Ko latviešiem gaidīt no varenās Merkeles?

Šodien Latvijā ierodas viena no ietekmīgākajām pasaules politiķēm - Vācijas kanclere Angela Merkele. Tāpēc portāls TVNET lūdza Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Māri Cepurīti raksturot gaidāmo vizīti un tās nozīmi.

Viņaprāt, Merkeles vizīte Latvijā ir pozitīvi vērtējams notikums. Lielākais akcents vizītē varētu būt saistīts ar ekonomiskajiem aspektiem.

Kā jau katrā vizītē, arī Latvijā Merkelei paredzēta oficiālā programma - tikšanās ar Ministru prezidenti, Valsts prezidentu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī sarunas par Vācijas un Baltijas valstu ekonomisko sadarbību.

Paralēli tam vizītei ir arī citi mērķi, piemēram, pārrunāt gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Viņa varētu mēģināt ietekmēt prezidentūras plānoto darba kārtību. Tāpat

joprojām ir aktuāls jautājums par vairākiem augstiem amatiem ES,

piemēram, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Eiropas Komisijas sastāvā.

Saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu Merkele varētu censties sabalansēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas, arvien uzstājīgākos saucienus pēc NATO karabāzes izvietošanas mūsu valstīs ar savu sākotnēji visai piesardzīgo attieksmi pret šo jautājumu.

Politiķe varētu mēģināt sabalansēt Baltijas valstu vēlmi pēc drošības un to, lai militārās infrastruktūras izvietošana Baltijā nekalpotu par iemeslu tālākai konflikta eskalācijai no Krievijas puses.

Merkele pārstāv valsti, kam Eiropā un ES ir svarīgas ne tikai nākotnes attīstības un drošības, bet arī ekonomiskās intereses. Vācija ir viena no lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā apzinās, ka Krievijas enerģētikas un citām ekonomikas jomām var būt liela ietekme uz Vāciju un visu Eiropu kopumā.

Ko vajadzētu uzsvērt no Latvijas puses?

Cepurītis norādīja, ka Latvijas amatpersonām sarunās ar Merkeli vajadzētu akcentēt Latvijas un Vācijas kopīgās intereses.

Piemēram, gan Vācija, gan Baltijas valstis ir ieinteresētas, lai Krievijas-Ukrainas konflikts pēc iespējas ātrāk tiktu noregulēts. Šajā jautājumā valstu pieejas gan atšķiras. Baltijas valstis vēlas izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, bet Merkele līdz šim nav vēlējusies «iedzīt lielā stūrī» Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Vēl viens Latviju un Vāciju vienojošais punkts ir saistīts ar Krievijas noteikto tirdzniecības embargo un atbalsta mehānismu tiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas no tā varētu ciest.

Jāvienojas, kā turpināt spiedienu uz Krieviju tā, lai Eiropa neciestu pārāk daudz.

Tā kā Merkele pārstāv vienu no ietekmīgākajām pasaules valstīm, viņai vizīte Latvijā varētu būt viens no kārtējiem komandējumiem, taču no Latvijas un Baltijas valstu puses šī tikšanās ir ļoti nozīmīga. Tas var būt kā apliecinājums, ka Eiropa nav aizmirsusi Baltijas valstu reģionu.

Arī Latvijas prezidentūra ES Padomē apliecina, ka joprojām esam ES politikas sastāvdaļa un Latvija gatavojas spēlēt pietiekami nozīmīgu lomu Eiropā kopumā. Tāpēc mums nevajadzētu pārāk mazināt Merkeles vizītes nozīmi.

Kā jau visām augstu amatpersonu vizītēm, tai ir gan saturiskā, gan simboliskā loma. Turklāt šajā gadījumā abas lomas ir gana būtiskas.

TVNET jau ziņoja, ka pirmdien Merkele Rīgā tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Vizīti Merkele sāks ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pēc tam sekos tikšanās ar Straujumu un vēlāk - ar Valsts prezidentu. Vakarā Merkele piedalīsies diskusijā par Latvijas un Vācijas ekonomisko sadarbību.

«Vizīte tika plānota jau jūlija sākumā. Tā nav [Krievijas noteiktā] embargo gaismā, taču šie notikumi uzliks savu zīmogu un šie jautājumi tiks apspriesti. Kopumā norisināsies diskusijas par abu valstu tālāko ekonomisko attīstību. Merkeles kundze tiksies ar uzņēmējiem, kuri saistīti ar Vācijas tirgu, kā arī pārrunās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē jautājumus. Papildus tam būs reģionālie jautājumi,» iepriekš skaidroja Straujuma.

Šī nebūs pirmā reize, kad Merkele ieradīsies Latvijā. Viņa Rīgā bijusi gan NATO samita laikā 2006.gadā, gan 2010.gadā, kad piedalījās Latvijas un Vācijas ekonomikas forumā.

Uz augšu