/nginx/o/2018/07/15/9570114t1h144d.jpg)
Otrā pasaules kara laikā Vācijas iekarotajās zemēs, tai skaitā Latvijā, holokausta ietvaros tika izveidoti īpaši ebreju geto. Neskatoties uz bīstamību un nāves briesmām, vairāki simti drosmīgu latviešu slepeni palīdzēja ebrejiem – sniedza patvērumu un glāba no drošas nāves.
Lāčplēša iela ir bagātākā vieta Rīgā, vairāk nekā sešas vietas, kur tika slēpti ebreji un no geto izmukušie. Palīdzības sniegšanas sācējs bija Žanis Lipke. Viņš izveidoja veselu sistēmu, kā ebrejus izvilināt no geto un pēcāk sniegt patvērumu.
Patvēruma vietu skaits Rīgā pieauga. Sākumā slēpa ebrejus tikai Lāčplēša ielā, vēlāk jau arī Balasta dambī, kur bunkurā zem malkas šķūnīša tika izmitināti un izglābti visvairāk cilvēku.
Kā ziņo Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Guna Vainovska, Lipkem līdz kara beigām bija vairāk nekā 10 patvēruma vietas. Un pēcāk nosargātie ebreji tika izvesti no Rīgas uz Dobeles rajonu drošības dēļ.
Ebreji, kuru patvērums bija dzīvokļos, visbiežāk dzīvoja lielos skapjos.
Lielākās pagrabu patvēruma sistēmas Rīgā bija iepriekš pieminētajā vietā - Balasta dambī un tagadējā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēkā.
Kā ziņo pētniece, palīdzību sniedza arī sektanti jeb adventisti. Viens no sektantu palīdzības motīviem bija piesaistīt savai reliģijai jaunus ticīgos.
Kopumā pēc kara tika izglābti ap 500 līdz 600 ebreju.
Palīdzību sniedza latvieši no dažādiem sabiedrības slāņiem: gan parastie cilvēki, gan inteliģence, gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, sportisti.
Kopumā patvērumu sniedzēju skaits valstī nepārsniedza četrus simtus. Rīgā bija ap 200 drosmīgo, izpalīdzīgo latviešu.
Ap 60 cilvēku tika apbalvoti par patvēruma sniegšanu ebrejiem.
Šodien, 14. novembrī, notika «Pagrīdes Rīga» ekskursija, kur tika rādītas vietas, kur drosmīgi rīdzinieki nacistu okupācijas laikā slēpa tos, kam draudēja droša nāve.