Dombrovska lielais pārbaudījums EK beidzies (251)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas kandidāts Eiropas Komisijas komisāra amatam Valdis Dombrovskis, kuram Žana Kloda Junkera vadībā varētu uzticēt arī EK viceprezidenta amatu, iztaujāšanā Eiropas Parlamentā šodien sevi pierādīja pārliecinoši. Dombrovskis savas izredzes vēl nekomentē, bet atzīst, ka ir labi padarīta darba sajūta, jo sagatavošanās prasīja daudz pūļu.

19:40 Sarunā ar Latvijas žurnālistiem Valdis Dombrovskis pēc iztaujāšanas augstajam amatam atklāja, ka viņam pēc trīs stundu ilgās pārbaudes ir labi

padarīta darba sajūta, jo sagatavošanās prasīja daudz pūļu.

Viņš atzina, ka tas viņam bijis smags process. Dombrovskis atturējās izteikt prognozes par savām sekmēm, jo tas tagad esot EP deputātu rokās.

Dombrovskis potenciālo komisāru iztaujāšanu uzskata par svarīgu un vajadzīgu procesu, kas ir demokrātijas iezīme, taču viņš atzina, ka komisāru apstiprināšana ir arī sava veida politiskās vienošanās un kaulēšanās process.

«Manuprāt ir ļoti svarīgi, ka EK kandidāti iziet šādu uzklausīšanu. Tas stiprina EK demokrātisko leģitimitāti. Jebkurā gadījumā uzklausīšana bija pietiekami sarežģīta, jo kopumā tieši ekonomikas un finanšu joma ir tā, kura izraisa samērā skaidras ideoloģiskās domstarpības starp dažādām grupām EP, un tas skaidri bija redzams uzklausīšanas laikā,» atzina deputāts, piebilstot, ka tālākais lēmums ir EP deputātu rokās.

Jautājumi pēc būtības bija samērā ideoloģiski

«Ja labēji centriskajām frakcijām EP kopumā bija atbalstoša nostāja, tad no kreisi centriskajām frakcijām bija daudz jautājumu, kā būtu jāpārskata Eiropas Savienības (ES) makroekonomiskie mehānismi, bet tieši tas ir arī jaunievēlētā EK priekšsēdētāja uzstādījums, ka ir jānodrošina ciešāka sasaiste starp ekonomikas un sociālajām politikām, un tieši viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos pienākums ir šo koordināciju nodrošināt,» skaidroja Dombrovskis.



19:36 Latvijas komisāra amata kandidāts skaidroja, ka viņa potenciāli pārraudzītās sfēras (ekonomika, eiro un sociālie jautājumi) vienmēr raisa asas domstarpības Eiropas Parlamentā dažādu politisko spēku starpā, kas bija arī vērojams viņa iztaujāšanas laikā.

Uz jautājumu, ko viņš varētu darīt Latvijas labā, esot augstajā amatā, Dombrovskis atbildēja, ka komisāri pirmkārt ir visas ES pārstāvji, taču aizmirst valsti, no kuras nāc, arī nevajagot. Viņš prognozēja, ka Latvijas sadarbības jautājums varētu izkristalizēties, mūsu valstij pārņemot ES prezidentūru no nākamā gada.

Sēde noslēdzas ar aplausiem

18:29 Dombrovskis pateicas par jautājumiem, norāda, ka viņam savā kompetencē vēl ir kur augt un ir lietas, ar ko viņam vēl padziļināti jāiepazīstas. No vairākiem deputātiem iztaujāšanas laikā

Dombrovskim tika veltīti atzinīgi vārdi par viņa skaidro un kompetento nostāju

iztaujāšanas laikā.

18:25 Dombrovska iztaujāšana ir noslēgusies ļoti laicīgi, un viņam dotas piecas minūtes teikt noslēguma vārdus klātesošajiem.

18:23 Pēdējais atkal izskan jautājums par eirozonu un izstāšanās/iestāšanās procesiem. EPP pārstāvis aktualizē tēmu: kā tas nākas, ka, piemēram, Zviedrija ir ES dalībvalsts, kritērijus izpilda, taču eirozonai nepievienojas. Dombrovskis atbild, ka eirozonai

jāpaliek atvērtai jaunām dalībvalstīm, taču piespiest nevienu uz to nevajadzētu.

