«Second hand», «Otrās rokas» vai vienkārši lietotu apģērbu veikali Rīgā un arī citās Latvijas pilsētās ir teju uz katra stūra. Pagaidām viss liecina par to, ka tie savu popularitāti nezaudēs.
Lietoto apģērbu «ērkšķainais» ceļš no noliktavas līdz veikala plauktam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sliktu apģērbu nevajag pat par velti
Viens no Latvijas lietoto preču uzņēmuma vadītājiem portālam «Apollo» pastāstīja par sadarbību ar partneriem Zviedrijā. No šīs valsts tad arī lielākoties nonāk visa šī uzņēmuma produkcija, kas tiek piedāvāta veikalos vairākās Latvijas pilsētās. Sistēma esot šāda: Zviedrijā sadarbības partneri preci sakrāj, bet pēc tam ar kravas mašīnu tā tiek atgādāta uz Latviju.
Kad apģērbi ir nonākuši Latvijā, uzņēmuma noliktavā tos sašķiro. Apģērbs, kas nav paredzēts pārdošanai, nereti tiek nodots labdarībai. Daļa kokvilnas apģērbu, sadarbībā ar Lietuvu, nosūta uz Āfriku. Labdarībai Latvijā nereti tiek nodots arī zemākas kvalitātes apģērbs, taču piedzīvoti gadījumi, kad ziedotājiem par apģērbu nākas saņemt dažādas replikas, piemēram: «Kur tad tādus štruntus…»
Cenšoties pielāgoties pieprasījuma, Latvijas lietoto apģērbu veikalos visbiežāk nonāk augstākas kvalitātes apģērbs. Pirms nonākšanas veikalu plauktos apģērbs visbiežāk netiek īpaši apstrādāts. Uzņēmumam ar sadarbības partneri esot vienošanās, ka apģērbam jābūt tīram.
Ja noliktavās nonāk labs, bet netīrs apģērbs, tad tas tiek izmazgāts. Lielāka uzmanība šādos gadījumos tiek pievērsta, piemēram, tādiem firmas apģērbiem kā «Nike», kas pieprasītāki esot Anglijā nevis Zviedrijā. Tomēr lietotu firmas apģērbu parasti neesot daudz, jo Zviedrijā populārāki ir vidējās klases apģērbi. Lielā cieņā esot «H&M», kā arī «Lindex».
Lietotu apģērbu uzņēmums, kas darbojas vairākās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu, darbojas jau desmit gadus un laika gaitā ir atvēris 9 veikalus. Kad 2005. gadā atvērts pirmais veikals, cilvēki jauno uzņēmēju apsmaidījuši, bet jau ekonomiskās krīzes laikā viņu viedoklis mainījies.
Cilvēku arvien mazāk
Lai gan sākotnēji bizness gājis uz augšu, tagad divus veikalus nācies slēgt. «Cilvēku vairāk nav,» iemeslu min uzņēmuma vadītājs. Prom uz ārzemēm no lauku reģioniem aizbraucot ne tikai jauni cilvēki, bet arī pensionāri un bērni. «Baigi pazūd cilvēki,» teic uzņēmuma vadītājs. Esot dienas, kad veikalā ienāk viens līdz divi cilvēki, citreiz pat neko nenopērkot. «Jūtams, ka cilvēkiem nav naudas. Arī jaunas lietas nevar nopirkt,» novērojis veikalu ķēdes īpašnieks.
Pirms pāris gadiem lietoto preču veikalu vadītājs mēģinājis sadarboties ar partneri Rīgā, tomēr nesekmīgi. Tāpēc nolemts turpināt strādāt citās Latvijas pilsētās. «Nevelk uz Rīgu. Nezinu kāpēc,» saka uzņēmējs, piebilstot, ka sākot darbību, viņa mērķis neesot bijis pelnīt lielu naudu, bet palīdzēt cilvēkiem.
