Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienam cilvēkam agrāk, citam vēlāk, bet, vidēji rēķinot, apmēram 40–45 gadu vecumā pienāk brīdis, kad iestājas presbiopija jeb vecuma tālredzība – mūža otrajai pusei raksturīga pārmaiņa, kas saistīta ar to, ka pavājinās akomodācija – acs spēja pielāgoties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā.
Tas nozīmē, ka pienācis laiks doties pie acu ārsta un uz optikas salonu pēc brillēm. Par to, ko derētu zināt un pārdomāt, izvēloties brilles, kas varbūt būs pirmās jūsu mūžā, apspriedāmies ar optikas salona Vision express optometristi Ievu Pipari.
Pirmās pazīmes
Tipiska vecuma tālredzības izpausme ir tā, ka rodas vēlme atvirzīt lasāmo tekstu arvien tālāk un tālāk no acīm, lai to labi saskatītu. Par šādu situāciju mēdz jokot: redze jau laba, tikai rokas par īsām. Kļūst grūtāk redzēt sliktā apgaismojumā, piemēram, cilvēks tekstu var netraucēti lasīt spilgtā gaismā, bet, kad sāk krēslot, jūt, ka šo pašu tekstu vairs nevar salasīt. Tekstu, kas rakstīts īpaši sīkiem burtiņiem, piemēram, uz dažādu produktu etiķetēm, ir grūti salasīt arī labā apgaismojumā. Šīs neērtības ir kaitinošas un ļoti traucē ikdienā. Tāpēc jādodas pie acu ārsta uz kādu medicīnas iestādi vai uz redzes pārbaudi optikas salonā, lai saņemtu briļļu recepti. Patiesībā katram cilvēkam būtu regulāri reizi gadā jāveic profilaktiska acu veselības pārbaude.
Ja brilles nevalkā
Reizēm cilvēki cenšas ignorēt vajadzību pēc brillēm. "Nevajag baidīties no brillēm!" saka Ieva Pipare. "Tas ir mīts, ka, reiz sākot valkāt brilles, tieši tāpēc būs vajadzīgas arvien stiprākas un stiprākas. Presbiopija attīstītas gan tad, ja brilles valkā, gan tad, ja nevalkā." Taču, nevalkājot brilles, pasliktinās pašsajūta, acis vairāk nogurst, cilvēks vairs nevar ērti lasīt un strādāt pie datora un var padarīt mazāk, turklāt pasliktinās darba kvalitāte. Var būt arī galvassāpes un acu sāpes, jo tad, ja netiek lietota attiecīgā redzes korekcija, cilvēks ir spiests acis vairāk piepūlēt.
Dažādas prasības brillēm
Vislabākais risinājums vecuma tālredzības korekcijai pilnīgi noteikti ir brilles. Vienkāršākais variants – tādas, ko lieto, tikai lasot. Lai cilvēks aprastu ar domu, ka nu viņam ir brilles, un iemācītos ar tām sadzīvot, var sākt ar pašām parastākajām lasāmbrillēm. Taču var gadīties, ka šādas brilles neapmierina cilvēka prasības, tāpēc ir vajadzīgas bifokālās vai progresīvās brilles. Piemēram, var būt, ka pārdevējam jāskatās gan datora monitorā, gan uz klientu, kurš pienācis pie letes, un vienlaikus jāredz, kas notiek tālākajā tirdzniecības zāles galā – šajā gadījumā labāk uzreiz sākt ar kombinētajām brillēm, ar kurām būs iespējams skaidri redzēt visos šajos attālumos.
Strādājot pie datora, iespējams, derēs tās pašās lasāmbrilles. Ja redze kļūst sliktāka, abi šie darbi vairs nav veicami ar vienām brillēm. Tad risinājums var būt kombinētas brilles, kam lēcu apakšdaļā ir lasīšanai, bet augšdaļā – darbam pie datora piemērots stiprums. Ar šādām brillēm var saskatīt gan datora monitoru, gan tastatūru, gan dokumentus uz galda.
Daži cilvēki labprātāk izvēlētos kontaktlēcas, bet jāņem vērā, ka kontaktlēcas koriģē redzi tikai noteiktā attālumā, šajā gadījumā priekšmetus tuvumā. Tāpat kā ar lasāmbrillēm cilvēks nevar skatīties televizoru, viņš ar kontaktlēcām labi neredzēs tālumā. Tiesa, eksistē arī progresīvās kontaktlēcas, bet tās pagaidām ir maz pieprasītas.
