Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9400719t1h8a75.jpg)
Neviens vairs nešaubās: šā gada ziemai varam likt punktu! Lielākajai daļai cilvēku dabas mošanās gadalaiks nāk tikai ar patīkamām, bezrūpīgām emocijām, taču suņu un kaķu saimniekiem bezrūpība nedrīkst kļūt par sabiedroto. Marts izsenis slavens kā kaķu auru laiks... Un arī rējēju krūtīs instinkti savu tiesu prasa...
Suņu mīlas bīstamība
Lai arī suņiem atšķirībā no kaķiem fizioloģiski maķenīt citādi noris mīlas prieki, proti, tie nav izteikti saistīti ar gadalaikiem, tomēr jau pierādījies, ka tieši pavasarī līgavas lūkot vairāk trauc vīrieškārtas suņi. Nu, plēš viņu suņu sirsniņas pušu hormoni kopā ar liegajiem pavasara vējiem...
Ar ko bīstama jūsu vai sveša suņpuiša pavasara mīla? Ar to, ka četrkājainie precinieki pie savām līgavām gatavi steigt pāri kalniem un lejām teju vai aiz trejdeviņām zemēm un, diennaktīm ne ēduši, ne dzēruši, sērst pie mīļotās mājām. Kur tad te problēma un apdraudējums kā cilvēkam, tā dzīvniekam? Pirmkārt tajā, ka, steidzot pie savām sirdspuķītēm, suņvīri bez brīdinājuma paņem brīvsoli no saimniekiem (daudzus nespēj noturēt ne ķēdes, ne sētas, ne veselības problēmas, ne vecums un pat ne aklums) un līdz ar to pazūd. Otrkārt, tajā, ka dzīvnieki pilnīgi nedomā ne par savas mīļotās saimniekiem, ne par «dežūras vietās» nonākošiem svešiem cilvēkiem, līdz ar to apdraud cilvēku veselību.
Tāpēc suņu saimniekiem der atcerēties: ja reiz savus puišrējējus nekastrējat un arī vaislas darbā viņus neiesaistāt, bet, sargājot abstrakto dzīvnieka vīrišķību, viņus pakļaujat fiziskām un morālām ciešanām, tad, uznākot suņu dienām, tomēr uzmaniet suņus daudz, daudz stingrāk! Šis pienākums pret savu dzīvnieku jums jāveic tādēļ, lai četrkājis neapdraudētu sevi, pazūdot un papildinot patversmju klientu loku, un lai rējējs mokošā nāvē nemirtu, nepieskatīts pakļuvis zem mašīnas riteņiem vai atdauzīts no kāda psihopāta izvicinātas rungas...
Suņa pieskatīšana, lai tas brīvsolī mīlas priekos neaizšmauktu, ir saimnieka pienākums arī tajā aspektā, ka tieši jums jāatbild par to, lai dzīvnieks nesavainotu citus cilvēkus. Diemžēl mīlas apreibināts suns ir neprognozējams un bīstams.
Tāpēc arī ļaudīm, kas kļūst par mīlas apreibinātu suņu uzmācības lieciniekiem, būtu jāzina, kā uzvesties un rīkoties, lai nekādās ķibelēs veselībai un skaistumam neiedzīvotos.
Redzot pie savām mājām, kāpņu telpās, parkos, uz ielām skrienam garām vai sēžam vienu, divus vai pat pulciņu rejošu kavalieru, kuri vaktē savu sirdsdāmu, nekādā gadījumā brunču medniekus nedzenājiet! Ne ar skaļu bļaušanu un, kas vēl būtiskāk, ne ar kādu slotaskātu vai mietu! Kā likts, suņvīri bruks virsū... jums. Un bruks pat tādi, kuri dienās, ko vada bez mīlas sakāpinājuma sirdī, nav spējīgi pat mušai nodarīt pāri.
Komunicēt ar mīlas apreibinātu suni bez zināšanām, kā to pareizi darīt, nevajag arī tad, ja redzat svešus suņus pārojamies. Suņvīrišķi tādā brīdī cilvēku neuztver kā radības kroni, bet gan kā konkurentu uz iekārotās sirdi, un labi zināms, kā ar konkurentiem mēdz izrēķināties dzīvnieku kopienās...
Parasti, lai satracinātos suņu barus, kas var būt bīstami cilvēkiem, izklīdinātu, tiek neitralizētas kuces. Proti, ja uz šādiem suņu pavasara burziņiem izsauksiet Rīgas pašvaldības «suņķērāju» dienestu, bet Latvijas mazpilsētās tos dienestus, kam jārisina klaiņojošu suņu problēma, vispirms tiks izķerta tieši kuce. Tad ir cerības, ka ātri vien atskurbušie suņvīri, tukšo vēderu uzmundrināti, atcerēsies «tēva mājas», atgriezīsies tajās, un atkal virs zemes būs miers un labs prāts visiem...
Kaķu mīlas skaļā smirdoņa
Peļu junkuru auru laiks cilvēkiem nerada veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas, tomēr nepatīkamas gan, kā ar pūkaiņu skaļo ņaudēšanu, tā ar runču sekrēta smirdoņu. Risinājums te viens: pilsētās «savvaļā» dzīvojošās kaķu kolonijas par pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem programmā «Noķer–sterilizē/kastrē–atlaiž» ir jāsterilizē/jākastrē, kādam no iedzīvotājiem uzņemoties šā darbiņa iniciatīvu. Tad augu gadu klusums un labs gaiss ņaudošo koloniju dzīvesvietās garantēts.
Toties atbildība par saviem mīluļiem, jo īpaši runčiem, kas ielās tiek izlaisti arī dzimumtieksmes apmierināšanas nolūkā, beidzot jāuzņemas kaķu saimniekiem. Ziniet, ka visā Latvijā pašvaldību pieņemtie normatīvie akti paredz: kaķi pastaigās laižami tikai tad, ja tiem pie kakla siksniņas pievienota norāde ar dzīvesvietu, kā arī — dzīvniekiem jābūt sterilizētiem/kastrētiem, ko apliecina nogriezta pusaustiņa (to izdara veterinārārsts). Kad kaķu auru laikā nokaitinātie kāda nama iedzīvotāji izsauks bezsaimnieku dzīvnieku «ķērājus», jūsu mīlas priekos izlaistais runcis arī var tikt savākts, ja tam nebūs norādes ar dzīvesvietu vai viņa kastrācijas faktu. Ir pašvaldības, kurās ielās savāktie kaķi, ja 14 dienu laikā saimnieks tos patversmē neatrod, tiek nekavējoties eitanazēti...
Man gribētos cerēt, ka lieki piebilst: mūsdienīgi un apzinīgi pilsētās mītošo kaķu saimnieki skaidri apzinās — kaķis ir tikai un vienīgi mājās turams mājdzīvnieks, ko nelaiž vientulīgās pastaigās daudzdzīvokļu namu kāpnēs, pagalmos un pilsētu ielās. Neuzskaitīšu visus tos briesmu avotus, kas apdraud pašu minču dzīvību. Un neuzskaitīšu arī visus tos potenciālos briesmu avotus, kas apdraud cilvēku, jo viņa pastaigās laistais mincis negribot visas infekcijas mājās pārstiepj un izvazā pa cilvēka guļvietām, ēdamgaldiem utt.