Tomēr tagad izvērties tā, ka ar savu rūpalu izdodas gan pabarot ģimeni, gan nodrošināt darbavietas un darbiniekiem samaksāt algas.
Komentējot pieprasījumu pēc lietotā apģērba Latvijā, uzņēmējs norāda, ka tuvākajā nākotnē tas varētu palikt nemainīgs. Lietots apģērbs esot pieprasīts ne tikai pie mums, bet arī Zviedrijā. «Tur gan vairumā iepērkas imigranti. Viņiem tas ir populāri. Es domāju, ka mums arī tas neizpaliks. Laukos ģimenes nevar jaunajos veikalos sapirkties,» spriež uzņēmējs.
Viņš bijis pārsteigts par cilvēku pieplūdumu, kad reiz piedāvājis zemākas kvalitātes apģērbus par 50 centiem līdz vienam eiro. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem cenšoties ietaupīt, pārāk daudz naudas apģērbam netērējot.
«Kaut ko vilkt vajag, bet cenšas ietaupīt. Apģērbam tik daudz netērē, jo jāmaksā rēķini,» saka uzņēmējs.
Vaicāts, cik lielā mērā izjūt konkurenci, vīrietis norāda, ka bijis brīdis, kad to neesot izjutis. «Bet pēc laika jutu. Cilvēku daudzums pilsētā ir tāds, kāds ir. Izskata dažādas iespējas, kur var nopirkt labāku lietu par lētāku cenu,» norāda uzņēmējs.
«Šobrīd tirgū spēlē cena,» piebilst veikalu ķēdes īpašnieks. Arī lielie konkurenti mēdz piedāvāt atlaides. «Lielajiem konkurentiem daudzas lietas labas lietas nāk no Anglijas, bet cena arī bija laba. Ja cilvēks skaita naudu, tad viņš izvēlēsies lētāko.»
Latvieši ziedo katru dienu
Labdarības organizācijas «Otrā elpa» veikala Berga bazārā vadītāja Maija Veisa stāsta, ka visas lietas, kas tiek pārdotas organizācijas veikalos ir Latvijā dzīvojošu cilvēku saziedotas.
Pēc ziedojumu pieņemšanas atnestās lietas un apģērbi tiek sašķiroti. Lietas bez defektiem tiek pārdotas, bet preces, kas ir vairāk nolietojušās un nav pārāk «svaigas» tiek ziedotas dažādām sociālajām organizācijām. «Ilgi sadarbojamies ar Zilo Krustu un Rīgas patversmi,» apliecina Veisa.
Pirms pārdošanas, apģērbs un lietas nekādi netiek apstrādāts. Tomēr ziedojumiem jābūt tīriem. Ja apģērbs ir netīrs, tas pārdots netiek.
Komentējot ziedotāju aktivitāti, Maija norāda, ka «vienmēr var gribēt vēl vairāk», taču cilvēki esot diezgan aktīvi. «Varētu teikt, ka dienā ir apmēram no 25 līdz 30 ziedotājiem,» viņa norāda.
Otrā elpa netirgo «lielgabarīta» lietas, bet visu to, kas noderīgs sadzīvē un ikdienā, kā arī ir paceļams un pašu spēkiem pārvietojams. «Somas, cepures, ļoti daudz rotaļlietas,» teic Veica.
«Populārākais iemesls droši vien ir cena, var lēti iepirkties un var atrast to, ko parastā veikalā nevar dabūt. Piemēram, kas izgājis no modes,» uz jautājumu, kāpēc second hand veikali ir tik lielā cieņā, atbild Veisa. «Otrā elpa» darbojas jau sesto gadu.
Turklāt, izskatās, ka šādi veikali savu popularitāti nezaudēs: «Es neredzu, ka (lietotu preču veikali) varētu zaudēt aktualitāti, varbūt pat kļūt vēl aktuālāki, ja domājam par vidi un atkritumu samazināšanu.»