Savukārt attiecībā uz Poikāna nezināšanu par viņa rīcībā nonākušo komercnoslēpumu Rozenbergs norāda, ka komercnoslēpumu saturošu ziņu iegūšana ir realizējama tikai ar tiešu nodomu, un «vainīgā nodoms ir vērsts uz pantā norādīto ziņu neatļautu iegūšanu».
Tāpat «ABLV Bank» nepiekrīt, ka nav pierādīts, ka Poikāns būtu zinājis par komercnoslēpuma iegūšanu. Advokāts min, ka par komercnoslēpumu var uzskatīt, piemēram, grāmatvedības datus. Tā kā Poikāns ir vairāku komercsabiedrību valdes loceklis, nav ticams, ka viņam nav bijis zināms lejupielādēto ziņu saturs, teikts sūdzībā. Turklāt bez grāmatvedības informācijas Poikāns ieguvis arī datus par «ABLV Bank» darbiniekiem un tiem izmaksātajām algām, par bankas klientiem un partneriem, kā arī to kontiem un samaksātajiem nodokļiem, kas arī atbilst Komerclikuma 19.pantā norādītajam.
Tādējādi advokāts secina, ka Poikāns, masveidā un bez atlases lejupielādējot visas ziņas no VID EDS, apzinājies, ka «viņa prettiesiski iegūtās informācijas apjoms neizbēgami aptvers ne vien fizisko personu un valsts iestāžu, bet arī juridisko personu sniegtās ziņas», kā arī Poikāns apzinājies, ka iegūst ziņas, kas satur komercnoslēpumu.
Apelācijas sūdzībā tiek lūgts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu atcelt un taisīt jaunu spriedumu, atzīstot Poikānu par vainīgu pēc KL 200.panta 2.daļas.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāve Inta Šaboha, apelācijas kārtībā Poikāna krimināllietu plānots skatīt 2015.gada 24.martā plkst.13.