Eiropas Savienības (ES) patvēruma piešķiršanas noteikumi ir «novecojuši» un tie jāmaina, lai varētu atrisināt migrantu krīzi, trešdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Merkele: ES patvēruma piešķiršanas noteikumi ir «novecojuši» un jāmaina
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Merkele nāca klajā ar šo paziņojumu, kopā ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu sakot uzrunu Eiropas Parlamentam. Tā bija pirmā Vācijas un Francijas līderu kopīgā uzruna Eiroparlamentam kopš Berlīnes mūra krišanas.
Merkele un Olands aicināja ES apvienoties dažādu problēmu risināšanai, starp kurām ir migrācija un karš Sīrijā.
«Būsim vaļsirdīgi. Dublinas [regulas] process tā pašreizējā formā ir novecojis,» teica Merkele.
Šis process, kas liek tādām ES dalībvalstīm kā Itālija un Grieķija uzņemt lielāko daļu migrantu un izskatīt viņu patvēruma pieprasījumus, «sākās ar labiem nodomiem .. bet izaicinājumi, kas radās uz mūsu robežām, no šā laika ir kļuvuši nepārvarami,» sacīja Merkele.
«Es aicinu uz jaunu procedūru» patvēruma meklētāju «godīgai» sadalei pa Eiropas Savienību,
teica Vācijas kanclere.
«Tieši tagad mums vajag vairāk Eiropas. Mums vajag drosmi un saliedētību, ko Eiropa vienmēr izrādījusi, kad tas bija nepieciešams,» piebilda Merkele.
ES bagātākā valsts Vācija ir kļuvusi par galveno galamērķi migrantiem, kas bēg no kara un nabadzības Eiropas lielākajā migrantu pieplūdumā kopš Otrā pasaules kara. Ir gaidāms, ka Vācijā šogad ieradīsies no 800 tūkstošiem līdz vienam miljonam migrantu.
Vācijas varas iestādes trešdien paziņoja, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir reģistrējušas 577 tūkstošus patvēruma meklētāju, no kuriem trešdaļa uzdevušies par sīriešiem.
Merkele uzrunā Eiroparlamentam aizstāvēja savu labvēlīgo nostāju pret bēgļiem un sacīja, ka lepojas ar «draudzīgo seju», ko Vācija parādījusi pasaulei.
Tomēr viņa atzina, ka
tikt galā ar izaicinājumiem, kurus rada patvēruma meklētāju pieplūdums, būs «grūts uzdevums» Vācijai
– «varbūt visgrūtākais kopš [Vācijas] atkalapvienošanās» 1990.gadā.
Olands uzrunā brīdināja, ka pastāv risks atgriezties pie valstu robežām, atteikties no kopīgas politikas un atmest eiro.
«Mums vajag nevis mazāk Eiropas, bet vairāk Eiropas. Eiropai ir jāapliecina sevi, citādi mēs redzēsim Eiropas beigas, mūsu nāvi,» sacīja Olands, uzrunājot eiroparlamentāriešus.
Francijas līderis tomēr atzina, ka ES ir pārāk lēni reaģējusi uz nemieru pie savām robežām kopš 2011.gada «arābu pavasara», kas radījis milzīgu bēgļu vilni, kuri cer uz labāku dzīvi Eiropā.
«Es atzīstu, ka
Eiropa lēni saprata to, ka traģēdija Tuvajos Austrumos vai Āfrikā nevar būt bez sekām pašai Eiropai,»
teica Olands.
Olands arī brīdināja, ka reģionāls uzliesmojums Tuvajos Austrumos var ietekmēt Eiropu, ja pasaule neapturēs slaktiņu Sīrijā, kur sacelšanās pret prezidentu Bašaru al Asadu ir izvērtusies pilsoņkarā.
«Sīrijā notiekošais attiecas uz Eiropu, tur notiekošais noteiks visa reģiona līdzsvaru uz ilgu laiku. Ja mēs atstāsim [novārtā] šīs reliģiskās sadursmes starp sunnītiem un šiītiem, tās pieaugs. Nedomājiet, ka mēs būsim patvērušies [no tām], tas būs totāls karš,» sacīja Olands.