Kā redzes izmaiņas progresēs?
Tas, kā progresē presbiopija, atkarīgs gan no acs individuālajām īpatnībām, gan no redzes slodzes. Šai attīstībai vajadzētu sekot, ik gadu pārbaudot acis pie speciālista, bet tas nenozīmē, ka arī brilles būs jāmaina katru gadu. Cilvēkiem, kuriem ir tālredzība, presbiopija rada lielākas neērtības, viņiem ir vajadzīga stiprāka redzes korekcija gan tālumā, gan tuvumā. Cilvēki ar nelielu tuvredzību ir salīdzinoši privileģētā stāvoklī, viņi ilgu laiku var lasīt bez brillēm, vienkārši noņemot tālumam domātās brilles; arī sīkiem burtiem iespiestu tekstu var salasīt diezgan labi, tomēr brilles tālumam vēl joprojām būs vajadzīgas. Ja tuvredzība ir izteikta, nepieciešama korekcija arī lasīšanai.
Pierašana pie brillēm
Ja cilvēkam vajadzīga tikai neliela redzes korekcija (piemēram, +0,75), tad ļoti bieži, uzliekot jaunās brilles, viņš uzreiz jūtas labi un ērti. Grūtāk ir tad, ja, piemēram, ir astigmatisms, kas iepriekš nekad nav koriģēts. Pie šāda veida korekcijas pierašana var ilgt līdz pat divām nedēļām, bet tas ir normāli, jo acīm nu jāpierod skatīties pareizi, tāpēc nevajag izbīties, ja, uzliekot brilles, pirmajā brīdī šķiet, ka taisnas līnijas ir šķības vai papīra lapa izskatās izliekta. Ja tomēr neizdodas pierast, ir jāatgriežas optikas salonā un jālūdz noskaidrot diskomforta cēloni. Varbūt nav pietiekami ērti pielāgots rāmītis, tas spiež, un tāpēc cilvēks jūtas slikti. Iespējams, ir jāpārskata lēcu izvēle – teiksim, cilvēks, kurš strādā pie datora, ir izvēlējies iegadāties lēcas bez antirefleksa pārklājuma. Reizēm jāpārskata pati recepte, jo redzi ietekmē dažādi faktori: cik nogurušas ir acis, kāds pārbaudes brīdī bijis vispārējais veselības stāvoklis, vai lietoti medikamenti u.c.
Ņem vērā izskatu un ērtības
Ja cilvēks nekad nav valkājis brilles, viņam vēl tikai jāveido viedoklis par to, kādas vislabāk kalpos un visglītāk izskatīsies. Prasības ir ārkārtīgi dažādas.
Ir konservatīvi cilvēki, kuri katras nākamās brilles vēlas tādas pašas kā iepriekšējās, jo pie tādām pieraduši un tās arī piestāv. Viņus var saprast. Daudzi ir pārliecinājušies, ka kardināla briļļu rāmīšu formas maiņa ne vienmēr ir ērta. Ja cilvēks pieradis lasīt ar brillēm, kurām ir ļoti lielas lēcas, viņš, iespējams, nejutīsies īpaši ērti, uzliekot modernas, šauras brilles, jo visu laiku redzēs apkārt rāmīša maliņas. Nereti konkrētai sejas formai patiešām vislabāk piestāv noteiktas formas rāmīši, un tad katras nākamās brilles ir līdzīgas, kaut arī varbūt atkarībā no modes tendencēm tās gatavotas no citas krāsas materiāla, ar citiem rotājumiem utt. Ne visi cilvēki arī vienādi labi jūtas, valkājot brilles ar plastmasas vai metāla ietvariem. Ir daudz dažādu nianšu, kuras ražotāji ņem vērā, lai katrs cilvēks varētu atrast sev vistīkamākās un piemērotākās brilles.
Dažiem patīk, ja vienās brillēs ir apvienota gan tuvuma, gan tāluma korekcija – lai lasītu, strādātu pie datora, vadītu mašīnu, pasargātu acis no ultravioleto staru iedarbības utt. To visu patiešām var apvienot, tomēr ieteicams turēt mājās arī rezerves brilles, jo gadījumā, ja ar vienīgajām brillēm kas atgadās, nevar īsā laikā izgatavot jaunas.