NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot «īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā», paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku «pastāvīgu» klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens.
Viņš uzsvēra, ka alianses Rīcības gatavības plāns došot Krievijai nepārprotamu apliecinājumu, ka «NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā».
«Ja jūs pat tikai domāsiet par uzbrukumu vienam sabiedrotajam, jums būs jāstājas pretī visai aliansei,» vēršoties pie jebkura potenciālā agresora, norādīja Rasmusens.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons šodien pavēstīja, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas dēļ NATO ir jābūt augstas gatavības pakāpes režīmā.
«Mēs esam jaunu un topošu problēmu priekšā. Krievija ar savām darbībām Ukrainas austrumos un ar Krimas aneksiju ir visus satricinājusi,» Kamerons sacīja Ziemeļatlantijas padomes sēdē Velsas pilsētā Ņūportā, kur ceturtdien un piektdien notiek NATO samits.
Viņš paziņoja, ka NATO pilnīgi nosoda šādas darbības un aliansei ir jāreaģē uz tām, lai aizsargātu savas dalībvalstis.
«Es ceru, ka šajā sēdē mēs spēsim vienoties par tiem lēmumiem, kuri ir nepieciešami NATO iekšienē. Pirmais - Krievija nelikumīgi uzbrūk Ukrainai un mums ir jāpilda savas saistības kolektīvajā pašaizsardzībā, lai mēs varētu rīkoties ātrāk un drošāk un lai mēs nonāktu līdz pozīcijai par augstu gatavības pakāpi,» sacīja Kamerons.
