1945. gada 6.augustā plkst. 8:15 pēc vietējā laika amerikāņu bumbvedējs B-29 virs Hirosimas pilsētas Japānā izmeta atombumbu. Pasaule šodien piemin 70. gadskārtu kopš šā traģiskā notikuma.
Pirms 70 gadiem Hirosimā tika nomesta atombumba
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Keiko Ogura tikko nosvinējusi savu 80. dzimšanas dienu. Viņa ir viena no retajiem cilvēkiem, kas vēl ir dzīvi un var pastāstīt par Hirosimā pieredzētajām šausmām. Viņas māja savulaik atradās uz Hirosimas ziemeļu robežas, aiz neliela kalniņa. Plkst. 8, traģēdijai tuvojoties, viņa atradās uz ielas savas mājas priekšā.
Cilvēki ar nolobījušos ādu un nodegušiem matiem
Atombumba sprāga 500 metrus virs zemes, lai radītu maksimāli postošu efektu. «Kad tas notika, mani pēkšņi apņēma milzīgs zibsnis un sprādziena vilnis. Nevarēju paelpot. Mani notrieca zemē, un zaudēju samaņu. Kad atjēdzos, likās, ka jau ir nakts, jo neko nevarēju redzēt un bija baiss klusums.»
Tas, ko Keiko Ogura pieredzēja turpmākajās stundās, grūti aprakstāms vārdiem. Sieviete atceras brīdi, kad pilsētu jeb nopostīto klajumu, kas reiz bija pilsēta, pamest centās pirmie izdzīvojušie. «Lielākā daļa cilvēku, kuri bēga, centās iet kalnu virzienā. Tur, mūsu mājas tuvumā, bija Šinto templis - daudzi devās tajā virzienā.
Viņu āda lobījās nost un karājās. Pirmajā brīdi man likās, ka man rokās ir paklājs vai kaut kas tamlīdzīgs, bet patiesībā tā bija āda, kas lobījās nost. Es ievēroju viņu nodegušos matus.
Visapkārt bija briesmīga smaka,» viņa atceras.
Japāņu radari pirms sprādziena fiksēja ASV lidaparātus savā gaisa telpā, taču tā kā lidmašīnas bija tikai dažas, tika uzskatīts, ka tās atrodas izlūkošanas misijā. Netika izziņota trauksme un cilvēki, kas parasti šādos gadījumos devās uz bumbu patvertnēm, turpināja ikdienas gaitas, nenojaušot par drīzo pilsētas iznīcību.
Traģēdija, kas aiznesa tūkstošiem dzīvību
Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gadā 6. un 9. augustā. Tas ir pirmais un vienīgais gadījums pasaules vēsturē, kad karadarbības laikā izmantoti kodolieroči. Traģēdija, kas tiek uzskatīta par II Pasaules kara noslēguma posmu, kļuvusi par biedu un brīdinājumu, kas likusi pasaules valstīm sākt kodolatbruņošanos un solīt, ka nekas tamlīdzīgs vairs nekad neatkārtosies.
6. augustā virs Hirosimas pilsētas ASV bumbvedējs izmeta atombumbu, kurai militāristi bija devuši vārdu «Mazais zēns» (Little Boy). Trīs dienas vēlāk, 9. augustā, vēl viena atombumba (Resnais vīrs, Fat Man) tika izmesta virs Nagasaki.
«Mazais zēns» minūšu laikā nogalināja ap 60 000 cilvēku. Četros mēnešos pēc atomsprādziena Hirosimā, saskaņā ar dažādām aplēsēm, mira 90 000 - 166 000 cilvēku, bet Nagasaki 60 000 - 80 000. Desmitiem tūkstoši mira no starojuma izraisītām slimībām vēl daudzas desmitgades pēc traģēdijas, desmitiem tūkstoši bērnu radiācijas dēļ piedzimuši ar fiziskiem defektiem un arī garīgu atpalicību.
Daudzu kilometru rādiusā ap atombumbas epicentru esošās ēkas triecienvilnī tika noslaucītas no zemesvirsas, epicentra tuvumā esošie cilvēki dažu sekunžu laikā tika burtiski iztvaicēti gaisā vai pārogļoti. Epicentra tuvumā temperatūra bija tik augsta, ka iztvaicēja pat akmeņus un metālu.
Pēc atomuzbrukumiem Japāna 1945. gada 15. augustā paziņoja, ka padodas Sabiedrotās koalīcijas spēkiem. 2. septembrī uz kuģa «Missouri» tika parakstīts oficiāls kapitulācijas akts, kas faktiski izbeidza II Pasaules karu.
Amerikas Savienotajās Valstīs sākotnēji informācija par Hirosimas un Nagasaki postījumu milzīgo apmēru ilgstoši tika slēpta no iedzīvotājiem un cenzēta kā slepena.