Saistībā ar prāmja Estonia avāriju 1994. gadā ir neatbildēti daudzi jautājumi, un neviena versija par kuģa nogrimšanu nedrīkst palikt neizpētīta – tāds ir viens no ekspertu komisijas secinājumiem par starptautisko izmeklēšanu, ar ko tā Igaunijas valdību iepazīstināja ceturtdienas vakarā.
Prāmja Estonia nogrimšanas lietā jaunas neskaidrības (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan bija gaidīts, ka Igaunijas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums prāmja Estonia lietā ceturtdien tiks publiskots, tomēr komisijas darbība tika pagarināta līdz šā gada 1. septembrim.
Ekspertu komisija bija pārbaudījusi Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izveidotās starptautiskās izmeklēšanas 1997. gadā publiskoto slēdzienu, ka prāmja bojāejas cēlonis ir nepilnības kuģa konstrukcijā. Ekspertu komisijas priekšsēdētājs, valsts prokurors Marguss Kurms paziņoja, ka starptautiskās komisijas izstrādātajā ziņojumā par prāmja nogrimšanu ir daudz pretrunu. "Ar mūsu rīcībā esošajiem pierādījumiem ir ļoti grūti vai pat neiespējami noliegt citas versijas par prāmja nogrimšanas cēloņiem," viņš sacīja, norādot, lieta nav pietiekami izmeklēta.
Kā vienu no šādiem piemēriem M. Kurms minēja to, ka ziņojumā nav sniegta atbilde uz jautājumu, kā ūdens varēja ieplūst klājos, kas atrodas zem klāja, uz kura bija novietotas mašīnas. Jo ziņojumā bija minēts, ka avāriju izraisīja nepilnības autoklāja durvju noslēgšanas mehānismā. Ja ūdens būtu iekļuvis tikai šajā klājā, kuģis, visticamāk, nebūtu nogrimis, bet gan apgāzies augšpēdus.
Ziņojumā arī trūkst pierādījumu izteikumam, ka viļņi bojājuši kuģa priekšgalu un ka šā bojājuma dēļ kuģa priekšgals nolūzis, tādējādi ļaujot ūdenim iepūst kuģī un to nogremdēt. Turklāt šis starptautiskās izmeklēšanas komisijas slēdziens ir klajā pretrunā ar divu aculiecinieku sniegto informāciju, proti, ka uzbrauktuve bijusi slēgta vēl desmit minūtes pēc laika, kad ziņojumā vēstīts par ūdens ieplūšanu autoklājā, norādīja M. Kurms.
Vairāk nekā puse no katastrofā izdzīvojušajiem un divas trešdaļas no tiem, kas katastrofas brīdī bija nomodā, bija jutuši korpusa satricinājumu. Šā grūdiena iespējamais iemesls ziņojumā nav apskatīts. Ekspertu komisijas priekšsēdētājs norādīja uz iespēju, ka daļa pierādījumu izmeklēšanas sākotnējā posmā ir noslēpta. Piemēram, nevienā no nirēju filmētajiem materiāliem nav redzama kuģa korpusa apakšējā daļa, tādējādi joprojām pieļaujams, ka tur varētu būt caurums.
Pēc ziņojuma uzklausīšanas Igaunijas tieslietu ministrs Reins Langs sacīja, ka no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas kopējā lēmuma ir atkarīgs, vai tiks sākta jauna izmeklēšana prāmja Estonia nogrimšanas lietā. Ceturtdienas vakarā, uzstājoties TV3 ēterā, R. Langs norādīja – iespējams, Estonia vraku varētu izcelt, tomēr par šādu soli nevar lemt Igaunija viena pati. Tāpēc valsts lūgs ASV Nacionālās drošības aģentūru sniegt iespēju iepazīties ar tās rīcībā esošajām slepenajām lietām, kas saistītas ar prāmja avāriju.
Prāmis Estonia nogrima 1994. gada 28. septembrī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Katastrofā dzīvību zaudēja 852 cilvēki, izglābās vien 137. Uz prāmja bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no tiem izglābās seši. Kopš tā laika par iespējamiem traģēdijas cēloņiem ir sarakstītas vairākas grāmatas, uzņemtas filmas. Pagājušajā gadā šajā lietā vēl vairāk neskaidrību radīja kāda pensionēta Zviedrijas muitas darbinieka paziņojums, ka Zviedrijas militārās izlūkošanas dienests pieprasījis nepārbaudīt dažas uz prāmja uzbrauktās automašīnas. Bijušais muitas darbinieks norādīja, ka prāmis izmantots, lai no Igaunijas pēc tam, kad valsti bija atstājis Krievijas karaspēks (tas notika 1994. gada 31. augustā), izvestu padomju militārās iekārtas.