18:21 Dombrovskis uzsver, ka svarīgi Eiropas līmenī risināt tikai tādus jautājumus, kuru risināšana tādā, nevis nacionālā līmenī, ir nepieciešama un efektīva.

18:09 Sociāldemokrātu pārstāvis Havjers Lopess kritizē, ka taupībai bijušas katastrofiskas sociālās sekas - esot valstis, kurās ir sliktāka situācija nekā pirms četriem gadiem. Viņš šaubās par tā dēvētās troikas politikas efektivitāti.

17:53 Izskan jautājums par Eiropas novecošanos un kā panākt, lai gados vecāki cilvēki darba tirgū netiktu diskriminēti. Dombrovskis to sauc par visas Eiropas izaicinājumu. Jādomā, kā mainīt sociālās sistēmas un adaptēt, ņemot vērā novecošanos, saka Dombrovskis. Svarīgi atbalstīt strādāt gribošos, lai viņi varētu pārkvalificēties

vajadzības gadījumā, lai strādātu vecumam atbilstošāku darbu,

bet darba tirgū paliktu.

17:44 Dombrovskis atbildē uz kādu jautājumu

vēlreiz uzsver, ka ir aktīvs eirozonas atbalstītājs un aizstāvis.

Viņš pauž ticību eiro kā valūtai un ar savu teikto izpelnās aplausus sēžu zālē.

17:33
Konstadinka Kuneva (EMPL, GUE) runā par valstīm, kuras ir grūtībās, - izskan kritika, ka atbalsta pasākumu ietvaros, iespējams, ierobežotas tiesības uz streiku.

17:30 Ulrike Trebesius (ECR) no Vācijas jautā, kā Dombrovskis veicinās strukturālo reformu veikšanu Eiropas Savienībā. Dombrovskis politiķei atbild vācu valodā, uzsverot, ka strukturālas reformas ir būtisks faktors. Viņš skaidro, ka augstāks solidaritātes līmenis nozīmē arī lielāku kontroli, runājot par atbalstu valstīm, kuras ir grūtībās.

17:24 Marko Zanni (EFDD) jautā par dažādiem noteikumiem par izstāšanos no eirozonas, kas vecajām dalībvalstīm ir nodrošināta, savukārt jaunās to nevar. Dombrovskis uzsver, ka par šādu iespēju valstīm nākotnē būtu jārunā.

17:17 Nobela prēmijas kandidāti runā, ka krīzi Eiropā nevar pārvarēt, ja eiro turpina pastāvēt, saka Bernd Lucke (ECR). Viņš interesējas par Dombrovska uzskatiem par dalībvalstu iespēju izstāties no eirozonas. Dombrovskis

uzsver, ka tendence vainot visā eiro izskanējusi jau iepriekš

un viņš uz šo jautājumu jau atbildējis. Savukārt par izstāšanos saka: patlaban šāda procedūra ES līgumos nav paredzēta, taču tas būtu iespējams, ja valstis par attiecīgām izmaiņām līgumos vienosies.

17:11 No sociāldemokrāta Renato Soru

izskan asa kritika par ekonomisko situāciju Latvijā,

ko Dombrovskis neesot minējis, runājot par savas valsts pozitīvo pieredzi. Dombrovskis skaidro, ka pārņēma valsts vadību, kad tā jau bija dziļās grūtībās, tāpēc risinājumi bija sāpīgi.

17:07 Jautājumu uzdod Latvijas EP deputāts Krišjānis Kariņš (EPP) - par to, vai būtu jāaptur eirozonas paplašināšanās. Dombrovskis

uzskata, ka mazām valstīm ir vērts pievienoties eirozonai, jo tā ir stabilāka,

palielinās investoru interese un ir citi ieguvumi, kuriem ir piemērs arī Latvija. Tas ir svarīgi arī ģeopolitiski ciešākai sadarbībai, kas aktualizējas saistībā ar Krievijas politiku un citiem faktoriem. Viņš arī uzskata, ka eirozonai jābūt atvērtai, ja valstis spēj izpildīt attiecīgos kritērijus.

