Kā meklēt jaunu saimnieku

Starptautiskā organizācija «Cilvēki par iejūtīgu attieksmi pret dzīvniekiem» («People for the Ethical Treatment of Animals») izstrādājuši pamatprincipus, kurus ievērojot iespējams atrast labas mājas jūsu mīļdzīvniekam/ –iem arī ārpus jūsu pašu bezgalīgās mīlestības un aprūpes loka.

Jautā, skaidro, pēti, pārliecinies!

Turpmākie jautājumi, kas dzīvnieka īpašniekam uzdodami potenciālajam jaunajam īpašniekam, izstrādāti tā, lai no atbildēm gūtu nepieciešamo informāciju par jaunā saimnieka attieksmi, atbildības līmeni.

Kāpēc vēlaties suni vai kaķi? Meklējiet kādu, kas vēlas, lai dzīvnieks būtu ģimenes loceklis, ģimenes sabiedrotais. Izvairieties no cilvēkiem, kas meklē suni mājas vai teritorijas sargāšanai (sargsuņi ļoti bieži tiek pamesti pēc tam, kad viņi vairs nav «derīgi vai pielietojami» sargāšanai), vai tādiem, kas meklē suni vairošanai. Īpaši nevar uzticēties firmu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kas vēlas suni ēku vai teritorijas sargāšanai, jo šiem suņiem nekad nav viena īsta saimnieka, kas rūpēsies par viņiem. Ja kāds vēlas suni kā dāvanu draugam vai radiniekam, uzstājiet, lai cilvēks, kas pavadīs savu turpmākās dzīves daļu ar šo dzīvnieku, piedalās izvēles procesā. Ja interesējas bērns, tad runājiet ar viņa vecākiem.

Vai jums agrāk ir bijuši dzīvnieki? Kas ar tiem noticis? Cilvēki, kuriem nekad nav bijis dzīvnieka mājās, jābrīdina par nozīmīgām izmaksām un atbildību, kas saistīta ar rūpēm par dzīvnieku, ieskaitot pastaigas, pilnvērtīgu ēdināšanu un veterinārās izmaksas. Cilvēks, kam ir bijuši dzīvnieki agrāk, bet tie ir nozagti, sabraukti, pazaudēti vai atdoti, ir vērtējams kā slikts kandidāts...

Vai kāds pa dienu ir mājās? Dzīvnieki, kas ir raduši pie sabiedrības, var kļūt izmisuši vai pat var sākt mājās plosīt lietas, ja tiek atstāti vieni uz ilgāku laiku. Tāpat arī kucēni ir jābaro trīs līdz četras reizes dienā, un viņiem nepieciešama īpaša uzmanība, kamēr viņi mācās prasīties ārā. Pat pieaugušiem suņiem nevajadzētu likt ciesties visu dienu, līdz kāds atnāks mājās no darba un izlaidīs suni ārā. Nolemiet, vai jūsu dzīvnieks atbilst potenciālā saimnieka dzīves stilam.

Kas notiks, ja pārcelsieties uz citu dzīvesvietu vai ceļosiet? Rūpes par dzīvnieku ir jāuzņemas uz 10–15 gadiem. Atgādiniet potenciālajiem īpašniekiem, ka viņiem būs jānoorganizē, ka kāds rūpējas par dzīvnieku atvaļinājumu laikā, un jādomā par dzīvnieka vajadzībām, ja notiks pārcelšanās.

Vai jūsu pagalmam vai dārzam apkārt ir žogs? Nožogots pagalms ir vispiemērotākais. Cilvēki, kuriem nav iežogota pagalma, varētu ļaut sunim skraidīt savā vaļā, kas nav atļauts un ir bīstami, vai pieķēdēt viņu, kas sunim būtu nožēlojama un vientuļa eksistence.

Kur turēsiet dzīvnieku? Uz-manieties no cilvēkiem, kas runā, ka suns dzīvos vai gulēs verandā, suņa mājā, garāžā vai pagrabā. Šie cilvēki, visticamāk, nebūs ieinteresēti paņemt suni, lai tas būtu ģimenes sabiedrotais.

Ko domājat par sterilizāciju/kastrēšanu? Simtiem, tūkstošiem dzīvnieku iet bojā vai tiek iznīcināti katru gadu, jo nav pietiekami daudz māju, kur šos dzīvniekus izmitināt. Vienmēr pieprasiet, lai potenciālais saimnieks apmaksā sterilizāciju vai kastrēšanu pirms adoptēšanas, lai izvairītos no tālākas vairošanās, kas rada jaunus bezpajumtes dzīvniekus. Esiet uzmanīgi, ja cilvēkiem jau mājās ir suns: viņi varētu domāt par dzīvnieku vairošanu.

Kas vēl dzīvo ar jums kopā? Pārliecinieties, vai visi pārējie ģimenes locekļi arī vēlas mājās dzīvnieku un ir informēti par potenciālā saimnieka plāniem. Tāpat uzziniet arī bērnu vecumu ģimenē. Ģimenēm ar maziem bērniem ir jāizstāsta, ka maza kucēna vai kaķēna spēlēšanās ietver lēkāšanu, košanu.

Ja jaunas mājas nerodas

Lūdzu, nesteidzieties ar suņa vai kaķa atdošanu pat tad, ja laiks «spiež». Nespējot atrast labu māju mīlulim vai viņa atvasēm, labāk dzīvnieku nododiet patversmei, ko vada dzīvnieku aizsardzības organizācijas!

Ja mīlulis ir vecs, bailīgs, kautrīgs vai atkarīgs no jums, bet jums neizdodas atrast mājas, kur dzīvnieku mīlētu, žēlsirdīgākais ceļš ir vest pie veterinārārsta iemidzināt. Dzīvnieks, kas ir dzīvojis ar jums garus gadus, var ciest, ilgoties un novārgt, kad būsiet prom. Izšķiroties par eitanāziju, jums vajadzētu būt ar savu draugu tajā brīdī kopā...

Nekad neatdodiet vai nepārdodiet savu dzīvnieku veikaliem vai cilvēkiem, kas sola jūsu vietā dzīvnieku iekārtot!!! Tādi cilvēki un veikali ir ieinteresēti peļņas gūšanā, un viņiem bieži ir vienalga, kas notiek ar dzīvnieku, kad tas atstāj veikalu vai pārdevēju.

Tā kā nevar izvairīties no dzīvnieku iemidzināšanas arī patversmēs (ja viņus nevar ilgstoši iekārtot), humāna iemidzināšana ir daudz, daudz labāka nekā nežēlīga, lēna nāve no slimības, cietsirdīgas izturēšanās, bada un slāpēm vai pakļūšanas zem auto riteņiem. Eitanāzija ir labāka nekā dzīve, kas ir briesmīga un nožēlojama dēļ nevērības vai cietsirdības. Mierīga un humāna nāve ir jāatzīst par labāku risinājumu salīdzinājumā ar dzīvi, ko pavada tik daudzi dzīvnieki – piesieti visu dzīvi ķēdē vai ilgstoši turēti pagrabā, garāžā, kur svaigs gaiss, atbilstošs, pietiekams ēdiens, tīrs ūdens, kustības, regulāra veterinārā aprūpe, spēles un rotaļas ar saimnieku, cieņa un mīlestība ir ļoti reta parādība.

Arī Latvijā jābūt uzmanīgiem!

Ir cilvēki, kas vēlas iegūt dzīvniekus eksperimentiem vai vairošanai vai arī lai pārdotu kā sargsuņus vai cīņu suņus. Šie indivīdi bieži izliekas, ka meklē dzīvniekus kā ģimenes sabiedrotos, un ņem līdzi bērnus vai vecākus cilvēkus, lai iegūtu jūsu uzticību. Nedomājiet, ka ar jums jau tas nenotiks!

Vienmēr pajautājiet personu identificējošus dokumentus (ja jūs paskaidrosiet iemeslu, godīgam cilvēkam nebūs iebildumu). Pierakstiet personas pilnu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, telefona numuru un paskaidrojiet, ka apmeklēsiet viņu mājvietu (lai pārliecinātos, ka viņš tur patiešām dzīvo). Pajautājiet (un pārbaudiet) atsauk-smes no veterinārārstiem, kaimiņiem un darba devējiem.

Ir ļoti svarīgi ielāgot, ka, reklamējot savu dzīvnieku avīzē, nekad nevajag rakstīt «dāvina» vai «atdod par brīvu uz labām mājām». Uz šādiem sludinājumiem visbiežāk atsaucas cilvēkiem ar sliktiem nolūkiem. Pirms izvietojat sludinājumu avīzē, apsveriet fotogrāfiju un sludinājumu izlikšanu veterinārajās klīnikās, zooveikalos un vienojieties ar patversmēm par informācijas izvietošanu.

Šauboties ieklausies intuīcijā!

Apmeklējiet potenciālā saimnieka mājvietu. Lūdziet tikties ar citiem ģimenes locekļiem un novērojiet viņu reakciju pret dzīvnieku. Esiet vērīgi pret vecākiem, kas saka: Jānītis būs atbildīgs par suni, jo tas var nozīmēt, ka neviens nenodrošinās regulāru aprūpi vai dzīvnieks tiks atdots prom, kad Jānītim zudīs interese. Nekad nejūtieties neērti, ka dzīvnieciņu tur neatstājāt!

Pārliecinieties, ka potenciālais saimnieks izprot atbildības apmērus, ieskaitot dzīvnieka turēšanas nodevas maksāšanu, veterināro aprūpi, siksnas un žoga nepieciešamību suņiem.

Neatdodiet savu dzīvnieku, līdz neesat ar viņa jaunajiem dzīves apstākļiem pilnībā apmierināts. Ja ir jebkādas šaubas par potenciālo saimnieku vai jaunajām mājām vai ja situācija vai sajūtas jums kaut kādā veidā ir sliktas, nekautrējieties teikt «nē» vai «ļaujiet padomāt». No tā ir atkarīga jūsu dzīvnieka labklājība un laime!

Lai atvieglotu mīluļa pāreju uz citu dzīvesvietu, dodiet līdzi visas dzīvnieka mantas, rotaļlietas, siksnas, pavadas, nagu asināmos, būrus, traukus utt. Grāmatas, bukleti par dzīvnieka turēšanu un aprūpi arī var būt noderīgi jaunajiem saimniekiem. Atstājiet savu adresi, telefona numurus un lūdziet jaunos saimniekus zvanīt, ja viņiem rodas sarežģījumi vai jautājumi.

Pēc adoptēšanas vismaz vienu reizi nebrīdinot apmeklējiet jauno mājvietu, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks ir laimīgs un labi aprūpēts.