Vai Rīgā drīz vairs nebūs grants ceļu? (3)

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs un vēlēšanu kandidāts Olafs Pulks (Jaunā Vienotība) stāsta, ka Rīgā puse no grantētā ceļa noklāta ar cieto segumu un drīz pilsētā grants ceļu vairs nebūšot. Pulka teiktais nav korekts. Viņš runā par ceļiem, kas noklāti ar melno segumu jeb kuriem veikta dubultās virsmas apstrāde. Tas nav cietais segums, un arī pēc apstrādes tie arvien ir grants ceļi.

Iepriekš Rīgas domē Re:Check informēja, ka līdz šim grants ielās 288,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā ieklāts dubultās virsmas segums, un tie ir aptuveni 45 % no visa Rīgas grants ielu seguma. Ceļu nozarē to sauc par dubultās virsmas apstrādi ar bitumena emulsiju.

Pagājušās nedēļas TV24 diskusijā Vai Rīga gatava? Pulks par to izteicās šādi:

“Šobrīd esam jau pusi no grantētajiem ceļiem Rīgā ar cieto segumu noklājuši (..) Pusi esam izdarījuši. Plānojam turpināt to arī tālāk. Tā kā Rīgā drīz nebūs grants ceļu.”

Dubultā virsmas apstrāde ir grants noklāšana ar diviem bitumena emulsijas slāņiem un šķembām. Iepriekš Re:Check jautāja Rīgas domei, vai pēc apstrādes tas kļūst par cieto segumu vai arvien ir grants segums. Domes sabiedrisko attiecību nodaļā atbildēja, ka tas arvien ir grants segums, bet ar pretputekļu apstrādi. Arī preses relīzēs dome nerunā par cieto segumu, bet informē, ka tiek atjaunots un uzlabots grants segums.

To nav pareizi saukt par cieto segumu, Re:Check telefoniski norāda Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors Viktors Haritonovs. Cietais segums ir, piemēram, asfaltbetons un bruģis.

Haritonovs atšķirību starp cieto un melno segumu skaidro, ceļu salīdzinot ar matraci. Cietais segums būtu matracis, kam uzlikts, piemēram, finieris. Ja kāds pa to staigātu, matracis neiegrimtu. Savukārt virsmas apstrāde pielīdzināma matrača virsmas nokrāsošanai. “Ja bērni sāks lēkāt pa [nokrāsoto] matraci, tas deformēsies, un bērni dziļi iegrims matracī,” pauž Haritonovs.

Melnais segums novērš putēšanu, padara ceļu ūdens necaurlaidīgu un pagarina tā mūžu. Taču atšķirībā no, piemēram, asfalta melnais segums nepalielina ceļa nestspēju un nav paredzēts intensīvai smagā transporta satiksmei.

Arī Haritonovs norāda, ka grants ceļš, kas noklāts ar melno segumu, joprojām ir grants ceļš. Grants ceļam, atšķirībā no, piemēram, asfalta, virsējais slānis ir nesaistīts – uzbērts un sablīvēts, bet tā daļiņas nav salīmētas.

Pulks Re:Check telefoniski atbildēja, ka viņš arī melno segumu uztver kā cieto segumu: “Tāpēc, ka tur nav putekļu vairs. Nu labi, tas nav klasiskais asfalta segums. To es ļoti labi saprotu, bet es domāju, ka tas arī ir cietais segums.” Viņš raidījumā izteicies vienkāršoti, jo runāt par dubulto virsmas apstrādi esot gari un cilvēki, iespējams, līdz galam nesaprot, kas tas ir.

Secinājums: Grants ceļu, kas klāts ar melno segumu, nav korekti saukt par cieto segumu. Apstrāde ar melno segumu arī nemaina to, vai ceļš ir vai nav grants ceļš.