16:56 Tatjana Ždanoka (GREENS) prasa Dombrovskim nosaukt konkrētus risinājumus sociālām problēmām, kas Latvijā esot risinātas uz mazāk aizsargātās sabiedrības rēķina. Dombrovkis skaidro, ka Latvijas pieredze balstīta uz trīs soļiem: nekavējoša finansiāla stabilizācija, ekonomiska stimulācija (EP fondu apguve, eksports, mazāks slogs vidējiem un maziem uzņēmumiem) un, treškārt, tika ieviests sociālās drošības tīkls mazāk sociāli aizsargātām sabiedrības grupām.

16:43 Paloma Lopez (GUE) Dombrovskim norāda, ka Latvija ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropā, ko smagi skārusi emigrācija. Viņa jautā, kā šādas valsts pārstāvis var risināt sociālās problēmas, veicināt taisnīgu samaksu un tamlīdzīgi. Dombrovskis atbildē runā par to, cik svarīgi sabalansēt ekonomisko izaugsmi ar konkurētspējas celšanu.

16:36 Peter Simon (S&D) runā par taupības pasākumiem, kas noveda pie bezdarba. Jautā, vai Dombrovskis piekrīt, ka taupība ir iemesls sliktajai sociālajai situācijai virknē valstu. Dombrovskis: nevar būt runa, ka taupība radījusi sociālo krīzi un ekonomiskās problēmas.

Taupība bija vajadzīga, jo virknē valstu bija nopietns ekonomisks disbalanss.

Taču Dombrovskis atzīst, ka no taupības pasākumu procesa daudzās valstīs var mācīties un kļūdas nākotnē novērst.

16:25 No Steven Woolfe (EFDD) izskan ideja par eiro likvidāciju un ar eiro saistītām grūtībām dažādās Eiropas Savienības valstīs. Dombrovskis savā atbildē

izsakās, ka eiro var uzskatīt par milzīgu veiksmes stāstu,

neskatoties uz bijušo krīzi. «Eiro nav problēma. Kā valūta tā darbojas ļoti labi, tā ir stabila. Ceturtdaļa pasaules rezervju ir tieši eiro. Mums nevajadzētu vienmēr valstu ekonomiskajās problēmās vainot eiro,» tā Dombrovskis.

16:11 Miguel Viegas (GUE) uzsver, ka vairums valstu ES neievēro ekonomiskās prasības. Citām ārpus ES valstīm ir mazāki parādi un labāki ekonomiskie rādītāji. Dombrovskis atbildē atzīst, ka Eiropā valstīm ir problēmas ātri atlabt no ekonomiskām grūtībām un valstīm šie iemesli ir rūpīgi jāanalizē. Priekšnosacījums ir ekonomiskā stabilitāte, taču tas neesot vienīgais. Jaunajai komisijai, viņaprāt, būtu jādomā, kā visā Eiropā stimulēt pieprasījumu un izaugsmi.

16:06 Sylvie Gouldard (ALDE)

asi jautā par Dombrovska spēju sadarboties ar citiem komisāriem,

ņemot vērā atšķirīgās politiskās nostājas, un kā iespējams novērst funkciju pārklāšanos. Dombrovskis atbild, ka Junkera vadītajā komisijā svarīgs ir darbs komandā, kas ļaušot sastrādāties arī cilvēkiem no dažādiem politiskiem foniem.

16:02 Sākusies jautājumu un atbilžu sesija. Pirmais runātājs Burkhard Balz uzsver Latvijas kandidāta lielo pieredzi ekonomisko problēmu risināšanā.

16:01 Neskatoties uz šiem solījumiem, Dombrovskis uzsver, ka valstīm ir svarīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, un tādējādi liek saprast, ka svarīgs jautājums ir arī ekonomiski atbildīga saimniekošana.

16:00 Uzrunā Dombrovskis lūdz viņu atbalstīt atbildīgajā amatā, kur viņš strādās pie izaugsmes, investīciju un jaunu darba vietu radīšanas jautājumiem.

15:56 Dombrovskis uzrunā

atzīst, ka ES atkopšanās no lielākās krīzes tās vēsturē joprojām ir trausla,

bezdarbs saglabājas augstā līmenī. Tāpat liels izaicinājums ir novecošanās problēma, parādu pieaugšana. Un tas Eiropai var draudēt ar stagnāciju.

