Stounhendžā arheologi atklājuši jaunu neolīta laika kompleksu

Stounhendža

FOTO: AP/Scanpix

Lielbritānijā netālu no slavenā Stounhendžas kompleksa atklāts jauns, noslēpumains un milzīgs aizvēsturisks akmeņu veidojums, paziņojuši arheologi.

Atklāti apmēram 90 akmeņi, kuru lielums sasniedz 4,5 metrus, un tie ir 4500 gadus seni. Iespējams, ka tos aprakusi zemes kārta un par tiem aizmirsts tūkstošiem gadu garumā.

Arheologi C formas arēnu atklājuši, izmantojot multisensoru tehnoloģijas Daringtonvolsā -

tā dēvētā «superhendža» atrodas trīs kilometru attālumā no Stounhendžas.

«Daringtonvolsa ir milzīgs veidojums, un līdz šim mēs domājām, ka tas ir vienkārši liels valnis un aizmirsts iežogojums, taču zem masīvā kompleksa atrodas vēl viens komplekss,» raidorganizācijai BBC pastāstīja arheologs Vincents Gafnijs.

Atklājums izdarīts Stounhendžas slēpto ainavu izpētes projekta laikā, kas tapis, sadarbojoties Birmingemas universitātei ar Vīnes Ludviga Bolcmana arheoloģijas ģeoloģisko pētījumu un virtuālās arheoloģijas institūtu.

Domājams, ka jaunatklātie akmeņi, kuri vēl nav atrakti, ir pakāpeniski apgāzušies un pēc tam tiem virsū uzbūvēts Daringtonvolsas hendžas valnis.

Neolīta hendža ir daļa no Stounhendžas pasaules mantojuma un ir viena no vislielākajām zināmajām hendžām, kuras diametrs ir 500 metri un apkārtmērs vairāk nekā 1,5 kilometri.

Projekta iniciators Volfgangs Noibauers jaunāko atklājumu raksturoja kā «ļoti nozīmīgu un fantastisku», un

veidojums, iespējams, sākotnēji sastāvējis no 200 akmeņiem.
«Pārējie akmeņi, iespējams, izmantoti kā akmeņu materiāls, lai vēlāk uzbūvētu Stounhendžu,»

viņš paskaidroja, piebilstot, ka atstātie akmeņi, iespējams, pārcelšanas laikā pārlūzuši.

Lai gan neviens no akmeņiem vēl nav izrakts, arheologi domā, ka tie varētu būt vietējie akmeņi.

Zemes uzbērums Daringtonvolsā tika uzcelts apmēram simt gadus pēc Stounhendžas, akmens sakārtojums uzcelts starp 3000. un 2000.g. p.m.ē.

Arheologi domā, ka jaunatrastais akmeņu veidojums varētu būt izveidots tajā pašā periodā vai pat agrāk.

«Šis jaunatklājums, kas ir ļoti labi saglabājies, mums palīdzēs daudz labāk saprast Stounhendžu ainavas izkārtojumu. Šis jaunatklājums ne tikai parāda pilnībā negaidītu fāzi pieminekļu arhitektūrā vienā no visgrandiozākajām ceremoniālo procesiju vietām aizvēsturiskajā Eiropā, bet jaunā akmeņu rinda varētu būt pat mūsdienu slaveno Stounhendžas bluķu laikabiedrs vai pat senāka,» teica Gafnijs.

Uz augšu