Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieradums arvien ir stiprāks par veselo saprātu, tādēļ veselību bojājam uz nebēdu. Latvijas iedzīvotāji ir otrie kaislīgākie smēķētāji Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" pētījums.
Kapeņu stāstiņi
Viena trešdaļa iedzīvotāju smēķē, turklāt pīpmaņu skaits strauji audzis pēdējos gados, – norāda P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājs Viesturs Šiliņš.
Uzsākot smēķēt, cilvēks izbauda īslaicīgu labsajūtu, baudu un pašapziņas paaugstināšanos, bet pēc tam rodas atkarība.
Smēķētājiem ar laiku paliek dzelteni pirkstu gali un zobi, no rītiem pastiprinās kraukāšanās, āda kļūst plānāka, samazinās kāju muskuļi, rodas onkoloģiskas slimības un citas veselības problēmas.
V. Šiliņš zīmē baisu ainu: smēķētājs mūža pēdējos mēnešus ir pie sistēmas, viņš mokās ar elpas trūkumu, miesas uzbūve ir kalsna.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras pulmonoloģe un alergoloģe Ineta Grīsle skaidro, ka smēķēšanas radīto plaušu slimību izcelsmei ir divi mehānismi: iekaisuma radīšana un mutagēni kancerogēnais efekts.
– Cigarešu dūmu ieelpošana stimulē gļotu produkciju, bojā un noārda skropstiņepitēliju, ierosina klepu. Apmēram pusei smēķētāju rodas hronisks iekaisums elpceļos (bronhīts), bet ģenētiskā nosliece gandrīz ceturtajai daļai smēķētāju nosaka hroniskas obstruktīvas plaušu slimības – HOPS – attīstību. Šiem pacientiem ne vien rodas iekaisums elpceļos, bet arī sabrūk plaušu audi. Pat nedaudz nopūloties, HOPS pacienti sūdzas par elpas trūkumu. Neatmetot smēķēšanu, viņi kļūst par invalīdiem un mirst, – stāsta I. Grīsle.
Hroniska smēķētāja mūžs ir vidēji par septiņiem gadiem īsāks nekā nesmēķētājiem.
Divas plaušas. Vienīgās
Apmēram 80 – 90% saslimušo ar plaušu vēzi ir smēķētāji, rēķina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Torakālās ķirurģijas centra vadītājs Jāzeps Baško. Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams brīdina, ka vienīgā iespēja cīnīties ar plaušu vēzi ir smēķēšanas atmešana, jo nav skrīninga metožu, kas palīdz to savlaicīgi atklāt.
No onkoloģiskas slimības cieš arī apmēram 25% pasīvo smēķētāju, savukārt pasīvo smēķētāju nāves cēlonis visbiežāk ir sirds un asinsvadu slimības. Viņi ieelpo nefiltrētus dūmus, kas satur daudzas ķīmiskas vielas augstākā koncentrācijā nekā smēķētāji, tai skaitā darvu un nikotīnu. Dūmi var kairināt acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu. Tie piesārņo gaisu, iesūcas drēbēs, matos, mēbelēs un izraisa nepatīkamu smaku.
– Tiem, kuri izsmēķē vairāk nekā 20 cigarešu dienā, akūta miokarda infarkts strauji samazinās pirmo trīs gadu laikā, taču "atlieku" risks pēc smēķēšanas pārtraukšanas saglabājas 20 gadu un ilgāk. Tiem, kas izsmēķē mazāk nekā 10 cigarešu dienā, risks samazinās strauji, bez "atlieku" riska novērošanas trīs gadus pēc smēķēšanas pārtraukšanas, – skaidro Latvijas Kardiologu biedrības rezidents Andrejs Ērglis.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna min vairākus argumentus:
– Tabakas cienītājiem tikai trešdaļa spermatozoīdu spēj pārvarēt olšūnas apvalku, savukārt smēķējošās grūtnieces palielina varbūtību, ka traucētas skābekļa apgādes dēļ auglis attīstās lēnāk, var būt priekšlaicīgas dzemdības, bērns piedzims slimīgs.
Smēķētāju bērniem biežāk ir bronhīts, plaušu karsonis, astma, vidusauss iekaisums.
Pētījumos pierādīts, ka tabakas bojātas plaušas ir ideāla vide tuberkulozes baciļa attīstībai. Turklāt tas attiecas gan uz aktīvo, gan pasīvo smēķēšanu.