Tomēr, runājot par problēmām, ar kurām Eiropai ir jāsaskaras, deputāts atzina, ka Eiropas atlabšana ir trausla, turklāt bezdarba līmenis eirozonā joprojām pārsniedz 11%. «Jauniešu bezdarbs ievērojami pārsniedz 20%, un gandrīz 16% no visiem eiropiešiem, kuri ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem, ir vai nu bez darba, vai nemācās, vai nepilnveido savas zināšanas.

Eiropa nevar pieļaut zaudēt veselu paaudzi.»

15:55 Eiro ieviešanu Latvijā Dombrovskis min kā svarīgu pieredzi, kas ļaus viņam veiksmīgi stāties pretī Ekonomiskās un monetārās savienības izaicinājumiem un saglabāt eiro stabilitāti.

15: 50 Dombrovskis uzsver savu profesionālo pieredzi, kas varētu viņam palīdzēt atbildīgajā amatā, - to, ka viņš vadījis trīs Latvijas valdības laikā no 2009. gada marta līdz pagājušā gada janvārim. Un šo amatu viņš uzņēmās laikā, kad Latvija piedzīvoja dziļāko ekonomisko krīzi Eiropas Savienībā. Tolaik prioritāte bijusi ātri atjaunot ekonomisko izaugsmi un radīt darba vietas. Tas bijis iespējams, veicot strukturālās reformas, un Latvija spēja kļūt par vienu no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā.

15:46 Uzrunā Dombrovskis uzsver, ka dzimis un audzis aiz Dzelzs priekškara, tāpēc apzinās Eiropas vērtību nozīmību. «Pirms 25 gadiem krita Dzelzs priekškars, veidojot ceļu miermīlīgām demokrātiskām pārmaiņām mūsu kontinentā. Tas ļāva Latvijai pievienoties Eiropas Savienībai (ES),» sacīja Dombrovskis, norādot, ka tieši šā iemesla dēļ tic Eiropas idejas spēkam.

Kā savus galvenos darba uzdevumus kā eiro un sociālā dialoga komisāram Dombrovskis uzrunā uzsver četras lietas:

- eirozonas un visas Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes veicināšana un jaunu darba vietu radīšana,

- eiro stabilitātes nodrošināšana,

- ekonomiskās un sociālās politikas koordinācija, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu visi Eiropas iedzīvotāji,

- sociālo partneru ciešāka iesaiste lēmumu pieņemšanā.

15:41 Noklausīšanās ir sākusies. Procedūra paredz, ka Dombrovskim pirms jautājumu-atbilžu sesijas

būs dots laiks vispārīgai uzrunai, ne ilgāk kā 15 minūtes.

15:37 EPP politiskās grupas koordinators, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pirmdien sarunā ar žurnālistiem Briselē Dombrovska noklausīšanos salīdzināja ar atbildīgāko darba interviju, kāda viņam savā mūžā bijusi.

15:35 Par Dombrovska noklausīšanos Eiropas Parlamentā ir liela interese. Ieradušies ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu žurnālisti. Lielā interese skaidrojama ar to, ka Dombrovskim Junkera vadītajā komisijā iedalīts ne tikai komisāra, bet arī viceprezidenta portfelis.

Vieglu noklausīšanos viņš Dombrovskim neprognozē

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pirms Dombrovska noklausīšanās Briselē žurnālistiem uzsvēra: lai gan Dombrovskis ir kompetents un pārliecinošs kandidāts un viņam ir savas politiskās grupas (EPP) atbalsts, vieglu noklausīšanos viņš Dombrovskim neprognozē. Viņš skaidroja, ka noklausīšanās jebkurā gadījumā ir ļoti nopietns pārbaudījums -

trīs stundu garumā bez pārtraukuma jāatbild uz jebkādiem savu sfēru skarošiem jautājumiem.

Komisāra amata kandidātiem iepriekš ir zināms, kādi cilvēki un no kurām EP grupām jautājumus uzdos, taču ne tas, kādi būs šie jautājumi. Tas nozīmē, ka kandidātam jābūt spējīgam pārliecinoši demonstrēt savas zināšanas konkrētā sfērā.

