Tuvojoties Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas noslēgumam, iepazīstinām ar telpu atjaunošanas darbiem četrās pils zālēs – Sūtņu akreditācijas, Ģerboņu, Baltajā un Svētku zālē. Pils greznākās zāles tiek atjaunotas to vēsturiskajā veidolā, rekonstruējot pat vissīkākās detaļas, lai ikkatrs griestu gleznojums, izcilnis vai dekors atgūtu greznu un telpām atbilstošu izskatu.
Tā tagad izskatās atjaunotajā Rīgas pilī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Projekta ietvaros savu roku atjaunošanā pielikuši 250 strādnieki, kā arī vēl aptuveni 60 – 70 restauratoru strādājuši dažādās darbnīcās.
Darba gaitā lielākais izaicinājums bijusi Anša Cīruļa 86 gadus seno sienas gleznojumu restaurācija Sūtņu akreditācijas zālē,
kuru sliktā stāvokļa dēļ restauratoriem rekonstrukcijā nācies ieguldīt īpaši daudz laika un enerģijas.
1929. gadā pabeigto tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi sarežģīta, tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs galu galā paveikts vēlamajā iznākumā – nostiprināta griestu un sienu apdare, attīrītas virsmas, lai pirmavota kvalitātē rekonstruētu un restaurētu sienu dekoratīvo apdari un tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus.
Telpā atjaunotas arī bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.
Pils Ģerboņu zālē kā valsts reģionālās daudzveidības un tajā pašā laikā vienotības nesēji zāles griestos tika saglabāti polihromi krāsotie četru Latvijas novadu un 72 pilsētu ģerboņi, papildinot kompozīciju ar trūkstošo pilsētu ģerboņiem.
Speciālistiem ģerboņus nācies zīmēt katru no jauna, turklāt zālē tika veidots jauns, vaskots šahveida vairogpanelis no ozolkoka.
Senākais no minētajām Rīgas pils četrām zālēm ir Baltās zāles interjers.
Projekta gaitā veikti apjomīgi darbi gan ar pārseguma siju pastiprināšanu un izbūvi, gan jumta konstrukcijām, gan ar dekoru apdares atjaunošanu.
Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem atjaunotāji min zudušā griestu un sienu dekora un mākslīgā marmora kolonnu restaurāciju.
Tagadējo izskatu telpa ieguvusi tās pārbūvē, vēlā klasicisma stilistiskā arhitekta Paula Hardenaka uzraudzībā 1860.-1862. gadā. Uz telpas konstrukcijām un apdari lielu ietekmi atstājuši arī 1956. gadā veiktie remonti un pamatu pastiprināšana.
Ievērojams darbs pils Baltajā zālē paveikts, atjaunojot un apzeltot telpas griestu un sienu dekorus – kopējā zeltīšanas virsma veido 63,83 kvadrātmetrus, to četru mēnešu laikā veica 15 cilvēku komanda.
Savukārt pēdējā no minētajām zālēm – Svētku zāle – ilgu laiku netika izmantota. Tā bieži kalpojusi kā noliktava, tāpēc liela daļa telpas elementu bijuši samērā sliktā stāvoklī. Lai zāle pilnībā atbilstu tās arhitekta Eižena Laubes 1938. gadā izveidotajam interjeram,
īpaša uzmanība pievērsta vēsturisko griestu gleznojuma uz audekla un kartušu rāmju restaurācijai,
kā arī visu koka detaļu atjaunošanai un analogu detaļu izgatavošanai.
Rīgas pils atjaunotāja ir pilnsabiedrība SBRE, bet pasūtītāja – VAS «Valsts nekustamie īpašumi».