Bijušajam ASV Nacionālās drošības padomes (NSA) līdzstrādniekam Edvardam Snoudenam par sasniegumiem cilvēktiesību jomā trešdien piešķirta Zviedrijas prestižā balva «Right Livelihood Award», kas pazīstama arī kā alternatīvā Nobela prēmija.
Snoudenam piešķirta Zviedrijas alternatīvā Nobela balva (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Balvu pasniedz katru gadu, lai «godinātu un atbalstītu cilvēkus, kas rod praktiskus un iedvesmojošus risinājumus vislielākajām mūsdienu problēmām».
Balvas fonda pārstāvji sacīja, ka Snoudens ir parādījis «drosmi un prasmes, atklājot, ar kādu nepieredzētu vērienu valsts veikta spiegošana pārkāpj demokrātijas pamatprincipus un konstitūcijā noteiktās tiesības».
Dzīvo trimdā Krievijā
Snoudens, kurš kopš 2013.gada dzīvo trimdā Krievijā, gan nesaņems 54 500 eiro prēmiju, kuru piešķir balvas laureātiem, jo viņam piešķirta goda balva, bet organizētāji solīja, ka bez atbalsta viņš nepaliks.
Snoudenam goda balva piešķirta kopīgi ar laikraksta «The Guardian» galveno redaktoru Alanu Rasbridžeru, kura vadītā avīze pirmā publicēja rakstus par ASV izvērsto spiegošanu, izmantojot Snoudena sniegtos materiālus.
Kad uzvarētāji tika paziņoti, Zviedrijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka neļaus ikgadējo balvas preses konferenci rīkot savās telpās. Kā ziņo Zviedrijas nacionālā raidsabiedrība SVT, tas gan esot bijis ārlietu ministra Karla Bilta vienpersonisks lēmums, bet pati amatpersona to noliedza.
SVT arī ziņo, ka Bilts atsakās komentēt šo fonda sniegto pagodinājumu Snoudenam.
Ārlietu ministrs, kaut arī viņam pret ASV ir labvēlīga nostāja, nekad nav publiski kritizējis Snoudenu, bet viņš esot iebildis pret bijušā NSA līdzstrādnieka piedalīšanos maijā Stokholmā notikušajā konferencē par brīvību internetā, bet arī to Bilts ir noliedzis.
Balva arī citiem aktīvistiem
Balvu šogad saņems arī cilvēktiesību aizstāve no Pakistānas Āsima Džahangīra, Šrilankas aktīvists Bazils Fernando un ASV vides aktīvists Bils Makibens, kuri katrs saņems paredzēto 54 500 eiro prēmiju.
Alternatīvo Nobela godalgu 1980.gadā iedibināja Zviedrijas un Vācijas pilsonis, rakstnieks un filatēlijas eksperts Jakobs fon Ikskills, uzskatot, ka oficiālo Nobela prēmiju piešķiršanā lielā mērā tiek ignorēts tieši tas darbs un zināšanas, kas ļauj risināt cilvēcei un planētas nākotnei vitāli svarīgas problēmas.
Vēloties atbalstīt cilvēkus un organizācijas, kuru īpašais redzējums un darbība sekmē cilvēcei aktuālu jautājumu risināšanu, bet neatbilst tradicionālās Nobela godalgas piešķiršanas kritērijiem, Ikskills pārdeva savas vērtīgākās pastmarkas, lai liktu pirmos pamatus alternatīvo prēmiju fondam.
Balvas pasniegšanas ceremonija notiks Zviedrijas parlamenta ēkā 1.decembrī.