/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/05/16822454t1hf90f.jpg)
Latviešu biedrība Īrijā ik gadu maija pirmajā svētdienā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanu, Dublinas vēsturiskajā kvartālā Temple Bar rīko Latviešu kultūras svētkus. Šogad, atzīmējot vēsturiskā notikuma 35. gadadienu, tie notika jau četrpadsmito reizi un tieši 4.maijā.
Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars, uzrunājot svētku dalībniekus, aicināja visus izjust to, ka visi esam “savējie” un pauda prieku par iespēju svētkus svinēt, lepojoties ar savu kultūru un tradīcijām.
Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars:
“Esmu saviļņots, līdzīgi, kā tas ir bijis pēdējos trīs gadus, kad mēs, latvieši, šeit varam soļot pa Dublinas ielām un svinēt mūsu latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Un šogad, kas ir īpaši, arī svinēt mūsu 4.maiju, mūsu neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu. Tā kā sajūtas vienmēr ir lepnums un prieks par mums, latviešiem. Es domāju, ļoti svarīga ir šī vienotības sajūta, tas, ka mēs visi esam savējie, ka mēs spējam būt kopā, viens otru atbalstīt. Tas arī ir mans kā vēstnieka uzdevums – censties maksimāli vienot latviešus šeit, Īrijā, atbalstīt dažādos pasākumos, notikumos un protams, kopīgi svinēt, kas ir arī viens no šīs dienas galvenajiem uzdevumiem – svinēt valsts svētkus.”
Svētkus ievadīja košs un krāsains dalībnieku gājiens pa vecpilsētas ieliņām. Tūristu un pilsētas iedzīvotāju smaidu un sveicienu pavadīti uz svētku laukumu virzījās tautas tērpos ģērbti Īrijas latviešu māksliniecisko kopu dalībnieki – lieli un mazi dziedātāji un dejotāji, nedēļas nogales skoliņu bērni, viņu vecāki un skolotājas, kā arī viesi no Latvijas. Daudz plašāk nekā citkārt šogad svētkos bija pārstāvētas arī citu Zaļajā salā dzīvojošu tautību kopienas – ne vien mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, bet arī āfrikāņi, mongoļi, ķīnieši, un brazīlieši.
Latviešu biedrības Īrijā priekšsēde un svētku organizatoru komandas līdere Inguna Grietiņa Dārziņa atzina, ka šie svētki ir nozīmīgs notikums latviešu kopienas kultūras dzīvē.
Inguna Grietiņa Dārziņa:
“Šobrīd tas jau ir izaudzis kā tāds atskaites punkts visām mākslinieciskajām kopām Īrijā. Visi jautā – kad tad kultūras svētki būs, un vai būs tajā pašā vecpilsētā, un ļoti, ļoti gaida un vienmēr atbalsta. Ir prieks, ka tik daudz latvieši ir kopā un jau četrpadsmit gadus. Šogad vēl ar mums ir kopā septiņu citu kopienu ļaudis, kurus mēs esam pieaicinājuši ciemos, lai drusciņ atsvaidzinātu, atšķaidītu latviešu kultūru. Organizēt tik liela mēroga svētkus Dublinas vecpilsētā nav tiešām lēts prieks un tas ir dažu brīdi izaicinājums. Vienmēr ir tāds gandarījums un, jo vairāk gadi iet, jo vairāk tu tā atskārt, ka tas ir tāds – nu, izbaudiet šo procesu. Šogad mums komandā ir jauni cilvēki klāt un mēs jūtam, ka šoreiz mēs izbaudām organizēšanas procesu. Pats galvenais – ja tu kā organizators izbaudi organizēšanas procesu, tad arī cilvēki, kas atnāk uz svētkiem, jūtas ļoti, ļoti skaisti un gaidīti.”
Svētku laukumā gandrīz visas dienas garumā valdīja priecīga kņada – skanēja kora dziesmas pieaugušo un bērnu koru izpildījumā, dancī griezās gan lieli, gan mazi dejotāji. Skatītāju vidū bija gan latviešu kopienas pārstāvji, gan tūristi un vietējie iedzīvotāji, kuri ar lielu interesi vēroja notiekošo.
Svētku viesi no Latvijas šoreiz bija Paula Stradiņa slimnīcas sieviešu koris “Stradiņi”.
Diriģente I.Kalniņa: “Mēs gribam nest savu kultūru un palīdzēt Īrijai savu kultūru atjaunot, turpināt, veicināt, būt kopā.”
I.M. “Kādas ir sajūtas, svētku dienā esot tik tālu prom no Latvijas?”
Koristes: “Ļoti jaukas, ļoti pacilājošas un apvienojošas. Mēs tiešām jūtamies sagaidīti un jūtamies tiešām piederīgi. Paldies!”
Gan lielie, gan mazie svētku koncerta dalībnieki atzina, ka ar prieku izbauda svētku sajūtu un kopā būšanu ar savējiem, kā arī iespēju vietējiem iedzīvotājiem parādīt latviešu kultūru un tradīcijas.
Līva: Man ļoti patīk dejot.
IM: Tieši latviešu tautas dejas?
Līva: Jā, tieši latviešu.
IM: Cik ilgi Tu jau dejo?
Līva: Piecus gadus, man liekas.
IM: Kuro reizi tu piedalīsies šajos svētkos?
Līva: Daudz… Četrus varbūt.
IM: Kādas ir tavas sajūtas?
Līva: Ļoti esmu priecīga, es vienkārši nevaru sagaidīt visu.Es nevaru vienkārši izsacīt. Vooou!
Dace: Mēs parādām arī cittautiešiem, kādi ir latvieši, ko mēs mākam, kā mēs dejojam, kādi mēs izskatamies. Viņiem patīk mūsu tērpi.
Indra: Vēl es varu piebilst to, kair jāsaka paldies mūsu abu mammai, jo mūsu mamma vienmēr ir dziedājusi, ne tikai vienā, bet vairākos koros. Viņai ir 82 gadi un viņa vēl joprojām dzied. Paldies mammītei par to labo dziedāšanas gēnu, ko tu mums esi devusi. Mēs šeit, dzīvojot ārpus Latvijas arī visu to parādām.
Svētku laukumā bija izvietotas arī tirgotāju teltis, kurās varēja iegādāties dažādus latviskus gardumus, suvenīrus, rotas un citus amatnieku darinājumus.
Evisa un Jānis: Bija ļoti liela interese pašā sākumā.
Evisa: Izpirka visu!
IM: Šis ir jūsu bizness, kāpēc tās ir tieši latviskās lietas?
Evisa: Gribējās to latviskumu ienest, mums, šeit ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Lai tuvāk sirsniņai.
Kopumā latviešu kultūras svētkos Dublinā valdīja prieka pilna atmosfēra, smaidi rotāja ne vien dalībnieku, bet arī skatītāju sejas, īpaši, tad, kad arī viņi tika ievilkti jautros dančos un rotaļās.
Autore: Inguna Mieze
Video un montāža: Niklāvs Miezis
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.