Ūdens pīpes
Tabakas izraisīto piesārņojuma līmeni izelpā palīdz noteikt oglekļa monoksīda jeb toksiskās tvana gāzes mērījumi. Eiropas Savienības valstīs kampaņas "HELP: Par dzīvi bez tabakas" veiktā pētījumā atklājies, ka oglekļa monoksīda vidējais līmenis smēķētājiem divas reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni.
Lai pīpmaņus maldinātu par labu tabakas izstrādājumu klāstā it kā nekaitīgiem produktiem, ražotāji rada cigaretes ar dažādu garšu vai piedāvā ūdens pīpes. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pretsmēķēšanas kampaņas vadītāja Jumiko Močizuki-Kobajaši apgalvo, ka tabaka nogalina jebkurā formā – smēķēta, košļāta un ieelpota.
PVO sadarbības partneris Latvijā tabakas kontroles jautājumos Jānis Caunītis piekrīt, ka ūdens pīpes smēķēšana nav tik labi izpētīta kā cigarešu smēķēšana, tomēr droši var apgalvot, ka tā nav alternatīva cigaretēm. Pat pēc iziešanas caur ūdeni šādas tabakas dūmi (arī aromatizēti un saldināti) satur daudz indīgo vielu, tajā skaitā tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Turklāt arī tabakas sadedzināšanai lietotās ogles degšanas laikā rada indīgās vielas.
Arī viena iemuša lietošana vairākiem cilvēkiem, smēķējot vienu ūdens pīpi, rada risku inficēties ar tuberkulozi, hepatītu un citām transmisīvām slimībām.
Palīdzība atmešanā
I. Grīsle atkarību no nikotīna salīdzina ar heroīnu. Atšķirība – nikotīns cilvēka organismu sagrauj pēc vairāk nekā 10 gadiem.
Viņas pacientu pieredze liecina, ka smēķēšanas atmešanā nav universālas metodes, turklāt tas ir grūts process. Tādēļ pēc padoma, kā atmest smēķēšanu, vislabāk doties pie ārsta.
Atbrīvoties no nikotīna atkarības vieglāk ir jaunībā. Ilgstoši smēķējot, tas ir daudz grūtāk.
Ja smēķēšana ir cieši saistīta ar ikdienas rituāliem (pirmā cigarete, dzerot kafiju vai sarunās ar kolēģiem pusdienlaikā), tad jāmaina savi ieradumi (kafiju aizstāj ar sulu vai sarunu laiku velta lasīšanai, fiziskiem vingrinājumiem u.tml.). Piemērots laiks smēķēšanas atmešanai ir brīvdienas un ceļojumi.
Lielākā daļa pretsmēķēšanas līdzekļu balstās uz nikotīna aizvietošanu. Pirms vairākiem gadu desmitiem pasaulē parādījās plāksteri un košļājamās gumijas. Antidepresantu lietošana ir pārdesmit gadu jaunāka metode.
Latvijā patlaban pieejams recepšu medikaments Champix. Tas kaitīgā ieraduma atmešanā esot efektīvs, jo palīdz atmest smēķēšanu un cīnīties ar blakusefektiem. Ārstēšanas kurss ir 12 nedēļas.
Netradicionālās smēķēšanas atmešanas metodes ir akupunktūra un psihoterapija.
Atmešanas simptomi (nervozitāte, nemiers, miega traucējumi, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, sirdsdarbības palēnināšanās, pastiprināta ēstgriba un tieksme pēc tabakas) pazūd daudz ātrāk, ja smēķēšanu pārtrauc uzreiz, nevis pakāpeniski samazina.
***
UZZIŅA
Katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par 6 – 7 minūtēm.
20 minūtes pēc pēdējās cigaretes normalizējas asinsspiediens, uzlabojas asins piegāde pēdām un plaukstām.
Pēc astoņām stundām normalizējas skābekļa saturs asinīs.
Pēc nedēļas uzlabojas sejas krāsa, pazūd nepatīkamā ādas, matu, izelpas smaka.
Pēc mēneša kļūst vieglāk elpot, pazūd nogurums, galvassāpes, nemoka klepus.
Pēc gada uz pusi, salīdzinot ar smēķētāju, samazinās koronāro slimību risks.
Pēc pieciem gadiem samazinās iespēja saslimt un nomirt ar plaušu vēzi, salīdzinot ar tiem, kuri izsmēķē paciņu cigarešu dienā.
Ietaupās nauda.