Vai Dombrovskis ieņems augsto Eiropadomes vadītāja krēslu? (305)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas eirokomisāra amata kandidāts un bijušais premjers Valdis Dombrovskis, iespējams, tiks nominēts ietekmīgajam un augstajam Eiropadomes vadītāja amatam, nomainot šajā amatā Hermanu van Rompeju, tā liecina TVNET rīcībā esošā neoficiālā informācija. Savukārt Dombrovskis sarunā ar TVNET Strasbūrā sacīja, ka tāda iespēja šobrīd ir minimāla.

Dombrovskis TVNET atgādināja, ka jau iepriekšējās nedēļas šis jautājums bija gan Latvijas, gan starptautisko mediju dienaskārtībā un, ja arī kaut kur viņa vārds šā amata sakarā minēts, patlaban pēc tā nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus.

Dombrovskis skaidroja, ka izredzes ieņemt Eiropadomes vadītāja amatu atkarīgas no dažādiem apstākļiem, tostarp no tā, kas ieņems augstās ārlietu pārstāves Ketrīnas Eštones vietu.

Par šo jautājumu rīt gaidāms balsojums,

bet patlaban skaidrības par amata ieņēmēju nav.

Vaicāts, vai viņam oficiāli piedāvāts šis amats, Dombrovskis TVNET sacīja, ka oficiālu piedāvājumu šajā procesā nav, bet viss notiek neoficiālu sarunu gaitā un atkarīgs no kopējo sarunu procesiem. Situācija ir mainīga, un daudz kas var izšķirties tieši tuvākajā laikā. Dombrovskis vairāk šobrīd koncentrējas uz darbu Eiroparlamentā.

Dombrovska preses pārstāve Dace Šļare TVNET šīs ziņas par Dombrovski van Rompeja amatā nekomentēja, sakot, ka par šo faktu informāciju nevar sniegt.

Ja Dombrovskis tiks nominēts šim amatam un tajā apstiprināts,

tad Latvijai nāksies meklēt arī citu eirokomisāra kandidātu

Dombrovska vietā. Kā liecina TVNET informācija,

šī kandidatūra tad varētu būt viena no Vienotības līderiem - Solvita Āboltiņa.

Šļare nekomentēja arī šo faktu, piebilstot, ka tas noteikti būs valdības lēmums.

Rīt lems par augstajiem amatiem

Eiropadome apvieno bloka dalībvalstu līderus un augstākās amatpersonas un nosaka ES vispārējās politiskās ievirzes un prioritātes.

Kā ticamākā Rompeja pēctece tiek minēta Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, kuru atbalsta daudzas valstis, tostarp Lielbritānija. Tiesa, pret viņu iebilst Francijas prezidents Fransuā Olands, Dānija nav arī eirozonas valsts, kas var kļūt par nopietnu šķērsli Torningas-Šmitas kandidatūrai.

Kā iespējamais kandidāts tiek minēts arī Īrijas premjerministrs Enda Kenijs un Latvijas un Lietuvas ekspremjeri - Valdis Dombrovskis un Andruss Ansips.

Straujuma rīt spriedīs par Dombrovska iespējamo amatu

Rīt pirms Eiropadomes sanāksmes Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai paredzēta tikšanās ar šodien Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā ievēlēto Žanu Klodu Junkeru, lai apspriestu Eiropas Parlamenta deputāta ekspremjera Valda Dombrovska (V) amatu iespējas Eiropas Savienības struktūrās.

Iepriekš telefonsarunā Junkers atzinis, ka Dombrovskim būtu jāieņem viņa zināšanām pienācīgs amats, sacīja Straujuma.

Straujuma jau minējusi šādu iespēju

Protams, Latvija gribētu, ka Dombrovskis būtu Eiropadomes prezidents, jo tad Latvija varētu vēl kādu citu kandidātu izvirzīt komisāra amatam, tomēr cerību uz šādu risinājumu ir maz. Zināmos apstākļos tas var notikt, bet mazai valstij kā Latvijai tas būtu ļoti liels gods iegūt divus pārstāvjus augstos amatos, skaidroja premjerministre. Viņa bilda jau iepriekš teikto, ka Latvija raugās uz Dombrovski ekonomiskā vai finanšu bloka komisāra amatā.

Straujuma atzina, ka Dombrovska vārds ir izskanējis Eiropadomes prezidenta amatam un

vairākas valstis varētu viņu atbalstīt

kā Eiropadomes prezidentu. Taču lēmumi par Eiropas Savienības amatiem ir dažādu kompromisu rezultāts - jāvienojas jaunajām un vecajām bloka valstīm, Ziemeļvalstīm un Dienvidvalstīm, turklāt Rietumu valstīm ir būtiski, lai augstajos amatos tiktu pārstāvētas arī sievietes.

Latvijai ir svarīgi, lai lēmums par Eiropadomes prezidentu un augsto pārstāvi ārlietās tiktu pieņemts reizē, tāpat Latvijai ir būtiski, lai abas personas šajos amatos izprot arī Krievijas un Ukrainas attiecības, paskaidroja Straujuma.

Komentāri (305)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu