Pēdējos gados Latvijā mežu platība turpina palielināties, tikmēr koksnes ieguves apjoms gan valsts, gan privātajos mežos palicis nemainīgs, līdz ar to nav pamata vides aktīvistu apgalvojumiem par mežu pārmērīgu izciršanu, sacīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta speciālists Jānis Birģelis.
Kā ziņots, vides aktīvisti protestē pret meža tehnikas darbiem Dobeles novada Īles pagastā, norādot, ka VAS «Latvijas Valsts meži» (LVM) bez pamatojuma veicot kailcirti 13 hektāru platībā tūrisma ceļa malā.
«Apgalvojums, ka Latvijā tiek nocirstas visas pieaugušās, pāraugušās audzes jeb mežaudzes, kuru vecums ir sasniedzis Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu, neatbilst patiesībai, jo pieaug arī šo mežaudžu īpatsvars. Kopš 2000.gada, kad koksnes ieguve bija 11 miljoni kubikmetru, šis rādītājs ir svārstījies tikai nedaudz. Mazākā koksnes ieguve bija 2008.gadā - 8,9 miljoni kubikmetru, savukārt augstākais - 2010.gadā - 12,9 miljoni kubikmetru. Savukārt pēdējos trīs gadus šis rādītājs ir nemainīgs - 11,7 miljoni kubikmetru,» sacīja ministrijas pārstāvis.
Viņš arī skaidroja, ka
mežu īpatsvars kopējā Latvijas zemes bilancē pieaug un patlaban ir 50,6% salīdzinājumā ar 44,8% 2000.gadā.
«Attiecīgi koku krāja mežos nemitīgi pieaug. Ja 2000.gadā tie bija 546 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā apjoms pieauga līdz 647 miljoniem, bet 2013.gadā - līdz 667 miljoniem kubikmetru,» sacīja Birģelis.
Jau vēstīts, ka vides aktīvisti satraukti par to, ka LVM vadītāji ignorējot protestus pret kailcirti Īles meža masīvā Dobeles novadā, netālu no Īles partizānu bunkura. Kā pastāstīja ģeogrāfe un vides gide Anita Biseniece, 2010.gadā Īles meža masīvs 3000 hektāru platībā kļuva par rekreācijas mežu, kas nozīmē, ka saimnieciskā darbība tajā nav prioritāte. Bet šogad 27.janvārī izvērtās cīņa starp dabas aizstāvjiem un LVM pārstāvjiem - aktīvisti nostājās pret mežizstrādes tehniku.
Visi protestētāju aicinājumi uz sarunām no LVM puses esot ignorēti bez jebkādiem komentāriem vai skaidrojumiem, un kailcirte tomēr turpināta. Biseniece pastāstīja, ka nocirsti esot jau 13 hektāri tūrisma ceļa malā, bet vides aizstāvji lūdz necirst pārējos divus meža apgabalus, kas arī atrodas tūrisma ceļa malā.
Tikmēr LVM pārstāvji norādīja, ka uzņēmums) piecos gados saskaņā ar apsaimniekošanas plānu rekreācijas ekomežā «Vilkukalna-Krievu kalnu masīvs» (Īles mežs) gatavojas izcirst 130 hektārus jeb mazāk nekā 0,5% no kopējās teritorijas. Masīva apsaimniekošanas mērķi atbalsta gan kailciršu, gan izlases ciršu lietojumu teritorijā.
LVM norāda, ka, realizējot kailcirtes priežu mežos un saglabājot dabiskam mežam raksturīgās struktūras, tiek atdarināts liela mēroga dabiskais traucējums - meža degšana, tai sekojošā augsnes sagatavošana veicina augsnes virskārtas mineralizāciju. Savukārt, realizējot izlases un pakāpeniskās cirtes, tiek atdarināti zemas intensitātes dabiskie traucējumi - vējgāzes, atsevišķu koku izgāšanās, slimību un kaitēkļu bojājumi.
Pēc valsts mežzinātnes institūta «Silava» arhīvā esošajiem meža inventarizācijas datiem, 1928.-1938.gadā šajā mežu masīvā 88% gadījumu koksne tika iegūta, saimniekojot kailcirtē, bet 12% pakāpeniskajā cirtē. Līdz ar to gandrīz visas audzes jeb aptuveni 90%, kas masīvā šobrīd nodrošina rekreācijas un dabas vērtības, ir radušās pēc kailcirtēm.
Tāpat apsaimniekošanas plāns paredz nodrošināt, lai ekomeža teritorijā būtu vismaz 30% audžu, kas vecākas par 70 gadiem (šobrīd ir 49%), plānot kailcirtes ne tuvāk par 100 metriem no izcirtuma vai jaunaudzēm, kas nav sasniegušas sešu metru augstumu, ja plānotās cirsmas un minētā izcirtuma vai jaunaudzes kopējā platība pārsniedz piecus hektārus. Tāpat paredzēts neveikt mežizstrādi pavasarī-vasarā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, izņemot bojātu koku cirtes.
