Reirs: Rietumeiropai šī ir pamošanās, mēs jau sen esam pamodušies

Policijai pietrūkst 500 policistu. Nav cilvēku, lai nokomplektētu papildu SUV

15.janvāris, Beļģija un Francija. Pēc terorakta žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā vairākās pilsētās policija aizturēja 13 cilvēkus. Starp viņiem arī tādi, kas karojuši Sīrijā. Pie teroristiem atrasti ieroči, nauda un policistu uniformas. Viņu plāns bijis rīkot uzbrukumus policijas virsniekiem.

20.janvāris, Francija. Nelielā pilsētā Bezjē policija atrod ievērojamus sprāgstvielu krājumus un aiztur iepriekš ar organizēto noziedzību saistītus piecus čečenus. Plašāk par notikušo drošībnieki nestāsta.

24.janvāris, Spānija. Aizturēti četri teroristi, kuri bija speciāli militāri trenēti. Pārmeklējot divus īpašumus, atrastas 9 mm automātiskās pistoles, mačetes, kaujas formas tērpi, automašīnu numuru zīmes, datori un dokumenti.

Saistībā ar šiem teroristiem 10.martā Marokā apcietināti divi marokāņi, kas gatavojās uzbrukumiem.

9.februāris, Austrija. Policija aiztur čečenu vīrieti, kurš saistīts ar Ziemeļkaukāza grupējumu Imarat Kavkaz. Viņš plānojis uzbrukumus NATO ēkām Beļģijā un organizējis teroristu naudas plūsmu.

21.aprīlis, Francija. Kāds terorists iekrīt, jo mājās pats sevi sašauj. Policija atklāj, ka 24 gadus vecais alžīrietis savā auto glabājis ieročus un kopā ar kādu Sīrijā karojošu draugu izstrādājis detalizētu uzbrukumu katoļu baznīcai Parīzē.

30.aprīlis, Vācija. Kādu precētu pāri policija izskaitļo, kad tie iegādājas lielu daudzumu ķīmisku vielu, ko izmanto bumbu gatavošanai. Ar Al-Qaeda saistīto teroristu mājās atrasta munīcija, šaujamie, sprāgstvielas un cauruļbumba. Viņi plānojuši uzbrukumu velo sacensībām.

28.maijs, Lielbritānija. Policija un specdienests MI-5 arestē kādu pāri par atbalstu teroraktu plānošanā. Izņemti telefoni un datori.

15.jūlijs, Francija. Aizturēti četri gados jauni islāmisti. Viņi plānoja uzbrukumu kādai militārajai bāzei, kurā viens no teroristiem nesen pats vēl dienējis. Plāns bijis nogriezt galvu augstai militārpersonai, to visu ar GoPro kamerām filmēt un vēlāk publicēt. Plānošanā iesaistīti kaujinieki no Sīrijas.

22.jūlijs, Itālija. Arestēti divi Tunisijas un Pakistānas pilsoņi. Viņi plānoja ar sprāgstvielām uzbrukumus Kolizejam, Milānas katedrālei un armijas bāzei.

3.novembris, Spānija. Arestēti trīs islāmisti. Viņi plānojuši uzbrukumus Madridē. Plašākas ziņas par teroristu mērķiem nav publiski zināmas.

Pēc teroraktiem Parīzē vairākas valstis paziņojušas, ka nekavējoties stiprinās savu specdienestu rindas, vairāk dos naudu izlūkiem un specvienībām.

Tuvākajos četros gados slepenie dienesti Lielbritānijā MI-5 un MI-6 saņems par 2 miljardiem mārciņu vairāk. Latvijā Finanšu ministrija uzskata, ka drošības stiprināšanai izdarījusi maksimālo iespējamo.

Policijas koledžā no 400 jauniešiem pārbaudes izturējuši tikai 150

JĀNIS REIRS, finanšu ministrs (Vienotība): - Es domāju, ka Rietumeiropai varbūt šī ir pamošanās. Mēs jau sen esam pamodušies.

Saspringtā situācija pasaulē prasa papildināt Latvijas pretterorisma vienības «Omega» rindas. Tomēr vispārējais kadru trūkums policijā to neļauj darīt. Vīri no šīs elitārās policijas daļas savas prasmes apgūst, strādājot par ierindas policistiem. Lai uz specvienību pārceltu papildu 250 vīrus, viņu vietā būtu jāatrod tikpat policistu, kas rūpētos par mūsu drošību un sabiedrisko kārtību ikdienā.

Jaut. - Sanāk tā, ka jums vajadzētu atrast vietā vispirms parastos policistus un tad jums iedos papildu naudu tam (speciālo uzdevumu vienībai)?

INTS ĶUZIS, Valsts policijas priekšnieks: - Tieši tā. Tāds ir risinājums un, iespējams, pareizs. Jo tagad dabūt papildu štata vietas un finansējumu – ko mēs tur liksim vietā? Ja paņemsim no turienes (no ierindas policistiem) – ko mēs tur liksim vietā?

Jaut.: - Aptuveni cik ir brīvas štata vietas?

Ķuzis: - Kopumā Valsts policijā ir vairāk par 500.

Latvijai drošībnieku trūkums būs arī turpmāk. Policijas koledžā šogad pieteicās ap 400 jauniešu. Bet veselības, fiziskos un psiholoģiskos pārbaudījumus izturēja tikai 150.

Cert.lv atklājuši Krievijas specdienesta radīta datorvīrusa izplatīšanu Latvijā. Mērķis bijis valsts iestādes, kuru dažus datorus vīruss inficējis.

Līdzās draudiem ielās audzis arī uzbrukumu skaits Eiropas virtuālajai videi. Islāmisti sola sagraut svarīgāko infrastruktūru – energoapgādi, slimnīcas. Britu finanšu ministrs tāpēc sola, ka valdība dubultos budžetu savam elektroniskās izlūkošanas dienestam (GCHQ).

DŽORDŽS OSBORNS, Lielbritānijas finanšu ministrs: - Viņiem (ISIS) vēl nav spēju, lai nogalinātu mūsu cilvēkus vai uzbruktu mūsu infrastruktūrai ar kiberuzbrukumiem. Viņiem vēl nav šādu spēju. Bet mēs zinām, ka viņi to vēlas. Un viņi dara visu iespējamo, lai to iegūtu. Ja mēs runājam par uzbrukumu ISIS, tad mēs, tieši tāpat kā runājam par uzbrukumiem ar ieročiem, bumbām un nažiem, runājam par kiberuzbrukumiem.

Latvijas kibertelpas sargu dienests CERT.lv islāmistu uzbrukumus Latvijai nav konstatējis

Pie mums apdraudējums joprojām lielāks ir no Krievijas spiegiem. CERT analītiķi pusgadu pētījuši dažādu Latvijas ziņu portālu komentāru sadaļas. Secinājums – tajās uzdarbojas ne tikai Krievijas troļļi, lai skalotu lasītāju smadzenes. Komentāri izmantoti, lai izplatītu Krievijā radītu vīrusu, kas inficē datorus, lai zagtu informāciju un spiegotu.

VARIS TEIVĀNS, CERT.lv vadītājas vietnieks: - Tas, kas ir mūs ieinteresējis, tā kā mēs nenodarbojamies ar saturu, bet kaitīgo programmatūru, ka

šie komentāri tika izmantoti, lai provocētu lietotājus uzklikšķināt uz saiti, kura pēc tam mēģina inficēt apmeklētāja datoru.

Un tas rezultāts ir – spiegošanas rīks, kas ir Krievijas federācijas it kā specdienestu ražota programmatūra, un tieši uz viņu bija šīs saites Latvijas ziņu lapās.

Šī kampaņa ir identificēta vairākās epizodēs Latvijā, un ir zināms, ka vairākas valsts iestādes ir bijuši mērķi, kur arī ir bijuši sekmīgi kompromitēti datori.

Apdraudējums no Krievijas puses Latvijas virzienā varētu mazināties, tā prognozē eksprezidents Valdis Zatlers. Bet tas nenotiks tāpēc, ka Baltija kļuvusi Krievijai neinteresanta. Krievijai šobrīd ir neizdevīgi kaitināt Rietumus. Tuvākajā laikā tāpēc sagaidāmi dažādi simboliski žesti ar aicinājumu «dzīvot draudzīgi».

Zatlers prognozē Krievijas centienus izlīgt ar Baltijas valstīm

VALDIS ZATLERS, bijušais Valsts prezidents: - Es domāju, ka lielais kaimiņš šobrīd sūta mums vairākus tādus signālus, kā, piemēram, šo kuģu ienākšana iekšā – palūdza, lai paglābj no vētras.

Jaut.: - Jūsuprāt tas nav nejauši?

Zatlers: - Es domāju – tas nav nejauši. Jo kas tie par kuģiem, kas brauc vētrā iekšā? Viņi taču ļoti precīzi zina, kādas ir meteoroloģiskās prognozes. Es domāju, ka tas bija tāds tests un reizē arī žests, ka redz - mēs jums uzticamies.

Padzīvosim – paskatīsimies. Mums vienmēr jābūt piesardzīgiem. Jo mēs neesam drauds nevienam. Mums pašiem sev ir jāiestāsta, ka neesam drauds nevienam. Un mums nav arī ienaidnieku. Bet mēs esam ļoti piesardzīgi. Un jebkurš žests, kas ir nedraudzīgs, – mēs viņu iztulkojam ļoti tieši.