Ja Dombrovskis kaut kādu iemeslu dēļ sevi pozitīvi noklausīšanās laikā nepierāda, viņam var uzdot

papildu jautājumus, uz kuriem viņam noteiktā laikā ir jāatbild,

papildus izskaidrojot savu savu nostāju un redzējumu tajā vai citā jautājumā. Var tikt nozīmēta arī atkārtota noklausīšanās.

Eiropas politiķiem kopumā nav šaubu par Dombrovska kompetenci

Jautājumus Dombrovskim kā komisāra un EK viceprezidenta amata kandidātam sagatavojušas visas Eiropas Parlamentā pārstāvētās politiskās grupas - katrai dots noteikts jautājumu skaits atkarībā no tās lieluma - proti, cik daudzi Eiropas Parlamenta deputāti ir tās biedri.

Avoti Eiropas Parlamentā TVNET neoficiāli norādīja, ka Eiropas politiķiem kopumā nav šaubu par Dombrovska kompetenci. Tāpat viņam milzīgs pluss ir dalība EPP frakcijā, kas ir liela un ietekmīga grupa Eiropas Parlamentā un visos veidos atbalsta sava kandidāta virzību augstajam amatam.

Pēc Dombrovska noklausīšanās šovakar notiks īpaša sēde, kuras laikā

pārstāvji vienosies par rekomendācijas vēstules tekstu prezidentu konferencei

- tā dos vai nu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu Dombrovskim konkrētajā krēslā. Tā vispirms atbildēs, vai Dombrovskis kopumā ir atbilstošs komisāra amatam, un otrkārt, vai viņš ir kompetents pildīt komisāra pienākumus konkrētajā jomā. Ja vēstulē dots pozitīvs novērtējums, tad sagaidāms, ka Dombrovskis konkrētajā amatā arī tiks apstiprināts.

Interesanti, ka

Dombrovskis pirms noklausīšanās sagatavojies simulācijā,

kurā izspēlēti aptuvenie jautājumi, kurus tā vai cita Eiropas Parlamenta politiskā spēka deputāti varētu viņam uzdot. Līdzīgas sagatavošanās simulācijas izejot visi komisāru amata kandidāti.

Īsā laikā bija jāsagatavojas un jāapgūst milzīgs jautājumu loks

Dombrovskim salīdzinoši īsā laikā bija jāsagatavojas un jāapgūst milzīgs jautājumu loks, tomēr viņš kā valsts valdības bijušais vadītājs ir labās pozīcijās, jo par lielu daļu ar eiro saistīto jautājumu ir ļoti kompetents, TVNET norāda Briseles ierēdņi.

Dombrovskim trīs stundu garumā būs jāatbild tieši uz 45 jautājumiem - tas ir standarta skaits visiem komisāriem. Procedūra paredz, ka katra jautājuma uzdošanai ir ne vairāk par vienu minūti, savukārt komisāra kandidātam atbildēšanai uz to dotas divas minūtes. Ja komisāra amata kandidāts ir raits atbildēs, tad viņam pēc jautājumu-atbilžu sērijas ir laiks teikt pēdējo uzrunu.

Jau ziņots, ka EK nākamā prezidenta Žana Kloda Junkera vadībā Dombrovskim plānots uzticēt vienu no no viceprezidenta amatiem.

No sešiem viceprezidentu amatiem četri tikuši bijušajiem premjeriem - Dombrovskim, Jirki Katainenam (Somija), Andrusam Ansipam (Igaunija) un Alenkai Bratušekai (Slovēnija), pārējie divi amati tikuši Kristalinai Georgijevai no Bulgārijas un Fransam Timmermansam no Nīderlandes.

Dombrovskim līdz ar EK viceprezidenta amatu uzticēta atbildība par Eiropas Savienības eiro un sociālā dialoga nozari.

Kā viceprezidents eiro un sociāla dialoga lomā Dombrovskis cieši sadarbosies ar citiem viceprezidentiem. Savā atbildības jomā viņš vadīs un koordinēs darbu ar vairākiem komisāriem - ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisī, nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāri Marianni Teisenu, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāri Elžbetu Beņkovsku, reģionālās politikas komisāri Korinu Krecu un tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāri Veru Jourovu.

Komentāri (251)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu