiežāk prostatas hiperplāziju novēro vīriešiem ap 40 gadu vecumu. Ja prostatas palielināšanās process ir sācies, neārstēts tas var turpināties līdz pat mūža galam, prostatai palielinoties pieckārtīgi. Lai arī šīs kaites cēloņi joprojām ir visai miglaini, toties palīdzība no mediķu puses ir efektīva — tiek rekomendēti kā medikamenti, tā operācija.
Līdzīgi prostatas hiperplāzijai arī prostatas adenoma jeb labdabīgs prostatas audzējs piesaka sevi ar dažādiem urinācijas traucējumiem. Visbiežāk no prostatas adenomas cieš vīrieši vecumā no 50—60 gadiem, un saslimšanas iespēju palielina laicīgi neārstēts prostatas iekaisums. Slimības pirmajā stadijā sašaurinās urīnizvadkanāla sākumdaļa un ir traucēta urinēšana, otrajā stadijā urinēšanas grūtības progresē, bet, ja slimību neārstē, trešajā stadijā jau rodas hroniska urīna aizture, kas var izraisīt smagu urīnceļu iekaisumu, nieru mazspēju un traucējumus citu orgānu darbībā. Paralēli mediķu ieteiktajām metodēm adenomas ārstēšanai palīdz lazdu lapu un mizu novārījums. Masāžām var izmantot smiltsērkšķa un dižegles eļļu maisījumu līdzīgās daļās. Spazmas novērš svaigu struteņu sula — seši pilieni dienā — un bišu māšu peru pieniņš. Regulāri var dzert māteru, asinszāļu, milteņu, brūkleņu lapu, fenheļa augļu tējas.
Kā pie prostatītiem, tā prostatas adenomas ieteicams ievērot diētu. Nav ieteicama sālīta, marinēta, kūpināta pārtika. Labdabīgu iespaidu atstāj svaigi spiestu dārzeņu sula, arī kokteiļos, sajaucot kāpostu, biešu, burkānu, ķirbju, kabaču, gurķu, seleriju sulas dažādās attiecībās.