«ABLV Bank»: Poikāns vēlējās publiskot ne tikai valsts amatpersonu atalgojumu

Šādu viedokli apelācijas sūdzībā advokāts pamatojis ar Poikāna atbildēm uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumiem sniegtajā intervijā. «ABLV Bank» apelācijas sūdzībā minēts, ka Poikāns liecinājis par dažādu kredītiestāžu izteiktajiem pārmetumiem, kurus uzskatījis par nepamatotiem, kā arī apstrādājis, caurskatījis un pārbaudījis vairāku banku darbinieku algu sarakstus.

«ABLV Bank» norāda, ka Poikānu attaisnojošais spriedums ir nepamatots un nelikumīgs, tāpēc banka lūdz Poikānu atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 200.panta 2.daļas - par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai. Tiesa spriedumā norādījusi, ka no kriminālprocesā esošajiem pierādījumiem nav pierādīta komercnoslēpuma lietošana vai izpaušana. Tāpat secināts, ka Poikāns nav zinājis, ka viņa rīcībā nonākušajai informācijai «ABLV Bank» piešķīrusi komercnoslēpuma statusu.

Apšauba tiesas attiasnojošo lēmumu

«ABLV Bank» uzskata, ka tiesa ir nepamatoti uzskatījusi par nepierādītu Poikānam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo un subjektīvo pusi. Tiesa spriedumā norādījusi, ka Poikāns datus ir lejupielādējis un sagrupējis, ko atzīst arī pats apsūdzētais. Vienlaikus tiesai ir šaubas par to, vai grupēšana ir lietošana, jo nav pierādījumu, ka Poikāns būtu komercnoslēpumu kādam izpaudis.

Kā norādījis apelācijas sūdzības iesniedzējs, Poikānam bija celta apsūdzība par komercnoslēpumu saturošu ziņu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai, nevis par to izpaušanu. Tādējādi «ABLV Bank» juridiskais pārstāvis sūdzībā minējis, ka tiesai nebūtu tiesības un pienākums vērtēt jautājumu par izpaušanu.

Rozenbergs minējis, ka lietas materiālos redzams, ka Poikāns ir neatļauti ieguvis ziņas no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), kā arī vērš uzmanību uz ziņu ieguves veidu. Proti, Poikāns informāciju ieguvis masveidā un nešķirojot ziņu raksturu un attiecināmību uz kādu konkrētu juridisko vai fizisko personu. Savukārt par tiesas šaubām attiecībā uz grupēšanu kā lietošanas veidu Rozenbergs norādījis, ka iegūtos «ABLV Bank» datus Poikāns ir apstrādājis, konvertējis pārskatāmā datu formā un sagrupējis atsevišķā elektronisko dokumentu mapē.

Poikāns liecinājis, ka ir apstrādājis iegūto informāciju ar savām programmām, caurskatot un pārbaudot vairāku banku, tostarp arī par cietušo atzītās bankas, darbinieku algu sarakstus. Ar iegūto informāciju apsūdzētais rīkojies mērķtiecīgi un pārdomāti, līdz ar to ziņas no VID EDS Poikāns ieguvis neatļauti, secinājis «ABLV Bank» juridiskais pārstāvis.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa spriedumā norādījusi, ka kriminālatbildība pēc KL 200.panta 2.daļas iestājas brīdī, kad konstatēta un pierādīta komercnoslēpuma tīša iegūšana un lietošana, Poikānam paredzot tieši kādas kaitīgās sekas tas radīs tautsaimniecībā un gribot šo seku iestāšanos. Atsaucoties uz KL 8.panta 2.daļu par personas psihisko attieksmi, «ABLV Bank» apelācijas sūdzībā advokāts norāda, ka noziedzīgiem nodarījumiem ar formālu sastāvu kvalifikāciju nepieciešams konstatēt personas subjektīvo attieksmi tikai pret pašu darbību vai bezdarbību. Tā kā komercnoslēpuma iegūšana kā noziedzīgs nodarījums ir ar formālu sastāvu, tad Poikāna attieksmei pret sekām nav nekādas tiesiskas nozīmes, teikts sūdzībā. Vienīgais, kas konstatējams subjektīvās puses pierādīšanai, ir nodoms iegūt un lietot komercnoslēpumu saturošas ziņas.

Savukārt attiecībā uz Poikāna nezināšanu par viņa rīcībā nonākušo komercnoslēpumu Rozenbergs norāda, ka komercnoslēpumu saturošu ziņu iegūšana ir realizējama tikai ar tiešu nodomu, un «vainīgā nodoms ir vērsts uz pantā norādīto ziņu neatļautu iegūšanu».

Tāpat «ABLV Bank» nepiekrīt, ka nav pierādīts, ka Poikāns būtu zinājis par komercnoslēpuma iegūšanu. Advokāts min, ka par komercnoslēpumu var uzskatīt, piemēram, grāmatvedības datus. Tā kā Poikāns ir vairāku komercsabiedrību valdes loceklis, nav ticams, ka viņam nav bijis zināms lejupielādēto ziņu saturs, teikts sūdzībā. Turklāt bez grāmatvedības informācijas Poikāns ieguvis arī datus par «ABLV Bank» darbiniekiem un tiem izmaksātajām algām, par bankas klientiem un partneriem, kā arī to kontiem un samaksātajiem nodokļiem, kas arī atbilst Komerclikuma 19.pantā norādītajam.

Tādējādi advokāts secina, ka Poikāns, masveidā un bez atlases lejupielādējot visas ziņas no VID EDS, apzinājies, ka «viņa prettiesiski iegūtās informācijas apjoms neizbēgami aptvers ne vien fizisko personu un valsts iestāžu, bet arī juridisko personu sniegtās ziņas», kā arī Poikāns apzinājies, ka iegūst ziņas, kas satur komercnoslēpumu.

Apelācijas sūdzībā tiek lūgts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu atcelt un taisīt jaunu spriedumu, atzīstot Poikānu par vainīgu pēc KL 200.panta 2.daļas.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāve Inta Šaboha, apelācijas kārtībā Poikāna krimināllietu plānots skatīt 2015.gada 24.martā plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par datu lejupielādi no VID EDS apsūdzēto Poikānu attaisnoja.

Pirmās instances tiesas spriedumu prokurore noprotestēja, bet apelācijas sūdzību iesniedza «ABLV Bankas» pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.

Saistībā ar Neo lietu policija 2010.gada maijā kratīšanu veica Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas mājās. Viņa vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura lika Latvijai žurnālistei maksāt 20 000 eiro kompensāciju. Nagla par noplūdi no EDS sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra LTV raidījumā.

Pēc savas aizturēšanas Poikāns sabiedrības balsojumā tika pasludināts par Eiropas cilvēku Latvijā.