Sāls ir vienīgā minerālviela, ko ikdienā speciāli pievieno uzturam. Noteikts, ka ieteicamā norma dienā ir 4–6 grami sāls, taču statistika liecina, ka cilvēks ikdienā uzņem 15 gramu sāls. Sāls palīdz saistīt ūdeni, ir nepieciešams sālsskābes veidošanā kuņģī, iznīcina kaitīgos mikrobus un regulē temperatūru. Cilvēka organismā ir ap 300 gramu sāls, kas pakāpeniski izskalojas, tāpēc krājumi regulāri jāatjauno.
Sāls sastāvā ir 98 procenti nātrija hlorīda. Ir cilvēki, kas sāli nelieto nemaz, lai nekaitētu savai veselībai. Citi nevar iedomāties, ka ēdienam trūkst sāls, tomēr labāk ir nesālīts nekā pārsālīts. Pusaudžiem uzturā jālieto tikai liesa gaļa. Cīsiņos, desās un gaļas konservos ir daudz tauku un sāls, kas pusaudža organismam nav nepieciešami, tādēļ šos produktus labāk aizstāt ar svaigi pagatavotām pupiņām, zivīm, liesu gaļu, olām.
Ar sāls lietošanu, protams, ir jāuzmanās, taču sāli lietojam ne tikai uzturā, bet tam ir praktiska nozīme arī sadzīvē. Lai maize nesāktu kastē pelēt, blakus jānoliek sāls. Slotas mazāk lūst, ja pirms lietošanas tās uz divām stundām iemērc karstā sālsūdenī. Ja sudraba karotes kļūst tumšas, tās var notīrīt ar samitrinātu sāli. Arī emaljētus traukus lieliski var notīrīt ar sāli. Cepot tauki uz pannas tik ļoti nesprēgā, ja uz pannas uzber nedaudz sāls.
Bieži vien saistībā ar sāli piemin jodu, kā pietrūkst ikdienas uzturā un arī dzeramajā ūdenī. Labs risinājums ir jodētā sāls lietošana pārtikā, kas kompensē joda trūkumu. Jodu pievienojot pārtikā lietojamam sālim, tas neizmaina ne sāls krāsu, ne garšu, smaržu un izskatu. Zinātnieki ir pierādījuši, ka joda deficīts organismā ir bīstams, sevišķi sievietēm grūtniecības laikā un zīdaiņu un bērnu vecumā. Tā trūkums var izraisīt bērna attīstības traucējumus, garīgu aizturi un atpalicību, ietekmēt intelektuālās spējas un atmiņu, izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, vairogdziedzera palielināšanos, maņu orgānu – dzirdes, redzes – funkciju pasliktināšanos un paaugstināt saslimstības ar vēzi risku.
Sāls noder kosmētikā. Ja pēc sāls vannas nenoslaukās, bet ietinas peldmētelī un 20 minūtes mierīgi atslābinās, uz ādas palikušais sāls papildus attīra ķermeni. Sālsūdens stiprina ādu un palielina tās pretestības spējas, uzlabo asinsriti, palīdz likvidēt pinnes. Sālsvannas palīdz arī cīņā ar celulītu. Ja ieber kilogramu sāls siltā vannas ūdenī, āda kļūst tvirtāka. Litrā karsta ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes sāls, šķidrumu atdzesē, samitrina tajā dvieli un uz 5 minūtēm uzklāj sejai. Tas ir lielisks līdzeklis taukainas, netīras ādas kopšanai, jo palīdz izžāvēt pinnes. Ja sāli izšķīdina 2 litros karsta ūdens, var ārstēt elpošanas ceļus.
TICĒJUMI PAR SĀLI
• Ja sāli vienmēr nēsā līdzi, tas pasargā no ļaunas acs.
• Kad pie galda kādam sniedz sāli, tad jāsmejas, lai nesanaidotos.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Andis BRĒMANIS, dietologs Vislabāk izvēlēties jodēto sāli
Problēmas sagādā tas, ka ikdienā par daudz lietojam rūpnieciski ražotus gatavus ēdienus. Produktu garšas uzlabošanai un lai tos ilgāk varētu uzglabāt, izmanto vielas, kas to nodrošina, arī sāli. Vajadzētu izvairīties iegādāties gatavu produkciju, bet ēdienu gatavot pašiem. Desu izstrādājumos, gaļas konservos, sāļās zivīs ir daudz sāls. Bieži vien sāli pārdozējam. Ja organisms dienā uzņem 5–7 gramus sāls, tas cilvēkam kļūst par apgrūtinājumu. Sāls ir ūdeni saistošs, ja organismā tā ir par daudz, rodas veselības problēmas: paaugstināts asinsspiediens, tūska, apgrūtinājums sirdij, celulīts. Sāls ir lēts un ērts garšas uzlabotājs, to izmantojam konservēšanā, taču sāli nevar izmantot kā vienīgo garšas uzlabotāju. Ir taču pipari, ķiploki, sīpoli, ķimenes, lauru lapas. Ekonomiski neizdevīgi ir iegādāties garšvielu maisījumu, kurā ir 60 procentu sāls un 20 procentu cukura. Iznāk, ka kilograms garšvielu maksā aptuveni 3,50 latu, un līdz ar to pērkam arī dārgu sāli. Gaumes jautājums, kādu sāli lietot ikdienā – smalko, rupja maluma vai jodēto sāli. Ieteicams izvēlēties jodēto sāli, jo tas satur divus svarīgus komponentus – fluoru un jodu. Fluors ir vajadzīgs zobu un kaulu stiprināšanai, jods – vairogdziedzera darbībai.