ES austrumu dalībvalstis neatbalsta Itālijas kandidāti ārlietu pārstāvja amatam (17)

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien bija pirmais valstu līderis, kurš oficiāli iestājās pret Mogerīni kandidatūru.

«Itālijas ārlietu ministres kandidatūra netiks atbalstīta,» viņš teica Lietuvas nacionālajam telekanālam LRT. Butkevičs piebilda, ka tāpat uzskata arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas trešdien Briseles ES samitā pārstāvēs Lietuvu.

Baltijas valstis, kā arī Polija un Bulgārija, jau ir draudējušas par augstā ārlietu pārstāvja iecelšanu rīkot balsojumu. Tomēr, lai iegūtu spēju bloķēt kandidatūru, būtu nepieciešams tādu pārējo Eiropas austrumu valstu atbalsts kā Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Rumānija un Čehija. Šīs valstis līdz šim ieņēmušas neitrālu nostāju.

Itālijas ziņu aģentūra ANSA otrdien citēja nākamā Eiropas komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera pietuvinātus avotus, ka desmit vai 11 valstis ir pret Mogerīni kandidatūru. Pats Junkers izteicies, ka vēlas amatā redzēt «spēcīgu un pieredzējušu» personību. ES līderiem «ir jāpiekrīt» Junkeram kandidāta izvēlē.

Par pamatu pretestībai pret Mogerīni ir viņas pārlieku draudzīgā attieksme pret Krieviju. Savā pirmajā braucienā Itālijas ES prezidentūras laikā viņa devās uz Kijevu un Maskavu, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un uzaicināja viņu uz Itālijā oktobrī notiekošu ES pasākumu.

Mogerīni un Itālijas valdība ir plaši iestājušies pret ES sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, kā arī atbalsta gāzes vada projekta «South Stream» celtniecību. Plānots, ka šis gāzes vads transportēs gāzi no Krievijas uz Eiropas dienvidaustrumiem, apejot Ukrainu.

Mogerīni pretinieki skaidroja, ka viņai, tāpat kā līdzšinējai ES augstajai ārlietu pārstāvei Ketrinai Eštonei, trūkst pieredzes un viņas iecelšana šajā amatā pazeminātu ES ārvalstu dienesta svaru.

41 gadu vecā Mogerīni, kura februārī kļuva par Itālijas ārlietu ministri, studējusi politisko filozofiju un saikni starp reliģiju un politiku islāmā. Viņa 2003.gadā sāka strādāt Itālijas Ārlietu ministrijā un specializējās Tuvo Austrumu miera procesā, Irākas un Afganistānas jautājumos.

Kā vēl viens arguments pret viņas kandidatūru ir fakts, ka Eiropas Centrālās bankas prezidents jau ir itālis Mario Dragi.

Neskatoties uz pretestību, pagājušā mēnesī Parīzē tikās sociālistu līderi, kur Itālijas premjerministrs Mateo Renci turpināja atbalstīt Mogerīni kandidatūru. Viņu atbalsta arī Francijas prezidents Fransuā Olands.

Sociālistu līderi vienojās, ka viņu viedokli ES samitā prezentēs Olands.

Dažas ES austrumu valstis par labu kandidatūru uzskata Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu. Viņa ir bijusi Pasaules bankas amatpersona un nedaudz saistīta ar centriski labējiem spēkiem. Georgijevas ģeopolitiskā nostāja ir salīdzinoši neitrālāka. Tomēr bulgārietes kandidatūrai traucē fakts, ka viņas pašas valsts valdība politiķi neatbalsta. ES amatpersonas gan paredz, ka, ja viņa iegūs vajadzīgo atbalstu, Bulgārijas valdība viņas kandidatūru nebloķēs.

Centriski kreisie spēki aicina ES padomes vadītāja amatā iecelt sociālistu. Šo aicinājumu pamato ar centriski labējā politiķa Junkera nonākšanu augstākajā ES amatā un gaidāmo Spānijas ekonomikas ministra Luisa de Guindosa kļūšanu par eirozonas jeb tā dēvētās Eirogrupas finanšu ministru.

Centriski kreiso spēku aicinājumi izteikti, neskatoties uz sociālista Martina Šulca atkārtotu Eiropas parlamenta prezidenta amata ieņemšanu.

Centriski labējie uzskata, ka centriski kreisie spēki nevar ieņemt trīs no četriem galvenajiem amatiem, īpaši pēc maijā zaudētajām ES vēlēšanām.

Vienošanās paredz, ka pēc divarpus gadiem parlamenta prezidenta amatu pārņems centriski labējais Eiropas parlamenta loceklis. Tajā pašā laikā daži centriski kreisie politiķi ir izteikuši šaubas, vai ES ārlietu pārstāvja vai parlamenta prezidenta amats var tikt uzskatīti par vienlīdzīgiem ar amatiem padomē un komitejā.

«Paliek jautājums, kas tad īsti ir galvenais amats?» prasīja kāda ES amatpersona.

Daži ES līderi, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Olands, vēlētos trešdienas vakara samita vakariņās vienoties par visiem ES amatiem.

Tomēr ir paredzams, ka līderi vienosies tikai par ārlietu pārstāvja amatu.

ES ārlietu pārstāvja amata ieņēmējs automātiski kļūst arī par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Tas nozīmē, ka kandidātam jāiegūst Junkera apstiprinājums, jāpiedalās Eiropas Parlamenta uzklausīšanas sēdē un oktobrī jāiegūst pārējo parlamentāriešu un 26 citu pilnvaroto atbalsts balsojumā.

Jaunais ES Padomes prezidenta iecelšana var tikt atlikta līdz pat novembrim, kad atkāpsies pašreizējais vadītājs Hermans van Rompejs.