AfD iesūdz tiesā Vācijas izlūkdienestu par lēmumu atzīt partiju par labēji ekstrēmistisku (1)

Partijas pārstāvis sacīja, ka partija ir iesniegusi prasību administratīvajā tiesā Ķelnes pilsētā pret izlūkdienesta sniegto partijas apzīmējumu.

Dienu iepriekš AfD bija paziņojusi, ka tā ir izteikusi brīdinājumu Konstitūcijas aizsardzības birojam. Tam bija jāapņemas atturēties no AfD kategorizēšanas, klasificēšanas, novērošanas, vai arī kā "apstiprinātas labēji ekstrēmistiskas kustības" publiskas atzīšanas. Ja iestādes līdz pirmdienas plkst. 8.00 neparakstīs deklarāciju par darbības pārtraukšanu, tiks uzsākta tiesvedība. Pirmdien izplatītajā paziņojumā presei AfD priekšsēdētāji Alise Veidela un Tino Krūpalla raksturoja Federālo Konstitūcijas aizsardzības biroju kā "politiski instrumentalizētu iestādi", kas cenšas "kropļot demokrātisko konkurenci".

Jau vēstīts, ka Vācijas Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) piektdien paziņoja, ka AfD ir atzīta par labēji ekstrēmistisku organizāciju.

BfV norādīja, ka ir iegūti konkrēti pierādījumi, ka pret imigrantiem noskaņotās partijas centieni apdraud Vācijas demokrātisko kārtību.

Atzīšana par labēji ekstrēmistisku organizāciju dod iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt partiju, samazinot šķēršļus tādiem pasākumiem kā telefonsarunu noklausīšanās un slepeno aģentu iefiltrēšana.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere (SPD) šādu AfD sūdzību jau bija paredzējusi. Pagājušajā piektdienā, kad tika paziņots, ka AfD ir labēji ekstrēmistiska, viņa sacīja, ka par AfD kategorizācijas likumību galu galā lems neatkarīgas tiesas.

Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) līdzpriekšsēdētājs Larss Klingbeils, kurš būs vicekanclers jaunajā Vācijas valdībā, kas sāks darbu otrdien, sacīja, ka valdība apsvēršot AfD aizliegšanu.

"Viņi vēlas citu valsti, viņi vēlas iznīcināt mūsu demokrātiju. Un mums pret to ir jāizturas ļoti nopietni,"

viņš teica laikrakstam "Bild", piebilstot, ka sasteigts lēmums netikšot pieņemts.